Aptauja: Pusaudži aizvien mazāk lieto alkoholu  (65)

2006. gadā skolēnu aptauja rādīja, ka alkoholu vismaz reizi nedēļā lietoja 15,7% 15 gadus veci zēni un 12,3% meiteņu, bet 2014. gada pētījuma rezultātos redzams, ka šie skaitļi ir samazinājušies zēniem uz 4,9% un meitenēm uz 2,4%.

Pētījuma rezultāti liecina, ka 15 gadu vecumā 20,5% zēnu un 25,6% meiteņu vismaz divas reizes mūžā ir piedzērušies. Lai gan procentuālie rādījumi ir augsti, ir redzams liels kritums kopš 2010.gada, kad piedzērušies vismaz divas reizes mūžā bija 51,3% zēnu un 41,9% meiteņu, akcentē aptaujas veicēji.

Pētījumā norādīts, ka daudzās kultūrās pusaudži uztver alkohola lietošanu kā pieaugušo dzīves normālu sastāvdaļu, ko izmanto, lai realizētu sociālās un personiskās vajadzības, kā arī ciešāk kontaktētos ar līdziniekiem un uzsāktu jaunas attiecības. Pieaugušo uzvedības atdarināšana tiek interpretēta kā dabiska pāreja pieaugušo statusā, kur alkoholu lieto, bet ar mēru. Dažiem pusaudžiem eksperimentēšana pārvēršas par pārmērīgu alkohola patēriņu.

Alkohola lietošana ir viens no lielākajiem saslimstības un priekšlaicīgas nāves cēloņiem visā pasaulē. Ar to ir saistītas 60 dažādas diagnozes, kas rada lielu skaitu veselības problēmu, kā arī sociālo un ekonomisko slogu sabiedrībai. Paaugstinātu risku izraisoša dzeršana pusaudžu vecumā, tai skaitā agrīna alkohola lietošanas uzsākšana un regulāra piedzeršanās, izraisa negatīvas psiholoģiskas, sociālas un ar fizisko veselību saistītas sekas, uzsver eksperti.

PVO pētījuma rezultāts liecina, ka būtisks alkohola samazināšanās iemesls ir 18 gadu vai augstāks vecuma ierobežojums alkohola iegādei, kā arī cenu paaugstināšana.

Ceturtdien, 17. martā, Veselības ministrija iepazīstināja ar Pasaules Veselības organizācijas Starptautiskā skolēnu veselības paradumu pētījumu, kurā piedalījās arī Latvija.

Pētījums dod ieskatu 42 Eiropas un Ziemeļamerikas valstu 11, 13 un 15 gadu vecu skolēnu veselībā un veselības paradumos, tajā skaitā Latvijas datos salīdzinājumā ar citām valstīm. Pētījums sniedz jaunākos zinātniskos pierādījumus daudzās veselības paradumu jomās, piemēram, par jauniešu veselību un labklājību, atkarības vielu lietošanu, fizisko aktivitāti, uztura paradumiem, mutes un zobu veselību, traumām.