No Zaļās ceturtdienas līdz Lieldienām - tautas ticējumi, koncerti un dievkalpojumi  (15)

Latviskās Lieldienu tradīcijas ir tik cieši saaugušas ar kristietībai raksturīgajām, ka tās nav iespējams nošķirt, kā arī nav pilnīgi precīzi nosakāms, kad Latvijas teritorijā sāka atzīmēt Lieldienas, jau iepriekš norādījusi Latvijas Universitātes profesore Janīna Kursīte. "Latvisko Lieldienu tradīcija ir tāda, ka tās savulaik iegūlās katolicismā vai savijās kopā ar luterisko ticību, lai pēc tam atkal atklātos jau kā kristīgas tradīcijas," norādījusi Kursīte.

Latviešu folklorā ar Zaļo ceturtdienu, Lielo piektdienu un Lieldienām saistīts bagātīgs paražu un ticējumu klāsts par to, kā rīkoties, lai atvairītu nelaimi, piesauktu laimi, paredzētu laika apstākļus un tiktu gan pie turības, gan atrastu dzīvesdraugu, saglabātu skaistumu un veselību, kā arī izaudzinātu bērnus.

Lieldienas šogad Latvijā, tāpat kā katru gadu, tiks svinētas dažādos pasākumos. Portāls "Delfi" piedāvā ieskatu tajā, kā no ceturtdienas līdz Otrajām Lieldienām pavadīt laiku gan izdzīvojot savu ticību un piedaloties dievkalpojumos, gan vienkārši atpūšoties kopā ar ģimeni dažādos koncertos, piedaloties sportiskās aktivitātēs un apmeklējot muzejus.

Rietumu kristīgajā baznīcā šodien tiek svinēta Lielā jeb Zaļā ceturtdiena - diena, kad saskaņā ar evaņģēlijos rakstīto, tika iedibināts Svētais Vakarēdiens, kā to dēvē luterāņi, jeb Vissvētākais sakraments, kā to sauc katoļticīgie, un kad Kristus tika nodots un sagūstīts. Kā vēstī evaņģēliji, Lielās ceturtdienas vakarā, pēdējoreiz vakariņojot ar mācekļiem, Jēzus, paredzot savu nāvi, devis saviem mācekļiem maizi un vīna biķeri. Maizi viņš aicinājis apzināties kā viņa miesu, kas par cilvēkiem tiek dota, bet vīnu biķerī - kā viņa jaunās derības asinis, kas par cilvēkiem tiek izlietas grēku piedošanai.

Līdz ar Lielās ceturtdienas dievkalpojumu sāksies katoļu baznīcas liturģiskā gada vissvarīgākās trīs svētās dienas jeb Triduum Paschale (latīņu val.), kas noslēgsies ar Kristus augšāmcelšanās dievkalpojumu svētdienas rītā. Katoļu baznīca svētku svinēšanā saglabājusi jūdu laika skaitīšanas veidu, saskaņā ar kuru jauna diena sākas iepriekšējās dienas plkst.18. Tāpēc, neskatoties uz to, ka mēs esam pieraduši teikt Lielā ceturtdiena, Lielā piektdiena, Lielā sestdiena un Kristus augšāmcelšanās svētki, liturģiskā izpratnē tās ir trīs dienas, sākot skaitīt no ceturtdienas vakara. Šie svētki ir īpaši nozīmīgi un latīniskais nosaukums "Triduum" nav izvēlēts nejauši. Latviešu valodā to varētu tulkot kā trijdienu jeb vienu dienu, kura sastāv it kā no trim dienām.

Kristus pēdējo vakariņu dievkalpojumā pēc sprediķa notiek kāju mazgāšanas rits - priesteris, arī Romas katoļu baznīcas pāvests, mazgā kājas divpadsmit cilvēkiem, līdzīgi kā Kristus Pēdējo vakariņu laikā to darīja 12 apustuļiem.

Zaļās ceturtdienas nosaukums nav saistīts ar zaļo krāsu vai tautas ticējumu, ka šajā dienā nevar nest mājās neko, kas ir plūkts dabā.

Zaļās ceturtdienas nosaukumu latvieši, visticamāk, ir pārņēmuši no vācu "Gründonnerstag", kas arī nozīmē - Zaļā ceturtdiena. Iespējams, šis nosaukums pārņemts arī no latīņu nosaukuma "viridium", kas burtiski nozīmē "zaļo diena", jo šajā dienā tika sniegta grēku atlaišana tiem cilvēkiem, kam bija uzlikti baznīcas sodi, lai viņi kopā ar citiem kristiešiem varētu gatavoties Lieldienām. Šādā nozīmē šie cilvēki ir "zaļi" - atjaunoti, atdzimuši.

