Platacis, Loze un Krastiņš pret uzņēmumiem – kā klienti ar saviem advokātiem prāvojušies  (28)

2011. gada 20. aprīlī Augstākās tiesas (AT) Senāts atstāja spēkā spriedumu Daugavpils SIA "Mednis" prasības lietā pret zvērināta advokāta Aināra Platača biroju "Platacis un partneri" par zaudējumu piedziņu saistībā ar samaksāto honorāru un nesaņemtajiem pakalpojumiem.

Prasītāja ieskatā zaudējumi tam radušies, samaksājot advokātu birojam honorāru par juridiskās palīdzības sniegšanu un pārstāvību uzņēmuma strīdā ar toreizējo AS "Parex banka", bet nesaņemot šos pakalpojumus.

Rīgas apgabaltiesa 2009. gada 26. oktobrī apmierināja SIA "Mednis" prasību un piedzina no biroja "Platacis un partneri" par labu uzņēmumam 1180 latu (1678 eiro) zaudējumus un tiesas izdevumus, bet advokātu birojs spriedumu apstrīdēja Senātā, kas kasācijas sūdzību noraidīja, bet apstrīdēto apgabaltiesas spriedumu atstāja spēkā.

Prasībā "Mednis" norādījis, ka 2004. gada 6. oktobrī uzņēmums noslēdzis vienošanos par juridiskās palīdzības sniegšanu un pārstāvību Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā lietā pret "Parex banku" par zaudējumu piedziņu. Uz šīs vienošanās pamata zvērināts advokāts Ainārs Platacis izsniedzis advokāta orderi un izrakstījis apmaksai rēķinu par 1180 latiem par juridiskās palīdzības sniegšanu iepriekšminētajā tiesā. Rēķinu "Mednis" apmaksājis tajā pašā dienā – 2004. gada 6. oktobrī.

"Mednis" prasībā norādījis, ka Platača biroja pārstāvji vairākkārtīgi neieradās uz tiesas sēdēm Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā un šī iemesla dēļ 2005. gada 5. maijā tiesa uzņēmuma prasību pret banku atstājusi bez izskatīšanas. Šis lēmums pamatots tieši ar "Medņa" pārstāvja atkārtotu neierašanos uz tiesas sēdi.

Līdz ar to "Mednis" norādījis, ka advokāta Platača birojs, pārkāpjot Civillikumu un Advokatūras likumu, bez pamatota iemesla pretēji norunātajam nav izpildījis uzņemtās saistības, proti, nav sniedzis juridisko palīdzību un pārstāvējis prasītāju tiesā, savukārt honorāru – atlīdzību par minētājiem pakalpojumiem – saņēmis. Ar to prasītājam nodarīti zaudējumi – 1180 latu honorārs, ko "Mednis" vairākkārt lūdzis atmaksāt, bet tas nav izdarīts.

Savukārt Platača birojs rakstveida paskaidrojumos pauda nostāju, ka prasība ir nepamatota un noraidāma. Paskaidrojumos tiesai birojs norādīja, ka savu iespēju robežās veicis visas darbības, lai pilnvērtīgi izpildītu starp klientu un biroju noslēgtās vienošanās noteikumus, cik vien tas ir bijis iespējams bez paša "Medņa" līdzdalības.

Birojs arī norādīja, ka tieši "Mednis" izvairījies no sadarbības, turklāt nav noformējis skaidru pozīciju konkrētajā lietā, kas apliecinātu uzņēmuma nodomu par piedalīšanos un uzstāšanos tiesas sēdē.

"Mednis" prasību pret Platača biroju iesniedza Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā, kas 2007. gada 6. novembrī "Medņa" prasību apmierināja. Birojs šo spriedumu pārsūdzēja apgabaltiesā.

Jāatgādina, ka advokātu biroja "Platacis un partneri" īpašnieks Platacis bez vēsts pazuda 2010. gada maijā, un par to tika sākts kriminālprocess.

