''Ziemas karš beidzās 1940. gada 13. martā. Somi pēc miera līguma pastiprināti nostiprināja Salpalinja nocietinājuma apgabalu. Tas bija viens no iemesliem, kāpēc Staļins vēlāk, pēc Turpinājuma kara, bija ar mieru noslēgt jau otro miera līgumu, kas nodrošināja Somijas suverenitāti. Karš bija postošs – Somi zaudēja aptuveni 70 tūkstošus karavīru.
Krievu armija slēpa savus zaudējumus. Oficiāli tika uzrādīts, ka krituši 48 tūkstoši viņu karavīru. Saskaņā ar pēdējiem aprēķiniem Staļina karaspēkā bija ap 270 tūkstoši kritušo. Neskaitot ievainotos, bez vēsts pazudušos un gūstā saņemtos.
Katru gadu 13. martā tiek pacelti Somijas valsts karogi pie valsts iestādēm, tomēr visur karogi nav izkārti. Armijas daļā un pie mājām es tos neredzēju.
Brāļu kapos stāvēja pārstāvji ar paramilitāro biedrību karogiem un, godinot kritušos, tika nolikti piemiņas vainagi. Baznīcā pie kanceles arī bija izlikts valsts karogs. Mesas laikā dziedāja vīriešu veterānu koris.
Somu armija turpina nostiprināt valsts aizsardzības spējas. Nekad netiek apspriests jautājums par obligātā militārā dienesta armijas likvidēšanu – šādi deputāti nekad netiktu ievēlētu Somijas parlamentā.
Tas palīdz organizēt un saliedēt Somijas tautu. Bērnu dārzos un skolās nekad neskanēja citu tautu valoda.
Pareizticīgo baznīca jau 1918. gadā pārgāja Konstantinopoles garīgajā pakļautībā. Tāpēc šīs baznīcas pārstāvji svin Lieldienas un Ziemassvētkus kopā ar citām kristīgajām konfesijām, tāpēc Somijā nepastāv sabiedrību šķeļošas problēmas, kā tas ir pie mums.
Somi vienmēr cīnījušies pret jelkādām korupcijas izpausmēm. Pat prezidents un premjerministrs ir pakļauts rūpīgām likumsargu un masu mediju pārbaudēm un analīzei. Tas neļauj tautas līdzekļus izšķērdēt nelietderīgi, un tie pietiek spēcīgas armijas uzturēšanai.
Somi pievērš lielu uzmanību prettanku un pretgaisa aizsardzības līdzekļu iegādei un lietošanas apmācībai. Tajā skaitā arī prettanku mīnu totālai pielietošanai.
Tomēr somi nekādi necenšas konfrontēt savu lielo kaimiņu. Tiek darīts viss, lai sekmētu tirdzniecību un labas kaimiņattiecības. Līdz tirdzniecības un ekonomiskām sankcijām somi dibināja kopuzņēmumus un visādi veicināja abu zemju kultūras un tirdzniecības attiecības.
Labas kaimiņattiecības bija par pamatu nostājai, ka Somija nestājās NATO.
Pašlaik šis jautājums somiem kļūst arvien aktuālāks. Tikai no Krievijas uzvedības ir atkarīgs, vai Somija beidzot piekritīs kļūt par šīs varenās alianses locekli,'' no Somijas raksta Leons Stiprais.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