Latviešu tautas ticējumi vēsta, ka Zaļās ceturtdienas rītā, pirms saules jāmazgā pie upes kājas, kalnā skaļi jāsauc un jāgavilē, lai būtu skaļa atbalss, no kuras puses tā būs, no tās nāks precinieki. Tāpat Zaļās ceturtdienas rītā, pirms saules saimniecēm jākuļ sviests - tad vasarā būs daudz sviesta un piena. Zaļajā ceturtdienā pie ābelēm jāpiekar vilnas dziju kamoliņi, lai vasarā būtu daudz ābolu. Tāpat Zaļajā ceturtdienā nedrīkst nest mājās neko no meža, jo tad vasarā kukaiņi nāks uz māju. Šajā dienā vajag "ieturēt sevišķu kārtību un tīrību, tad visu gadu kārtība".

Tautas gudrība arī vēsta, ka Zaļajā ceturtdienā ola jāliek uz jumta, ja tā nesasalst, tad būs laba vasara. Tāpat ticējums vēsta, ka tad, ja Zaļās ceturtdienas naktī ola, uzlikta uz staba, sasalst, tad vasarā nosalst pirmie mieži, bet, ja Zaļās ceturtdienas naktī salst, tad sals 40 naktis. Cits ticējums vēsta: ja Zaļā ceturtdiena un Lielā piektdiena ir skaidras, tad būs labs siena laiks, ja apmākušās, tad slikts.

Zaļajā ceturtdienā bijis iespējams arī saprast, no kuras puses jaunām meitām brauks precinieki - "Zaļās ceturtdienas rītā ir jaunavām jākāpj uz kalna un jākliedz, tad uz to pusi, kur atskanēs atbalss, aizvedīs tautās", vai arī "ja grib zināt, no kuras puses brauks precinieki, tad Zaļās ceturtdienas rītā jākāpj uz akmeņa un skaļi jāgavilē; uz kuru pusi balss skan, no tās brauks precinieki"

Pasākumi Rīgā un citviet Latvijā

Ceturtdien Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas draudzēs, kā arī Latvijas Romas katoļu baznīcas (RKB) draudzēs paredzēti dievkalpojumi.

Ar LELB dievkalpojumu sarakstu iespējams iepazīties šeit.

Dievkalpojumu saraksts RKB draudzēs pieejams šeit.

Dievkalpojumu saraksts Latvijas Baptistu draudzēs pieejams šeit.

Rīgā no 24.-26.martam Rīgas Centrālajā Dezelzceļa stacijā notiks Lieldienu senioru un invalīdu gadatirgus. Lieldienu gadatirgus trijās dienās no plkst. 10 līdz 18 savus rokdarbus piedāvās ap 150 meistaru no dažādiem Latvijas reģioniem. Atklāšanas pasākumā ceturtdien, 24. martā plkst. 11, piedalīsies gadatirgus rīkotāji, sadarbības partneri un senioru mūziķu kopa no Gulbenes.

Alūksnes novadā. Malienas tautas namā plkst. 13 Lieldienu pasākums visai ģimenei "Zaķenes Jepes un Vilka Tūtiņa Lieldienu rokenrols". Alūksnes muzejā plkst. 16 Alūksnes muzejā Lieldienu radošās darbnīcas "Ar mīlestību radīts". Apmeklētāji varēs veidot Lieldienu dekorus florista vadībā, greznot podiņus un stādīt pirmos pavasara vitamīnus, lipināt māla figūriņas un izgatavot spēka zīmes, apgleznot sejiņas un gatavot maskas, līmēt, zīmēt, minēt mīklas un iet jautās rotaļās. Kolberģa tautas namā plkst. 17 sporta svētku darbnīca "Brīnumu kalēji" aicina uz aizraujošām Lieldienu aktivitātēm ģimenes ar bērniem.

Balvos 24. martā plkst. 10 Balvu parkā paredzēts "Zaķu skrējiens", kurā tiksies lieli, mazi un īsti zaķi.

Rēzeknē - Latgales vēstniecībā GORS Lieldienu laiks 24. martā sāksies ar Latvijas Radio kora izdziedāto Volfganga Amadeja Mocarta "Rekviēmu", kura atskaņojumā piedalīsies arī Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris. Koncertā tāpat izskanēs Andreja Selicka Latgaliešu kultūras gada balvu "Boņuks" un Lielo mūzikas balvu saņēmušais skaņdarbs "Šyupuļdzīsme Jēzum". Volfganga Amadeja Mocarta (1756–1791) "Rekviēms" ir ģēnija muzikālais testaments - viņa pēdējais darbs, kas kļuvis par vienu no visu laiku populārākajām partitūrām.

Kristīgajā baznīcā Lielā piektdiena tiek pieminēta kā Kristus nāves diena. Šajā dienā parasti dievnamos notiek Krusta ceļa lūgšana, kuras laikā ticīgie pārdomā Jēzus Kristus ceļu līdz Golgātai - vietai, kur Viņš tika piesists krustā.