2012. gadā Augstākā tiesa pielika punktu uzņēmēja Mārtiņa Lauvas strīdam ar advokātu Jāni Lozi, vairākām ar viņu un ekspolitiķi Andri Šķēli saistītām firmām, kā arī "Nordea banku" par kopumā 1 876 292 latiem (2 669 723 eiro).

Lauvas celto prasību pret Lozi, SIA "Blaumaņa nami" un nu jau likvidēto, bet tobrīd maksātnespējīgo SIA "TBKD", kuras iepriekšējais nosaukums bija SIA "Tango projekts", Rīgas apgabaltiesa 2010. gada 31. maijā apmierināja. No visiem trim par labu Lauvam tika piedzīti kopumā 1 876 292 lati (2 669 723 eiro). Apgabaltiesa gan noteica, ka minētā summa no "Blaumaņa namiem" un "TBKD" piedzenama tajā gadījumā, ja piedziņa daļēji vai pilnīgi nebūs iespējama no Lozes. Tāpat apgabaltiesa spriedumā noteica Lauvas tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6% no piedzītās parāda pamatsummas.

Savukārt prasību, ko Lauva bija vērsis pret AS "Nordea banka", apgabaltiesa toreiz noraidīja. Šajā daļā Lauva spriedumu pārsūdzēja, tāpēc lieta nonāca AT Civillietu tiesu palātā, kas 2012. gada maijā arī prasību pret banku noraidīja.

Lietā kā trešās personas prasītāja pusē bija minētas Šķēlem pastarpināti piederošā sabiedrība SIA "TA projekts" un "Nordea banka". "TA projekts" pilnībā piederēja firmai "TA sabiedrība", kuras vienīgais īpašnieks bija Šķēle.

Tieši "TA projekts" tiesu izpildītāja Jāņa Stepanova rīkotajās izsolēs 2009. gada aprīļa sākumā iegādājās nekustamos īpašumus Rīgas centrā, kvartālā starp Dzirnavu, Tērbatas, Krišjāņa Barona un Blaumaņa ielu, kur tika attīstīts vērienīgais "Tango projekts", kas iepriekš pastarpināti piederēja Lozem.

Iepriekš uzņēmums "Blaumaņa nami" Lozem piederēja pilnībā, taču 2009. gada februāra sākumā tika veiktas izmaiņas, un 99% uzņēmuma pārgāja Māra Liepiņa īpašumā, bet Lozem palika aptuveni 1%.

Kā iepriekš prasības iesniegšanu skaidroja Lauva, situācija esot ļoti vienkārša – Lozem tka aizdota nauda, kas laikā netika atdota atpakaļ. "Tomēr notiek aktīvas sarunas ar Jāni [Lozi], un ceram, ka viss tiks atrisināts mierīgā ceļā," sacīja Lauva.

Loze iepriekš sacīja, ka ar Lauvu ir panācis vienošanos par esošo saistību izpildi. "Patlaban tiek strādāts pie tā, lai izpildītu esošās saistības," sacīja Loze, uzsverot, ka viņam ar uzņēmēju Lauvu "mērķis ir kopīgs – nokārtot visas saistības" – un nekādu nesaprašanos abu starpā neesot.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, "Tango projekts" iepriekš bija zināms kā "Tērbatas centrs" un to īstenoja uzņēmums "TA projekts". Tagad tas tiek dēvēts par kvartālu "Centrus". "TA projekts" pilnībā pieder firmai "TA sabiedrība", kuras vienīgais īpašnieks ir Šķēle. Līdz 2014. gada 10. februārim projekta attīstītāju nosaukums bija "Tango Real One", pēc tam – "Centrus Real One", kura 100% īpašnieks ir "TA sabiedrība".

