Padomju kultūrā uzturētais priekšstats par laulību kā attiecībām, kurās neeksistē konflikti, nav balstījies realitātē, liecina Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu zinātniskās izpētes komisijas šonedēļ publicētais vēstures doktores Inetas Lipšas pētījums "Privātās dzīves uzraudzīšana un kontrole LPSR (1944-1953), izmantojot valsts represīvos mehānismus".
Pētījums atklāj to, cik grūti bijis laulību šķirt, kā arī norāda uz gadījumiem, kad cilvēki pat apzināti melojuši par attiecībām ar citām personām, lai varētu izšķirties. Tiesas spriedumi par laulības šķiršanu pildījuši represīvo funkciju, kuru izjuta personas, kuras vēlējās laulību šķirt, lai arī to otras puses to nevēlējās. Savukārt citos gadījumos personas zaudēja darbu, ja to laulātajam bijusi kompromitējoša pagātne.
Pētījumā no analizētajiem dokumentiem secināts, ka savstarpējo attiecību ikdienas līmenī padomju Latvijā staļinisma posmā problemātiskās dzimšu attiecības iztirzātas dažādos pārvaldes līmeņos darbavietās un partijas organizācijās. Tādējādi iedzīvotāju ikdienas dzīvi raksturojis krāšņs privātās dzīves diskurss nevis tās noklusējums. Sūdzību iesniegšanas un valsts drošības orgānu iesaistīšanas, ko darījusi "cietušā puse", rezultātā vara nodrošinājusi privātās dzīves ideoloģizēšanu komunikācijā starp varu un indivīdu, secināts pētījumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