Jau desmito gadu Vecrīgas ielās notiks tradicionālais ekumeniskais Krustaceļš, kurā aicināti doties gan dažādu konfesiju kristieši. Krustaceļš sāksies plkst. 12 pie Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles, kur uzrunu teiks Rīgas arhibīskaps - metropolīts Zbigņevs Stankevičs, bet noslēgsies - pie Rīgas Doma ar arhibīskapa Jāņa Vanaga uzrunu.

Kopumā ceļā būs septiņas apstāšanās vietas. Katrā no tām tiks lasīts fragments no Svētajiem Rakstiem, būs piedošanas lūgšana un garīdznieku uzrunas. Krustaceļā šogad tiks pārdomāta Dieva žēlsirdība, kas atklājas Jēzus stāstītajā līdzībā par pazudušo dēlu, vēsta Latvijas Romas katoļu baznīcas informācijas centrs. Svēto Rakstu tekstus lasīs aktieri Rēzija Kalniņa un Januss Johansons, bet Dieva atbildi uz piedošanas lūgšanu izdziedās dziedātājs Jānis Misiņš.

Plkst.15 mēdz uzskatīt par Kristus nāves stundu, tāpēc parasti šajā laikā baznīcās notiek dievkalpojumi, kuros tiek lasīti fragmenti no Svētajiem Rakstiem par Kristus ciešanām un nāvi, kā arī pagodināts krusts, nometoties tā priekšā ceļos vai noskūpstot to. Pēc tam seko dievgalds. Šī ir vienīgā diena gadā, kad katoļu Baznīcā netiek svinēta Svētā Mise. Pēc dievkalpojuma ticīgie atkal ir aicināti lūgties individuāli līdz Lielās sestdienas vakaram.

Latviešu tautas ticējumi vēsta, ka Lielās piektas (piektdienas) rītā priekš saules jāizslauka istaba, mēsli jāaiznes uz augstāko apkārtnes kalnu un jāsadedzina, uzsaucot: "Nāciet!" Rītā sadedzinātos pelnos atradīs pēdu un pēdā graudu. Kādas labības grauds tas būs, tāda labība vislabāk izdosies nākošā vasarā. Tāpat šīs dienas rītā burvis saliek nešļavu vīzē un velk to pie auklas pa kaimiņa tīrumu sacīdams: "Lai zaļo purvi, meži! lai dzelto tīrumiņi!"

Tautas gudrība iesaka: Lielajā piektdienā, gaismai austot, vajag izslaucīt visas istabas un mēslus aiznest pār robežu otra zemē, lai vasarā neuzmāktos dunduri, lapsenes, odi un citi kukaiņi. Kas to izdarīs, tas gada laikā būs pasargāts no visādiem kaitīgiem kukaiņiem: viņi gan salasīsies pie robežas, bet pāri par to neies.

Tāpat tautas ticējums vēsta, ka tad, ja Lielās piektdienas rītu priekš saules lēkta speķi ēd, tad tai gadā neredz čūskas un šajā dienā govis jāper ar peramo slotu, tad vasarā mušas neēd. Lielās piektdienas rītā jāmazgājas uz austrumiem tekošā ūdenī, tad visu gadu būs vesels. Ticējumi arī vēsta, ka Lielajā piektdienā jāizslauka istaba un mēsli jāaiznes uz krustceļa, tad mājā nav blusu.

Ja lielās piektdienas rītā salasa skaidiņas un ieber ugunskurā, tad vasarā uziet daudz putnu ligzdu. Tautas gudrība arī iesaka Lielajā piektdienā ēst mārrutkus un dot tos arī lopiem, "lai nepiesistos nekāds ļaunums". Ticējumi vēsta, ka tie cilvēki, kas dzimuši lielajā piektā "tai stundā, kad Pestītājs pie krusta miris, nedrīkst vieni paši kapsētā rādīties, jo tie redzot tur mirušo dvēseles, un tās viņus mācot nost", kā arī "Kas dzimis lielajā piektā, tas māk burt".

Pasākumi Rīgā un citviet Latvijā

Šajā dienā krusta ceļa gājieni paredzēti arī citās pilsētās. Vairāk informācijas par to, kurās pilsētās un cikos tiks iets krusta ceļš, pieejams šeit.

Kristīgo konfesiju dievnamos paredzēti Lielās piektdienas dievkalpojumi.

Ar LELB dievkalpojumu sarakstu iespējams iepazīties šeit.

Dievkalpojumu saraksts RKB draudzēs pieejams šeit.

Dievkalpojumu saraksts Latvijas Baptistu draudzēs pieejams šeit.

Rīgā no plkst. 11 līdz 14 Rīgas Centrāltirgus sakņu paviljonā norisināsies Lieldienu iešūpošanas pasākums pavasarīgās noskaņās.