Projektu bija iecerēts realizēt 10 000 kvadrātmetru lielā teritorijā starp Dzirnavu, Tērbatas, Blaumaņa un Krišjāņa Barona ielu.

2013. gada 27. martā Rīgas apgabaltiesa apmierināja AS "Latvijas kuģniecība" (LK) prasību, kas bija vērsta pret advokātu Zigurdu Krastiņu, kā arī vairākām bijušajām LK amatpersonām par juridiskās palīdzības līgumu atzīšanu par spēkā neesošiem un zaudējumu piedziņu 121 000 latu (172 167 eiro) apmērā. Šī prasība tika vērsta pret LK bijušajiem padomes locekļiem Miku Ekbaumu, Vladimiru Koškulu, Vladimiru Solomatinu un Ansi Sormuli.

Kā vēsta LETA, 2010. gada 5. novembrī LK valde saņēma pieprasījumu no uzņēmuma akcionāra AS "Ventspils nafta" (VN), prasot LK sākt tiesvedību pret valdes un padomes locekļiem par LK neizdevīgu darījumu slēgšanu.

Vēršas pret advokātiem un bijušo padomi

Apzinoties, ka par viņu darbību tiks celtas prasības, LK valdes un padomes locekļi 2010. gada 16. novembrī noslēdza trīspusējus juridiskās palīdzības līgumus, kur LK apņēmās maksāt par pakalpojumiem, ko trīs advokātu biroji sniegs visiem valdes un padomes locekļiem iespējamā strīda gadījumā, iepriekš izteicās LK advokāts Lauris Liepa. Neilgi pēc tam, tas ir, decembrī, tika ievēlēta jauna valde un vēlāk – arī padome.

Tiesas sēdē otrs LK aizstāvis Sergejs Rudāns izteicās, ka vienīgie reālie ieguvēji no šī līguma bija advokāts un arī amatpersonas un no līguma nav saprotams, kāpēc LK būtu ieinteresēta apmaksāt atbildētāju tiesas procesus, kas nav kompānijas interesēs. Tāpat Rudāns akcentēja, ka Krastiņam pastāvēja lojalitātes pārkāpums, jo viņš bija ilggadējs LK advokāts.

Vienlaikus tiesas sēdē tika uzsvērts, ka jautājums par juridiskās palīdzības līgumu bija izlemjams akcionāru sapulcē, un pie tam jau līguma noslēgšanas brīdī atbildētāji zināja, ka viņi vairs nebūs uzņēmuma amatpersonu statusā, – VN iepriekš bija paudusi neuzticību valdes un padomes locekļiem. Tāpat prasītāju pārstāvis paskaidroja, ka pastāv nesamērīgums starp advokāta honorāru un darījuma vērtību, – nav pierādījumu par pakalpojumiem, kādus advokāts tika sniedzis.

Advokāts Krastiņš nepiekrīt

Kā norādīts Krastiņa rakstveida paskaidrojumos tiesai, LK 2010. gada novembra sākumā saņēma no zvērinātu advokātu biroja "Liepa, Skopiņa/Borenius" trīs pieprasījumus celt sabiedrībai pret tās valdes un padomes locekļiem prasības par vairāk nekā 30 miljonu latu piedziņu. Šādu pieprasījumu rezultātā veidojās situācija, kurā valdei bija jālemj par padomes atbildību, bet padomei par valdes atbildību par zaudējumiem, kuri sabiedrībai nodarīti, slēdzot vienus un tos pašus darījumus.

Paskaidrojumos atzīmēts, ka Liepas parakstītie pieprasījumi faktiski nostādīja LK vadību strupceļā – ne normatīvajos aktos, ne tiesu praksē, ne arī juristu rakstos nav viennozīmīga traktējuma, kā risināma šādu "krustenisku" prasījumu problēma. Lai nodrošinātos pret nepareiza lēmuma pieņemšanu šajā sarežģītajā situācijā, LK juridiskās palīdzības sniegšanai pieaicināja trīs advokātu birojus, ar kuriem tai bija ilgstoša iepriekšēja sadarbība.

