"Lai nepieļautu iespēju vērsties pret cilvēka pamattiesībām, aicinu skaidri noteikt, ka kriminālatbildība var iestāties par antikonstitucionālu darbību. No Krimināllikuma normu teksta ikvienam ir jāsaprot, kādas darbības turpmāk būs krimināli sodāmas," norādījis Valsts prezidents Raimonds Vējonis, nosūtot Saeimai vēstuli par Krimināllikuma grozījumiem.
Vēstulē prezidents vērš Saeimas uzmanību uz vairākiem strīdīgiem likuma grozījumu formulējumiem, kur nepieciešamas skaidrākas un precīzākas redakcijas, lai piedāvātie normu risinājumi nenonāktu pretrunā Satversmei un Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām.
Iepazīstoties ar Saeimā virzītajiem Krimināllikuma grozījumiem, Valsts prezidents secināja, ka sasteigti tiek lemts par valstij būtisku jautājumu.
Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka Vējonis jau iepriekš norādījis, ka piedāvātie Krimināllikuma normu formulējumi var radīt pamattiesību aizskārumus: vārda brīvība, pulcēšanās un biedrošanās brīvība tāpat kā tiesiskas valsts principi ir mūsu valsts pamatvērtības, tāpēc ir jāizstrādā nepārprotams regulējums, kas nepieļauj šo pamattiesību aizskārumu.
Ar pilnu Valsts prezidenta vēstuli Saeimas Juridiskajai komisijai var iepazīties šeit.
Vēstīts, ka Saeima 3. martā pirmajā lasījumā atbalstīja Krimināllikuma grozījumus, kas paredz pastiprināt sodus par noziegumiem pret valsti.
Tā kā steidzamības noteikšanu likumprojektam atbalstīja 70 deputāti, tad, saskaņā ar Satversmi, Valsts prezidents nevar prasīt šāda likuma otrreizēju caurlūkošanu, tāpat to nevar nodot tautas nobalsošanai un tas ir izsludināms ne vēlāk kā trešajā dienā pēc tam, kad prezidents pieņemto likumu saņēmis.
Pret likumprojekta atzīšanu par steidzamu nobalsoja 20 partijas "Saskaņa" deputāti, kuri asi kritizēja likumprojektu.
Deputāts Valērijs Agešins (S) norādīja uz iespējamiem riskiem, tostarp par normu piemērošanu un interpretāciju. "Tas ir ļoti riskants un slidens ceļš, jo ar vispārīgu un nekonkrētu pantu iekļaušanu Krimināllikumā var, piemēram, novākt no ceļa gandrīz jebkuru politisku konkurentu, kā arī citādi domājošu cilvēku. Piemēram, populistiski pasludinot viņa rīcību par pretvalstisku un suverenitāti apdraudošu," skaidroja Agešins.
Savukārt Saeimas deputāts Jānis Ādamsons (S) pauda izbrīnu, kāpēc likums jāpieņem steidzamības kārtā, ja "pašā likumprojektā ir daudz absurdu lietu". Viņš pauda neizpratni, kāpēc šī likumprojekta vietā netiek diskutēts par drošību sargājošo institūciju darbinieku atalgojuma palielināšanu līdz pirmskrīzes līmenim.
Saskaņā ar likumprojekta anotāciju, izmaiņu autori - Nacionālās drošības komisijas un Juridiskās komisijas deputāti - secinājuši, ka ir jāpārskata regulējums par noziegumiem pret valsti.
Panti, kas paredz atbildību par noziedzīgiem nodarījumiem pret valstisko neatkarību, teritoriju, konstitucionālo iekārtu un valsts likumīgo varu, nav mainīti kopš Krimināllikuma stāšanās spēkā 1999. gadā.
Līdz ar to spēkā esošais regulējums vairs nenodrošina nacionālās drošības interešu aizsardzību pilnā apjomā, kā arī tas nav pietiekams un atbilstošs, ņemot vērā mūsdienās pastāvošos valsts drošības apdraudējumus, skaidro likumprojekta autori.
Galīgajā lasījumā par likumprojektu plānots lemt 7. aprīlī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