Rīgā plkst. 17 Rīgas Sv. Pētera baznīcā paredzēts Lielās Piektdienas koncerts, kurā muzicēs orķestris "Rīga", Rīgas kamerkoris "Ave Sol", kamerkoris "Fortius" un Rīgas 1. ģimnāzijas jauktais koris. Diriģents Andris Veismanis. Solisti: Mārtiņš Zvīgulis (tenors) un Anda Eglīte (kokle). Programmā Jēkaba Jančevska skaņdarbs korim un orķestrim (pirmatskaņojums), Jāņa Ivanova "Manas dzimtenes pusē", Jānis Ivanovs vokalīze "Gājputni", Džulio Kačīni (A. Vavilovs) "Ave Maria" un Hektora Berlioza Sēru un triumfa simfonija op. 15.

Plkst. 20 Rīgas Sv. Pētera baznīcā paredzēts koncerts "Crucem Tuam Adoramus". Tajā piedalās Evita Zālīte (soprāns), Kaspars Zemītis (ģitāra), Ainārs Paukšēns (čells), Rīgas Stradiņa universitātes jauktais koris "Rīga". Diriģente Zane Zilberte. Koncertprogrammā ģitārista Kaspara Zemīša "Mesa", kā arī ārzemju autoru skaņdarbi.

Valmierā laikā no 25. līdz 28.martam - tirdzniecības centrs "Valleta" aicinās uz Justīnes Valdmanes šķirnes trušu saimniecības trušu izstādi. Šogad izstāde būs īpaša ar to, ka tajā varēs aplūkot iepriekš neredzētu šķirņu trušus - mīlīgos Ronas, kas Latvijā aug tikai Valdmanes saimniecībā.

Klusajā sestdienā šķiet, ka baznīcas liturģijā viss ir apstājies un kluss, bet šīs dienas vakarā notiek svinīgākais dievkalpojums katoļu Baznīcas liturģijā - sākas Lieldienu vigīlija, kas, tulkojumā no latīņu valodas, nozīmē būšanu nomodā. Šim dievkalpojumam ir vairākas daļas un katrai no tām ir būtiska simboliska nozīme.

Dievkalpojums sākas ar gaismas ritu pie ugunskura, kur tiek iedegta Lieldienu svece. Tā ir liela izmēra svece un simbolizē Kristu. Kristību laikā no šīs sveces tiek aizdegta kristību svece. Uz šīs sveces ir dažādi simboli: krusts, grieķu alfabēta burti alfa un omega, attiecīgā gada skaitlis un piecas naglas, kas simbolizē piecas kristus brūces kājās, rokās un sānā. Vigīlijas dievkalpojumā ticīgie atjauno kristības solījumus, kas pieprasa atsacīties no ļaunā un pastāvēt ticībā Dievam.

Pēc gaismas liturģijas tiek lasīti deviņi lasījumi - septiņi no Vecās Derības un divi no Jaunās Derības. Lasījumi stāsta par galvenajiem notikumiem cilvēces pestīšanas vēsturē vai arī skaidro ticības pamatus. Pēc Vecās Derības lasījumiem baznīcā dzied himnu "Gods Dievam augstumos". Sāk zvanīt baznīcas zvani un skanēt ērģeles, kas neskanēja kopš Lielās ceturtdienas vakara dievkalpojuma. Šīs skaņas simbolizē Kristus ienākšanu pasaulē. Baznīcā sāk skanēt "Alleluja" dziedājums, no kura atturējās visu gavēņa laiku. Pēc lasījumiem notiek kristības solījumu atjaunošana un kristības, ja baznīcā ir cilvēki, kam jāsaņem Kristības sakraments. Pēc tam dievkalpojums turpinās kā parasti.

Atšķirībā no Zaļās ceturtdienas un Lielās piektdienas, par Kluso sestdienu nav daudz ticējumu. Tiek atzīmēts, ka tā ir visklusākā no visām Klusās nedēļas dienām.

Pasākumi Rīgā un citviet Latvijā

Šajā dienā kristīgo konfesiju dievnamos paredzēti Lieldienu vigīlijas dievkalpojumi.

Dievkalpojumu saraksts RKB draudzēs pieejams šeit.

Ar LELB dievkalpojumu sarakstu iespējams iepazīties šeit.

Rīgā no plkst. 12 līdz 17 Rīgas Porcelāna muzejā paredzēta "Lieldienu porcelāna darbnīca", kurā plānota svētku tematikai atbilstošu porcelāna priekšmetu – porcelāna olu, trusīšu un olu trauciņu apgleznošana. Darbnīcu vada muzeja pedagoģe Arta Baltā.

Plkst. 16 Rīgas Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā paredzēts Klusās Sestdienas koncerts "Krusta ēnā", kurā piedalās Jānis Kurševs (tenors), Ilze Reine (ērģeles), Pēteris Endzelis (oboja). Programmā būs gregoriskie dziedājumi, Johana Sebastiana Baha, Sezāra Franka un Šarla Guno skaņdarbi.

Kalnciema kvartālā norisināsies Lielais Lieldienu tirgus, kurā kā ik gadu svētkus svinēs saskaņā ar tautas tradīcijām.

