Par 'aplokšņu algu' maksāšanu draudēs cietumsods  (197)

Saskaņā ar galīgajā lasījumā atbalstītajiem Krimināllikuma grozījumiem kriminālatbildība paredzēta, ja "aplokšņu algas" izmaksātas ievērojamā apmērā – tādā, kas pārsniedz 10 minimālās mēnešalgas. Saeima jau veikusi saistītas izmaiņas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, par "aplokšņu algu" izmaksāšanu līdz 10 minimālo mēnešalgu apmēram paredzot administratīvu atbildību.

Par darba samaksas noteikumu pārkāpšanu paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz diviem gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana. Kā alternatīvu sodu likums paredzēs piespiedu darbu vai naudas sodu, atņemot tiesības uz noteiktu vai visu veidu komercdarbību vai uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz trim gadiem.

"Arī patlaban likums par "aplokšņu algu" izmaksāšanu ļauj sodīt darba devēju pēc likuma panta par izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Taču "aplokšņu algu" izmaksāšanas fakts ir vieglāk pierādāms nekā izvairīšanās no nodokļu nomaksas, un tādējādi likuma grozījumi atvieglos darbu tiesībsargājošajām iestādēm," pavēstīja Saeimas Preses dienestā.

Saeima trešajā lasījumā atbalstīja arī priekšlikumu, ar kuru Krimināllikumā tiek paplašināts kukuļdošanas jēdziens. Saskaņā ar to pie atbildības personu varēs saukt ne vien par kukuļa došanu un piedāvāšanu, bet arī apsolīšanu. Tādējādi krimināli sodāma būs arī rīcība, kad pēc amatpersonas pieprasījuma persona piekrīt un apsola dot kukuli. Līdz šim Latvijā personas apsolījums, ja vien neseko kukuļa došana, nebija kriminalizēts.

Kukuļošanas definīcijas paplašināšana veikta saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) sniegtajām rekomendācijām, piebilst parlamentā.

Tāpat Krimināllikuma grozījumi paredz prokuroriem plašākas iespējas sodīt personas, sastādot priekšrakstu par sodu un tādējādi nenododot lietu iztiesāšanai tiesā. Turpmāk priekšrakstu par sodu varēs sastādīt arī personai, kura izdarījusi smagu noziegumu, par kuru paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem.

Tāpat Krimināllikuma grozījumi pilnveido tiesisko regulējumu attiecībā uz personu nelikumīgu pārvietošanu pāri robežai. Ja personu nelikumīgu pārvietošanu izdarījusi valsts amatpersona, izmantojot savu dienesta stāvokli, personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās vai arī pāri robežai pārvietota vairāk nekā viena persona, tiesa varēs piemērot brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem.

Ja personu pārvietošanu izdarījusi organizēta grupa, ja tas izraisījis smagas sekas vai arī pāri robežai vienā gadījumā nelikumīgi pārvietotas vairāk nekā piecas personas, brīvības atņemšana būs iespējama no diviem līdz astoņiem gadiem. Noziedzniekam varēs piemērot arī mantas konfiskāciju, kā arī probācijas uzraudzību līdz trim gadiem.

Savukārt, ja personas nelikumīga pārvietošana pāri valsts robežai izraisījusi divu vai vairāk cilvēku nāvi, plānots piemērot brīvības atņemšanu no trim līdz 15 gadiem un probācijas uzraudzību līdz trim gadiem.

Izmaiņu autori norāda – kopš 2014. gada vairākkārt palielinājies aizturēto nelegālo migrantu un to pārvietotāju skaits. Ja 2013. gadā par to uzsākti tikai trīs kriminālprocesi, tad 2015. gada pirmajā pusē to skaits jau sasniedzis 28, liecina Valsts robežsardzes sniegtā informācija.

Aģentūras "Frontex" aplēses liecina, ka cilvēku nelikumīga pārvietošana pāri robežām un cilvēku tirdzniecība ir otra lielākā un ienesīgākā noziedzības nozare pēc narkotiku tirdzniecības. Par vienas personas nelikumīgu pārvietošanu nelegālās imigrācijas atbalstītāji saņem no 500 līdz 5000 eiro.