Trešdien Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) piemiņas brīdī Lestenes Brāļu kapos uzsvēra leģionāru sapni par neatkarīgu Latviju un to, ka Otrajā pasaules karā leģionāriem diemžēl uzticamu sabiedroto nebija, portālu "Delfi" informēja Saeimas Preses dienestā.
"Šodien mēs pieminam savus Otrajā pasaules karā ierautos pilsoņus ar skumjās noliektām galvām – tāpat, kā to dara citas valstis, kurām ikviens savs kritušais ir liels zaudējums, nevis sausa statistika," piemiņas brīdī teica Mūrniece.
Viņa norādīja, ka tas ir tieši latviešu leģionāru kauju nopelns, ka daļa latviešu paguva evakuēties, saglabāt dzīvību un vēlāk, nonākot ārvalstīs, izveidot aktīvu trimdu. Tāpat Mūrniece atgādināja, ka ap 4000 latviešu leģionāru Kurzemē nepadevās komunistiskajam režīmam un devās mežos, lai uzsāktu nacionālo partizānu gaitas. Toreiz viņi cerēja uz sabiedroto militāru iejaukšanos.
"Diemžēl iecerētie sabiedrotie toreiz neatnāca. Šodien Latvijā ir aususi jauna diena, un mūsu sabiedrotie ir kopā ar mums – gan politiski un ekonomiski, gan militāri. Blakus Latvijas karogam plīvo Eiropas Savienības un NATO karogs," uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja.
Mūrniece pateicās leģionāriem, ka viņi cīnījās, cerot atgūt savas zemes brīvību un valsts neatkarību: "Paldies, ka turējāt Latviju sirdī! Paldies visiem, kas šodien tur Latviju sirdī, jo īpaši mūsu karavīriem!"
"Delfi" jau ziņojis, ka 16. marta pasākumi pēdējos gados pulcējuši prāvu pieminētāju un šīs atceres dienas pretinieku pulciņu pie Brīvības pieminekļa. Latvijas valsts savus kritušos karavīrus godina Lāčplēša dienā, 11. novembrī, - varoņu dienā. 16. marts nav oficiāla valsts piemiņas diena. Otrā pasaules kara gados tika nelikumīgi izveidots tā saucamais Latviešu leģions, kura oficiālais nosaukums ir Latviešu SS brīvprātīgo leģions, jeb saīsināti - Latviešu leģions.
Ideja par Latviešu leģiona atceres dienu 1952. gadā radās latviešu veterānu trimdas organizācijai "Daugavas Vanagi" Londonā.
16. martu atsevišķas sabiedriskās organizācijas izmanto, lai izvirzītu nepatiesas apsūdzības pret Latviju un latviešiem, tai skaitā pat inkriminējot absurdu nacisma atdzimšanu un tā atbalstīšanu. Šādi apmelojumi tiek izteikti un izplatīti ar nolūku starptautiski diskreditēt Latvijas valsti. Valsts pamatlikuma - Satversmes - ievadā teikts, ka Latvijas valsts godina savus brīvības cīnītājus, piemin svešo varu upurus, nosoda komunistisko un nacistisko totalitāro režīmu un to noziegumus. Par totalitāro režīmu simbolikas publisku nēsāšanu Latvijā paredzēts kriminālsods. Latvija, kā demokrātiska valsts, nodrošina visas cilvēka tiesības un brīvības, ieskaitot pulcēšanās brīvību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