Alūksnes novadā. Māriņkalna tautas namā plkst. 12 Lieldienu pasākums "Nāc, nāc Lieldieniņa" Jaunlaicenes, Veclaicenes, Alsviķu, Jaunalūksnes, Mārkalnes un Ziemera pagastu senioriem. Annas kultūras namā plkst. 13 pasākums visai ģimenei "Raibās Lieldienas".

Siguldā no 26.marta līdz 28.martam notiks pirmais šūpoļu festivāls "Latvija šūpojas Siguldā". 26.martā plkst.13 pie Siguldas dzelzceļa stacijas vairāk nekā 20 novada Lieldienu zaķi atklās pirmo šūpoļu festivālu.

Lieldienas ir baznīcas liturģiskās dzīves kulminācija, jo tieši Lieldienu jeb Kristus augšāmcelšanās notikums ir tas, kurā sakņojas kristīgās baznīcas ticība, tas ir notikums, kas dāvā mūžīgās dzīvības cerību.

Tieši uz Lieldienu svinībām bijusi vērsta visa iepriekšējā - Klusā jeb Lielā nedēļa, kad ticīgie gatavojušies trim svētajām dienām jeb Tridiuum, kas iesākās ar dievkalpojumu ceturtdienas vakarā, turpinājās ar Krusta ceļa lūgšanu un dievkalpojumu piektdien, kurā tika pārdomātas Kristus ciešanas un nāve pie krusta, un kas noslēdzas sestdienas vakara dievkalpojumā, kad tiek svinēta Lieldienu vigīlija jeb ieskaņa. Lieldienu svētkos svinēto ieiešanu jaunajā dzīvē, kuru atnesa Kristus, augšāmceļoties no kapa, kristīgā baznīca svin 50 dienas - līdz pat Vasarsvētkiem.

Jēzus Kristus augšāmcelšanās svētki ir cieši saistīti ar jūdu Pashā svētkiem, jo saskaņā ar Jaunās Derības liecībām Jēzus nāve bija Pashā svētkos, kurus svin dienā pirms pirmās pilnmēness dienas pēc pavasara sākuma. Jūdi Pashā svētkos piemin iziešanu no Ēģiptes verdzības. Taču pirmie kristieši aiznākamo dienu pēc Kristus krustā sišanas, kurā augšāmceltais Kristus parādījās saviem mācekļiem, nosauca par "Kunga dienu". Tā Kristīgā baznīca katru svētdienu.

Latviešu folklorā rodamas daudz un dažādas tradīcijas, ieražas un ticējumi par to, kas jādara Lieldienās, lai labi satiktu ar kaimiņiem un lai mājās valdītu labklājība un pārticība.

Tā Lieldienās olas ir jāvāra katrai saimniecei, lai būtu laba satikšana ar saimi un kaimiņiem. Sīpolu mizās krāsotas olas būs dzeltenas vai brūnas, bet brūnums kļūs vēl spilgtāks, ja pie sīpolu mizām pieliek kafijas biezumus, savukārt alkšņu mizas dod brūni iesarkanu krāsu, bērzu lapas, mētras, sūnas dod dzelteni zaļu, bet rudzu zāle - koši zaļu krāsu.Lai olas būtu raibākas, tās var vārīt krāsainās lupatiņās, vienā var iebērt putraimus, otrā ielikt kādu krāsainu dzīparu un notīt lupatiņu. Citām olām var pietīt bērzu lapiņas, egļu skujas un sūniņas vai mizas. Lai olas pēc krāsošanas būtu spodras, tās vēl karstas aprīvē ar speķa gabaliņu.

Ar Lieldienu olām saistās arī daudz ticējumu, piemēram, kas Lieldienu olas zags, tas paliks pliks kā Lieldienu ola. Kas Lieldienu olas ēd bez sāls, tas visu vasaru melos. Lieldienās jāēd tikai olas, jo kas daudz gaļas ēd, to visu gadu moka kukaiņi. Ja Lieldienās ēd daudz olu, vistas labi dēj. Nemiers un nesaticība valda tajās mājās, kur olu čaumalas nesargā un samin.

Lieldienās ar olām jāiet "kauties" - kuram stiprāka ola, tas ilgāk dzīvos. Pirmajās Lieldienās sitas ar olas tievo galu, Otrajās Lieldienās - ar olas resno galu. Olu mainīšanai un dāvināšanai Lieldienās ir ne tikai utilitāra, bet arī dziļāka jēga - tas kalpo labvēlības, simpātiju radīšanai.

Obligāta prasība Lieldienu rītā ir agrā celšanās, kas garantē možumu un laimi visu gadu. Kurš pirms saules lēkta paspēs nomazgāties skaidrā avota ūdenī, tas visu gadu būs mundrs un jautrs. Mazgāšanās tekošā ūdenī, kas tek pret sauli, ir sava veida šķīstīšanās rituāls, kas palīdz iegūt možumu, gaišu prātu, veselību un skaistumu. Ir arī šāds ticējums - kas lieldienu rītā pirms saules lēkta apēd 13 dzērveņu ogas, tam būs sārti vaigi.

