Šobrīd nav skaidri argumenti, kāpēc tieši nedzemdējušām sievietēm ir ierobežojums ziedot olšūnas, par likumprojektu, kas paredz grozīt Seksuālās un reproduktīvās veselības likumu, norādījis tiesībsargs Juris Jansons.
Jau vēstīts, ka Saeimā izskatīšanā šobrīd atrodas grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā. Veselības ministrs Gunits Belēvičs (ZZS) sniedzis priekšlikumu, kas paredz: "Par dzimumšūnu donoru var būt vesela persona: vīrietis vecumā no 18 līdz 45 gadiem un dzemdējusi sieviete vecumā no 18 līdz 35 gadiem."
Tiesībsargs vērsis uzmanību, ka veselības riski, ziedojot olšūnas, uz kuriem norādīts vairākos starptautiskos pētījumos, var attiekties gan uz dzemdējušām, gan uz nedzemdējušām sievietēm.
Tāpat Jansons uzsvēra, ka Satversmes 96. panta aspektā jāņem vērā sievietes tiesības uz autonomiju, kas ietver tiesības pieņemt lēmumu par savu ķermeni. Sieviete var pieņemt lēmumu vispār nevēlēties kļūt par māti, bet viņa var vēlēties ziedot savas olšūnas citu sieviešu vajadzībām.
Tiesībsargs uzskata, ka šobrīd nav atrodami skaidri un viennozīmīgi argumenti, kāpēc tieši nedzemdējušām sievietēm ir ierobežojums ziedot olšūnas. "Valstij vienādā mērā jārūpējas par visu sieviešu veselību un labklājību un izteikumi par atbalstu sievietēm nedrīkst būt deklaratīvi," savā atzinumā norādījis Jansons. "Ja likumā noteikts ierobežojums, svarīgi ir definēt leģitīmo mērķi, respektīvi, kāpēc šāds ierobežojums ir izdarīts."
Tiesībsarga Jansona atzinums saistībā ar ierobežojumiem ziedot savas olšūnas tieši nedzemdējušām sievietēm ir nosūtīts Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai.
Pilnu atzinumu var izlasīt šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
