Lauku ģimenes ārsti rosina pārskatīt rezidentūras programmu  (3)

Kā piektdien pēc tikšanās ar veselības ministru Gunti Belēviču (ZZS) žurnālistiem pastāstīja asociācijas vadītāja Līga Kozlovska, lauku ģimenes ārstiem ir vairāki priekšlikumi, kā panākt, lai jaunie ārsti vēlētos strādāt ārpus Rīgas. Asociācija rosina, sadarbojoties ar Rīgas Stradiņa universitāti un Latvijas Universitāti, pārskatīt rezidentūras mācību programmu ģimenes ārstiem un pašreizējo divu gadu vietā, kuri jāpavada, mācoties stacionārā, šo laiku samazināt līdz vienam gadam, savukārt ģimenes ārsta praksē būtu jāmācās divi gadi līdzšinējā viena gada vietā.

Pēc Kozlovskas teiktā, tas varētu nodrošināt pēctecību un, iespējams, jaunais ģimenes ārsts izvēlētos strādāt "iepriekšējā" ģimenes ārsta vietā.

Asociācija arī vēlas lielākas piemaksas par darbu laukos, lai šādi vilinātu jaunos ģimenes ārstus strādāt ārpus Rīgas. Šis jautājums apspriests arī ar Belēviču. Tāpat asociācija vēlas pašvaldību atbalstu prakšu iekārtošanā. Kozlovska atzīmēja, ka jau šobrīd daudzas pašvaldības ir gatavas ģimenes ārstus nodrošināt ar praksēm, dzīvokļiem un transportu, tomēr šādu atbalstu vajadzētu organizēt valsts līmenī un sistēmiski, šādi panākot, ka visas pašvaldības ir atbildīgas par to, lai ģimenes ārsts to iedzīvotājiem būtu pieejams.

Bez jau minētā asociācija ar veselības ministru apsprieda iespēju pie "vecā" ģimenes ārsta piereģistrētos pacientus automātiski piereģistrēt pie jaunā ārsta. Šobrīd ir situācija, kad ģimenes ārstam, piemēram, aizejot pensijā, viņa pacienti netiek piereģistrēti pie jauna ārsta, līdz ar to jaunais ārsts paliek ar mazu pacientu skaitu, kas samazina viņam piešķirto finansējumu no valsts. Arī tas rada nevēlēšanos jaunajiem ārstiem doties strādāt uz laukiem, atzīmēja Kozlovska.

Belēvičs atzīmēja, ka attiecībā uz prakšu nodošanu nākamajā tikšanās reizē, kas paredzēta 15.aprīlī, tiks apspriesta jau konkrēta grozījumu redakcija, lai to jau pirmā pusgada laikā varētu virzīt izskatīšanai valdībā. Belēvičs piebilda, ka izmaiņām jāstājas spēkā 1.jūlijā.

Belēvičs arī pastāstīja, ka piektdienas tikšanās laikā runāts par jautājumiem saistībā ar e-veselības ieviešanu un produktu testēšanu.

Kozlovska norādīja, ka vēlas kliedēt mītu, ka ģimenes ārsti ir pret e-veslības ieviešanu. Viņa skaidroja, ka sistēma ir instruments, kas nodrošinātu savstarpēju informācijas apmaiņu starp speciālistiem, kas atvieglotu dzīvi arī pašiem pacientiem. Asociācija ar Belēviču apspriedusi arī iespēju e-veselības sistēmu savienot ar jau ģimenes ārstu izmantotām sistēmām.

Belēvičs arī žurnālistiem noradīja, ka ir gatavs sadarbības memorandu noslēgt arī ar Latvijas Ģimenes ārstu asociāciju (LĢĀA). Tomēr, ņemot vērā jau noslēgto sadarbības memorandu, uz piektdienas tikšanos aicināti bija tikai lauku ģimenes ārsti. Arī LĢĀA vadītāja Sarmīte Veide aģentūrai LETA pastāstīja, ka viņas pārstāvētā organizācija uz piektdienas tikšanos uzaicinājumu nesaņēma.

Savukārt Kozlovska piebilda, ka Veides pārstāvētā asociācija savā biedru sapulcē izvirzīja veicamos uzdevumus, kas lielākoties sakrīt ar viņas un Belēviča sadarbības memorandā pausto. Viņa šī brīža sarunas ar Veselības ministriju vērtēja kā konstruktīvas.