Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) valda visatļautība attiecībā uz operatīvo darbību, ceturtdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" atzina ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.
Pagājušajā nedēļā publiski tapa zināms, ka KNAB ierosinājis četras disciplinārlietas pret biroja darbiniekiem, lai pārbaudītu prokurora iesniegumā konstatēto. KNAB gan neatklāj, par ko tieši ierosinātas disciplinārlietas, taču aģentūrai LETA zināms, ka starp šiem darbiniekiem ir KNAB Operatīvo pasākumu nodaļas vadītājs Jānis Circens un Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs Juris Jurašs.
Kalnmeiers ceturtdien Latvijas Radio skaidroja, ka šo disciplinārlietu pamatā ir īpaši pilnvarota prokurora iesniegums, kurš veica pārbaudi operatīvās izstrādes lietās un konstatēja, ka kārtējo reizi apzināts likuma pārkāpums - tātad Operatīvās darbības likuma un speciālo instrukciju pārkāpumi, kas reglamentē sevišķā veidā veicamo operatīvās darbības pasākumu veikšanas kārtību.
Saskaņā ar pagājušā gadā 21.jūlija Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu tika konstatēts KNAB pārkāpums saistībā ar telefonsarunu noklausīšanos. Toreiz tiesa atzinusi cilvēktiesību pārkāpumu, atgādināja Kalnmeiers.
"Mēs konstatējām atkal operatīvās darbības veikšanā pārkāpumus - jūs sakiet, ka tā ir piekasīšanās? Nē. Tā ir visatļautība, kas vēl aizvien valda šajā iestādē attiecībā uz operatīvo darbību, kad šie cilvēki turpina uzskatīt, ka uz viņiem normatīvais regulējums neattiecas, jo, redziet, viņi apkaro korupciju. Arī apkarojot korupciju, likums ir jāievēro!" uzsvēra ģenerālprokurors.
Iestādes vadītājs Jaroslavs Streļčenoks nav zinājis par pieļautajiem pārkāpumiem, jo tos konstatēja tikai prokurors, veicot savus pienākumus. "Pārmest šeit iestādes vadītājam mēs neko nevaram," piebilda Kalnmeiers.
Jau ziņots, ka Jurašs ir viens no redzamākajiem KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka kritizētājiem. Viņš un Circens bija vieni no vairākiem nodaļu vadītājiem, kuri 2013.gadā parakstīja toreizējam premjerministram Valdim Dombrovskim (V) adresētu Streļčenokam kritisku vēstuli. Šajā vēstulē cita starpā bija teikts, ka Streļčenoka turpmāka atrašanās biroja vadītāja amatā ne vien apdraud korupcijas novēršanas un apkarošanas mērķu sasniegšanu, bet arī paredzams, ka turpmāko tiesvedību rezultātā nodarīs valstij finansiālus zaudējumus.
Šogad janvārī Jurašs vērsās tiesā, kur prasa izbeigt atšķirīgu attieksmi un atzīt, ka birojs nodarījis morālo kaitējumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