Tāpat Lieldienās vajag kārtīgi izšūpoties, tad vasarā dunduri, odi un čūskas nekož, būs brangas aitas un gari lini. Šūpuļu kārēji un šūpotāji bija puiši, bet meitas par šūpošanu maksāja vai nu ar olām, vai ar cimdu pāri. Senie latvieši Lieldienām posās un gatavojās īpaši rūpīgi. Folkloras materiālos ir fiksēts, ka Alsungā pat cūku vilkuši atmuguriski uz dīķi mazgāt, lai visu gadu mājās būtu tīrība un zirnekļi neaustu tīmekļus. Cilvēki Lieldienu rītā vilka mugurā tīras, jaunas drēbes.

Ar Lieldienām saistās arī laika pareģošana. Ja Pirmajās Lieldienās līst, tad govis dos daudz piena un katru svētdienu līdz Vasarassvētkiem būs lietains laiks. Ja vardes Lieldienās iet pāri ceļam, sagaidāma lietaina vasara.

Lieldienas Latvijā

Rīgā no plkst. 10 līdz 19 laukumā pie Brīvības pieminekļa, Līvu laukumā, paredzētas Jautrās Lieldienu šūpoles - šūpošanās visas dienas garumā, plkst. 14 Kultūras pils "Ziemeļblāzma" Lielajā zālē būs svētku koncerts un Lieldienu rotājumu veidošanas darbnīca, plkst. 14 kultūras centrā "Imanta" plānots svētku koncerts un Lieldienu radošās darbnīcas, plkst. 15 Rīgas Sv. Pētera baznīcā gaidāms kamerkora "Ave Sol" Lieldienu koncerts, diriģents Andris Veismanis. Programmā komponista Uģa Prauliņa 2002. gadā radītais skaņdarbs "Missa Rigensis" un Franka Martēna 1926. gadā sarakstītā "Mesa" dubultkorim a cappella.

Plkst. 18 kultūras centrā "Mazā ģilde" gaidāma Lielā Gavēņa laika programma. Pareizticīgo dziedājumi. Koncertā piedalīsies Latvijas pareizticīgās baznīcas vīru koris "Logos" Joana Šēnroka vadībā. Plkst. 20 Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas baznīcā būs klausāmas Johana Sebastiana Baha Motetes. Koncertā piedalīsies Baroka koris "Collegium Choro Musici Riga", baroka orķestris "Collegium Musicum Riga". Diriģents Māris Kupčs.

Rīgā, Čiekurkalnā, Pirmajās Lieldienās, 27.martā, no plkst.10 līdz 16 Rusova ielā 9, laukumā iepretim Ezerparka Namiem, norisināsies pasākums "Liela diena Čiekurkalna Krustcelēs". Visas dienas garumā notiks izglītojošas un izklaidējošas aktivitātes gan bērnu, gan pieagušo auditorijai, bet tirdziņā savas preces piedāvās Latvijas mājražotāji, amatnieki un zemnieki.

27. un 28. martā, "Lido" Atpūtas centrā (Krasta ielā 76) norisināsies svētku svinības, kurās ikvienam būs iespēja bez maksas baudīt skanīgus koncertus, kā arī piedalīties olu ripināšanas sacensībās un, protams, šūpoties Lieldienu šūpolēs. Mazos apmeklētājus īpaši priecēs papīra zaķa ausu un vistiņu darināšanas radošās darbnīcas, kā arī lauku sēta, kurā varēs apskatīt dažādu šķirņu dzīvniekus.

Alūksnes novadā plkst. 11 Viktora Ķirpa Ates muzejā būs Lieldienu pasākums "Ottes Lieldienas" sadarbībā ar Kalncempju sabiedrisko centru. Parkā pie Jaunannas tautas nama plkst. 11 Zaķu skrējiens, olu ripināšana, vārīšana, olu kaujas. Mālupes Saieta namā plkst. 11 Lieldienu šūpolēs "Mālupes Cālis" kopā ar Zaķeni Jepi un vilku Tūtiņu.

Liepnas tautas namā plkst. 13. Lieldienu pasākums - andele, olu ripināšana, šūpošanās, plkst. 16 - Lieldienu orientēšanās bērniem (reģistrācija no 15.30), plkst. 20 - nakts orientēšanās lielajiem. Alūksnes Kultūras centra Mazajā zālē plkst. 14 izklaidējošs uzvedums bērniem "Zaķenes Jepes un Vilka Tūtiņa Lieldienu rokenrols" – muzikāls koncertuzvedums ar teātra iezīmēm un aktīvu pašu koncerta apmeklētāju iesaistīšanos, būs gan zināšanu un atjautības izaicinājumi, gan muzikāli ritmiskas un dejiskas spēles, rotaļas un uzdevumi. Pēc izrādes notiks radošās darbnīcās, olu meklēšana un ripināšana, aizraujošās olu kaujas. Bērniem līdzi jāņem vārītas un nokrāsotas olas atrakcijām.