Pēc pieprasījumu saņemšanas no advokātu biroja LK valde pieņēma lēmumu no sabiedrības līdzekļiem finansēt padomes locekļu juridiskos izdevumus, kas saistīti ar juridiskās palīdzības sniegšanu saistībā ar šīm nepamatotajām pretenzijām, kā arī ar aizstāvību iespējamajā krimināllietā. Šāds lēmums tika pieņemts, jo prasības, kuras vēlējās celt viens no sabiedrības akcionāriem, bija tieši saistītas ar amata pienākumu veikšanu visu LK akcionāru interesēs, rakstīts paskaidrojumos.

Minētie pieprasījumi radās saistībā ar konfliktu starp LK un "Vitol" par nekustamo īpašumu darījuma pabeigšanu. Tobrīd pieprasījumu pamatā bija pretrunas starp LK vairāk nekā 5000 akciju īpašnieku no vienas puses un "Euromin", kurā ietilpst "Vitol", no otras puses. Amatpersonas uzskatīja, ka šāda strīda dēļ vien tām nav paša par sevi saprotama pamata neturpināt savu darbu.

Katrs no minētajiem līgumiem paredzēja trīs priekšmetus: pieprasījumu izvērtēšanu, padomes locekļu pārstāvību tiesā un advokāta palīdzības sniegšanu kriminālprocesā. Visām iesaistītajām pusēm bija skaidrs, ka advokāta palīdzība tiesā varēs tikt sniegta tikai gadījumā, ja prasību pret amatpersonām cels VN un tās turpinās ieņemt savus amatus. Arī aizstāvība kriminālprocesā būtu iespējama tikai tad, ja kriminālprocess tiktu uzsākts pēc VN iesnieguma, padomes locekļiem turpinot ieņemt savus amatus.

Visos šajos gadījumos LK ne tikai apmaksātu juridiskos pakalpojumus, bet arī pati gūtu labumu no tiem.

Prasības pieteikumā tika norādīts, ka līgumi par juridiskās palīdzības sniegšanu nav spēkā, jo neatbilda LK interesēm, saturēja netaisnīgus un prettiesiskus noteikumus, tie tika noslēgti LK amatpersonu interešu konflikta situācijā, tāpat tika norādīta jau minētā lojalitātes pārkāpšana. Krastiņš nepiekrita nevienam no argumentiem un noliedza neatbilstības.

Trīs prasības pret advokātiem un birojiem

Kopumā LK ir cēlusi trīs šādas prasības, tostarp arī pret zvērināta advokāta Andra Grūtupa biroju, pret kuru prasība 2012. gada oktobrīt tika noraidīta. Šis spriedums gan tika pārsūdzēts apelācijas kārtībā.

Līdzīga prasība celta arī pret Olava Cera un Jāņa Jurkāna biroju un attiecīgi bijušajiem valdes un padomes locekļiem. Rīgas apgabaltiesa 2012. gada decembrī prasību noraidīja, taču spriedums apelācijas kārtībā tika pārsūdzēts Augstākajā tiesā. Toreiz apgabaltiesa vienlaikus nolēma apmierināt advokātu biroja pretprasību daļā par 75 000 latu (106 715 eiro) piedziņu. Šīs lietas izskatīšana iepriekš vairākas reizes saistībā ar iespējamo izlīgumu atlikta. Nākamā sēde plānota 2016. gada 19. septembrī, portālam "Delfi" sacīja Augstākajā tiesā.

VN 2010. gada novembrī vērsās Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu sākt kriminālprocesu pret LK amatpersonām. Kā toreiz skaidroja uzņēmums, VN izmantoja visas tiesiskās iespējas panākt LK akcionāru sapulces sasaukšanu, taču LK amatpersonas turpināja slēgt "apšaubāmus darījumus". Kriminālprocesu lūdza sākt par pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu, piesavināšanos, kā arī gada pārskatu savlaicīgu neiesniegšanu.

