Piedaloties Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības padomes sēdē, Šadurskis norādīja, ka jaunu noteikumu izveide varētu radīt papildu sarežģījumus un jautājumus, savukārt jau esošie Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka kārtību, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldību izglītības iestādēm bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pirmsskolas izglītības pedagogu darba samaksai un pašvaldību vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu, kā arī valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai.
"Netaisīsim jaunus noteikumus, grozīsim 1616.noteikumus," sacīja Šadurskis.
Ministrs skaidroja, ka pašreizējie noteikumi būtu jāpapildina ar nepieciešamiem kritērijiem, kas pilnveidotu esošo kārtību un pakāpeniski nodrošinātu pedagogu algu pieaugumu. "Algu modelis man nav mērķis, bet līdzeklis. Mērķis ir izglītības kvalitāte," sacīja Šadurskis.
Šadurskis skaidroja, ka, visticamāk, pedagogiem patīk Ikšķiles vidusskolas direktora Česlava Batņas izstrādātais alternatīvais pedagogu algu modelis. Šadurskim Batņas modelis arī patīkot, tomēr "ministrijā nedrukājam naudu". Ministrs gan norādīja, ka Batņas modelī paredzēto atalgojumu 1150 eiro apmērā viņš redz kā reālu skaitli, tomēr tas varētu būt reāls tikai pārejas perioda beigās.
Patlaban Izglītības un zinātnes ministrijā jau ir veikti aprēķini par to, kāda varētu būt pedagogu alga nākamajā mācību gadā, tomēr pagaidām šie skaitļi netiek atklāti. Šadurskis solīja aprīļa pirmajā pusē diskusijai piedāvāt ministrijas izstrādātos piedāvājumus pedagogu algu aprēķina noteikumu grozījumiem.
Šadurskis uzsvēra, ka kārtība paredzētu to, ka finansējums tiek novadīts līdz pašvaldībai, tomēr finansējuma pārdale starp izglītības iestādēm nebūtu atļauta. Tāpat viņš norādīja, ka izglītības tīkla sakārtošanas kontekstā jādomā arī par pamatskolas noslēguma posmu. Šadurskis pauda, ka mūsdienās šajā izglītības posmā nedrīkst būt apvienotās klases.
"Neredzu lielas iespējas 1.-6.klases optimizācijai. Šķiet ļoti pareizi saglabāt mazākās klasēs principu pēc iespējas tuvu mājām. Redzu optimizācijas iespējas 7.-9.klasē, tas būs papildresurss nākotnē," sacīja ministrs.
Joprojām neatrisināts jautājums ir finansējums pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem.
"Vissmagākās diskusijas būs aprīļa mēnesī. Jābūt, ka izglītība ir visas valdības prioritāte, bet nevis tikai Šadurskis kliegs, ka vajag naudu. 2017.gada budžetā jāmeklē līdzekļi," teica ministrs.
Kā pastāstīja Izglītības un zinātnes ministrijā, pirmsskolas pedagogu algām no valsts budžeta, balstoties uz pirmajiem provizoriskajiem aprēķiniem, papildu būtu nepieciešami 8 līdz 12 miljoni eiro. Ministrijā uzsvēra, ka situācijā ar pirmsskolas pedagogu atalgojumu lielāko daļu veido pašvaldības finansējums, savukārt valsts budžeta daļa ir aptuveni trešdaļa.
Ministrijā skaidroja, ka papildu nepieciešamie miljoni palīdzētu līdzsvarot pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu algas ar vidējo darba samaksu vispārējās izglītības posmā, tādējādi nodrošinot pirmsskolas pedagogu algu tuvināšanos vispārējās izglītības darba samaksas līmenim.
Tā kā pirmsskolas pedagogu atalgojuma kāpināšana atstāj būtisku ietekmi uz pašvaldību budžetu, ir rūpīgi jāmeklē iespējamie risinājumi. Šadurskis licis rūpīgi strādāt pie tā, lai pirmsskolas pedagogi redzētu atalgojuma kāpuma grafiku. Pieauguma šogad vēl nebūs, sacīja ministrijā, tuvākais laiks tam varētu būt 2017.gada 1.janvāris.
Šadurskis arī šajā tikšanās reizē apliecināja gatavību ieviest skaidrību par pedagogu algu aprēķināšanas kārtību līdz jaunā mācību gada sākumam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