Ilzenes sabiedrības, kultūras, izglītības un mūžizglītības centrā "Dailes" plkst. 14 būs Lieldienu pasākums lieliem un maziem, Mārkalnes tautas namā plkst. 16 Lieldienu zaķis aicina lielus un mazus pie šūpolēm, Zeltiņu tautas namā plkst. 17 svētku koncertprogramma "Sēj, saulīte, sidrabiņu", bet Alsviķu kultūras namā plkst. 19.00 pagasta amatierkolektīvu koncerts "Kādas Zaķu saimes stāsts...".

Balvu novadā 27. martā plkst. 10 paredzētas Lieldienu lustes Tilžā – gardumu tirdziņš pie kultūras nama; šūpoļu pušķošana, šūpošanās, olu meklēšana, Lieldienu zaķa lēciens, saules sumināšana ar etnogrāfisko ansambli "Sagša", deju kopu "Vectilža" un mūziķu grupu "Alu cilvēki". Tāpat no plkst 12 Balvu novada muzejā karikatūriste Gaļina Gruziņa aicina zīmēt "ģīmīšus".

Plkst. 13 paredzēts Lieldienu pasākums "Ripojiet oliņas, raibum raibās..." Bērzkalnes pagasta Rubeņu Saieta namā, plkst. 14 Lieldienu pēcpusdiena Balvu Kultūras un atpūtas centrā, bet Krišjāņu Tautas namā Tilžas vidusskolas 12. klases iestudētā teātra izrāde "Blusa". Plkst. 15 Lieldienu pasākums "Svinēsim kopā" Lazdulejas pagasta Saieta namā, plkst. 16 Dramatiskā kolektīva joku lugas "Prieks pakalpot" pirmizrāde Vīksnas Tautas namā, plkst. 18 Kubulu kultūras namā Tautisko deju kolektīva "Cielaviņa" 15 gadu jubilejas koncerts.

Plkst. 19 Balvu pagasta tautas namā Baltinavas dramatiskā kolektīva "Palādas" izrāde, bet plkst.20 Lieldienu diskoballe, savukārt plkst. 21 Balvu Kultūras un atpūtas centrā deju vakars kopā ar grupu "Bruģis", kā arī Lieldienu balle Kubulu kultūras namā, plkst. 22 paredzēra Lieldienu balle ar Arni Grapu Vīksnas Tautas namā.

Siguldā 27.martā no plkst.9 līdz 16 paredzēta Lieldienu svinēšana kopā ar folkloras kopām un amatnieku tirdziņš Siguldas Svētku laukumā. Uz Lielās dienas svinēšanu siguldiešus un pilsētas viesus aicinās Siguldas novada Kultūras centra folkloras kopa "Senleja" un Allažu pagasta Tautas nama bērnu un jauniešu folkloras kopa "Tiptaiņi", saulei uzgavilēs postfolkloras mūzikas grupa "Daba San".

No plkst.11 līdz 16 Siguldas Svētku laukumā pie skatuves uzrādīs fotogrāfiju no piedzīvojumiem šūpoļu ceļā, saņems īpašu pirmā šūpoļu festivāla pārsteigumu. Lai apskatītu visas šūpoles, ikviens interesents Siguldas novada Tūrisma informācijas centrā varēs saņemt īpašo šūpoļu ceļa karti. Karte būs pieejama arī Siguldas novada pašvaldības interneta vietnē www.sigulda.lv.

Strenču novadā 27. martā plkst. 10 tiks svinētas Lieldienas Strenču "Birzītē" pasākumā ģimenēm ar bērniem "Saule zemi dancināja". Mazos un lielos uz rīta rosmi aicinās zaķis Jencis, būs jautras nodarbes un olu meklēšanas sacensības. Kopā cepsim saules simbolu – pankūkas.

Līgatnē 27.martā notiks Latvijas čempionāts Lieldienu ripas spēlē. Šī spēle ir rituāls, kuru spēlē tikai Lieldienu laikā. Līdzīgas rituālās spēles ar bumbu vai ripu ir pazīstamas arī citu pasaules tautu kultūrās.

Tērvetē plkst. 12 Latvijas valsts mežu dabas parkā tiks svinētuas Lieldienas. Būs iespēja satikt Rūķu saimi un griezties dejā ar Lieldienu zaķi, dziedāt skanīgas tautasdziesmas ar folkloras kopu
"Dimzēni", iet rotaļās un piedalīties sportiskās aktivitātēs.

Svētdien Rietumu kristīgajā pasaulē sākusies Lieldienu oktāva, kad astoņas dienas tiek svinēts Kristus augšāmcelšanās notikums. Šīs svinības turpinās arī Otrajās Lieldienās.

Latviešu tautas ticējumi vēsta, ka Lieldienas rītā vajagot laukā saukt jeb šaut. No kuras puses atskanot atbalss, no tās puses nākšot brūte vai brūtgāns. Tāpat meita var ieēdināt puisi ar olu pirmā Lieldienas dienā: ola viņai jāapņem ap kreisās kājas gurnu un puisim par to nezinot jāiedod.