Tikmēr atbildētāju pārstāvji norādīja, ka ar noslēgtajiem līgumiem un advokātu biroja palīdzību LK sākotnēji izvairījās no vairākām akcionāru "bezcerīgām tiesvedībām ar valdes locekļiem", kas kopumā LK varēja izmaksāt ļoti daudzus miljonus.

"Delfi" jau vēstīja, ka LK ar vērienīgu izlīgumu beigusi savu gadiem ilgušo tiesāšanos. Tam sekojuši izlīgumi arī vairākās salīdzinoši mazākās lietās Latvijas tiesās.

"Latvijas Kuģniecība" atprasa honorāru BB lietā

LK pret Grūtupa biroju bija vērsis vēl vienu prasību par 1,02 miljonu latu (ap 1,45 miljoniem eiro) piedziņu saistībā ar samaksāto honorāru saistībā ar "Bankas Baltija" (BB) likvidatora SIA "BDO" interešu pārstāvību tiesvedībā pret valsti par 238 miljonu latu (ap 338 miljonu eiro) piedziņu. Rīgas apgabaltiesa šo prasību noraidīja. Spriedums tika pārsūdzēts Augstākajā tiesā.

Iepriekš LK prasības lietas izskatīšanas gaitā Rīgas apgabaltiesā neviena no pusēm neapšaubīja to, ka LK uzņēmusies finansēt tiesvedību par 238 miljonu latu piedziņu, taču diskusijas raisījās par to, vai šim darījumam piekritusi toreizējā LK vadība, un to, kurš bijis iniciators līgumam ar Grūtupa biroju un vai iepriekš tikušas izvērtētas LK kā BB kreditora iespējas šajā tiesvedībā atgūt BB noguldītos līdzekļus.

LK advokāts Lauris Liepa aģentūrai LETA iepriekš atturējās atklāt gan prasības summu, kādu LK vēlējās piedzīt no Grūtupa biroja, gan tās pamatojumu, paužot sarūgtinājumu, ka nākas tiesāties ar kolēģu advokātu biroju. Arī Grūtupa biroja interešu aizstāvis Viktors Tihonovs atturējās nosaukt konkrētu summu, kāda birojam samaksāta un kādu LK vēlas tiesas ceļā no biroja atgūt, sakot, ka nevēlas komentēt attiecības ar bijušo klientu.

Aģentūras LETA aplēses liecināja, ka pat tad, ja Grūtupa biroja honorārs nav pārsniedzis 6% no BB prāvas prasības, kā to tiesas sēdē atzina biroja advokāts Tihonovs, tā apmērs prasības pilnīgas apmierināšanas gadījumā varētu būt ap 14 miljoniem latu. Likums gan ļauj advokātam pretendēt uz atlīdzību līdz 5% no prasības summas tās apmierinātajā daļā.

Pēc neoficiālas informācijas, biroja honorārs gan varētu būt pielīgts kā 50% no vairāk nekā 20 miljoniem ASV dolāru, kas ir LK kā BB kreditora prasījums pret likvidējamo kredītiestādi. Patlaban advokāti, iespējams, saņēmuši ap miljonu latu.

Medijos iepriekš vēstīts, ka BB likvidatora prasībā atbildētājus – valsti un centrālo banku – izstāvošā advokāta Romualda Vonsoviča biroja honorārs lēšams vairāku simtu tūkstošu vai pat miljona latu robežās, un tas tika nodēvēts par vienu no lielākajiem publiski zināmajiem honorāriem. Vonsovičs aģentūrai LETA sacīja, ka viņa birojs saistībā ar šo daudzmiljonu civilprasību varētu būt saņēmis ap 110 000 latu, taču šī summa vēl būtu precizējama.