Ir arī šāds ticējums - puisim, kurš vēlas, lai visām jaunavām patiktu, Lieldienas rītā priekš saules lēkšanas jānoķer varde un tā dzīva jāiemet skudru pūznī. Pēc deviņām dienām tas atradīs tur mazu āķīti ar pātadziņu. Ar šo āķīti var tad visas meitas pievilkt pēc sirds patikšanas, un, ja kāda vairs nepatīk, vajag drusku uzsist ar mazo pātadziņu un tā tūdaļ aizbēgs.

Tāpat Lieldienas rītā meitai jāuzklāj skaisti sava gulta; kurš tad pirmais tur iesēdīsies, tam meita būs jāņem par sievu.

Tautas gudrība arī vēsta - ja grib, lai būtu sārti vaigi, tad vajag Lieldienu rītā pirms saules apēst vismaz 13 dzērveņu ogas (ja ēd vairāk, tad vaigi ir sārtāki), kā arī Lieldienas rītā, saulei lecot, mati ar zaķa kāju jāķemmē, apiņos stāvot, tad tie aug skaisti un gari. Lieldienu rītā arī jāmazgājas pretsaules straumē, tad vasarā āda neapdegs.

Kur un kā svinēt?

Rīgā plkst. 11 sāksies "Lieldienas Iļģuciemā", kad Amatu namā un studiju darbnīcās paredzēti amatu demonstrējumi, no plkst. 12 līdz 14 kultūras centra "Iļģuciems" Lielajā zālē gaidāms svētku koncerts. Plkst. 12 VEF Kultūras pilī būs pasākums "Ar dziesmām, ar dejām Lieldieniņu pavadām" - programmā koncerts un rotaļas ar olu ripināšanas priekiem Lieldienu tradīciju noskaņās.

Lielajā ģildē plkst. 15.30 pantomīmas meistarklases un jautras darbošanās Lielās ģildes vestibilā ģimenēm ar bērniem, plkst. 17 - orķestra "Rīga" un Rīgas pantomīmas koncerts Lielajā zālē. Plkst. 16 kultūras centrā "Mazā ģilde" paredzēts koncerts "Mirklis kopā", kurā piedalās Miltiņu ģimene. Programmā Raimonda Paula, Imanta Kalniņa, Mārtiņa Brauna, Ulda Marhileviča, Jāņa Lūsēna u.c. autoru dziesmas

Imantā ar orientēšanās sprinta sacensībām "Lieldienu balva" sāksies 2016.gada Latvijas kausa izcīņa un līdz ar to arī jaunā orientēšanās sezona. Sacensībām pieteikušies 370 dalībnieki. Elites sportistiem šīs būs kontroles sacensības iekļūšanai Latvijas izlasē startam Eiropas čempionātā.

Alūksnes novadā plkst. 12 pie Alūksnes Kultūras centra Zaķu skrējiens. Pazīšanās zīme katram dalībniekam – zaķa ausis. Būs dažādas aktivitātes.

Jaunlaicenes tautas namā plkst. 12 atvadu sveicieni Lieldienām "Aizgāja Lieldiena pār augstu kalnu". Programmā būs šūpošanās, zupas "Atvadas gavēnim" vārīšana un baudīšana, dažādas atraktīvas aktivitātes, dziesmas, rotaļas un danči.

Pie Māriņkalna tautas nama plkst. 13 Lieldienu pasākums "Raibie pavasara svētki". Plkst. 14 Veclaicenes tautas nams, bibliotēka, muzejs aicina apmeklēt Lieldienu pasākumu visai ģimenei "Kūciņa un Pankūciņa Lieldienās satikās un lielījās". Būs rotaļas, jautras Lieldienu aktivitātes, našķi, zaķu sacensības, pankūku un kūku skrējiens, šūpošanās, konkursi, Lieldienu teātris. Varēs apskatīt arī zemnieku saimniecības "Mucenieki" mājdzīvniekus. Īpašie viesi būs Jaunlaicenes folkloras kopa "Putnis". Līdzi jāpaņem viena krāsota ola.

Dubultu luterāņu baznīcā Baznīcas ielā 13 plkst. 16 kamerkoris "Muklājs" ar koriem "Ogre" un "Sidrabe" atskaņos Dž.Pučīni piecdaļīgo mesu "Messa di gloria".

Svinības paredzētas arī Saules muzejā. Svētki tiks sākti plkst. 15 ar ekskursiju latviešu valodā, pēc kuras sekos radošās darbnīcas, konkursi, komandu spēles mazajiem un lielajiem, balvas, zāļu tēja un svētku kliņģeris.

Turaidā plkst. 14.30 Turaidas muižas saimnieciskajā centrā, kur kopā ar Siguldas folkloras kopu "Senleja" visi aicināti izdzīvot latviskās tradīcijas, svinot svētkus "Atnāca Lieldiena".