Prezidents Saeimas pieņemtos grozījumus KNAB likumā neatdos otrreizējai caurlūkošanai  (9)

Viņa skaidroja, ka Saeima par grozījumiem KNAB likumā ir lēmusi trīs lasījumos, galīgajā lasījumā likuma grozījumi atbalstīti ar pārliecinošu vairākumu, 84 deputātiem balsojot par. Uz likuma pamata KNAB amatpersonām tiek ieviestas valsts dienesta attiecības.

Grozījumiem KNAB likumā būtu jāpalīdz sakārtot pārvaldības jautājumus iestādē, uzskata prezidents.

Jau ziņots, ka 10. martā Saeimas deputāti trešajā, galīgajā, lasījumā pieņēma strīdīgos grozījumus KNAB likumā.

Parlamentāriešu akceptētās izmaiņas nosaka, ka KNAB amatpersonas ir nodarbinātas valsts dienestā un to nodarbinātības tiesiskajām attiecībām piemērojamas darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu normas, kas nosaka vienlīdzīgu tiesību principu, atšķirīgas attieksmes aizlieguma principu, aizliegumu radīt nelabvēlīgas sekas, darba un atpūtas laiku, darba samaksu, darbinieka materiālo atbildību un termiņus, ciktāl to nenosaka šis likums, Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums vai Valsts pārvaldes iekārtas likums.

Atbilstoši likuma nosacījumiem veiktai biroja amatpersonas dienesta attiecību izbeigšanai, arī atbrīvošanai no dienesta, nebūs nepieciešama KNAB amatpersonu un darbinieku arodbiedrības piekrišana.

Biroja amatpersonas amatā varēs nodarbināt arī personu, kura nav ieguvusi augstāko izglītību, ja šāda izglītība nav nepieciešama attiecīgā amata veikšanai, pretendentam ir vidējā izglītība un amatam atbilstoša darba pieredze.

Likumā ir ietverta definīcija, kas ir KNAB darbinieki, - viens no nosacījumiem nosaka, ka tās ir personas, kas veic tehnisku darbu (piemēram, tehniskais sekretārs, šoferis). Šīs personas nodarbinās saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kuri regulē darba tiesiskās attiecības.

Biroja priekšniekam ne vēlāk kā līdz 2016.gada 30.jūnijam būs jābrīdina KNAB nodarbinātie, ar kuriem nodibināmas valsts dienesta attiecības, par darba tiesisko attiecību izbeigšanu un valsts dienesta tiesisko attiecību nodibināšanu. Ja nodarbinātais (amatpersona vai darbinieks) mēneša laikā pēc brīdinājuma saņemšanas nepiekritīs nodibināt valsts dienesta attiecības, priekšnieks ar rīkojumu izbeigs darba tiesiskās attiecības ar nodarbināto. Arī šo darba tiesisko attiecību izbeigšanai nebūs nepieciešama arodbiedrības piekrišana.

Savukārt paša KNAB pārstāvji iepriekš aicināja amatpersonas un politiķus būt atbildīgiem un savos secinājumos par KNAB likuma grozījumiem balstīties uz juridiskiem argumentiem.

KNAB rakstīja, ka virzītie grozījumi KNAB likumā stiprinās biroju, jo novērsīs tiesisko nenoteiktību jautājumā par KNAB amatpersonu piederību valsts dienestam. KNAB uzsver, ka no tiesību sistēmas viedokļa uz institūcijām, kuras veic operatīvo darbību un izmeklēšanu, ir jāattiecina vienāds regulējums. Grozījumi paredz, ka KNAB nodarbinātie atrodas valsts dienestā, kā tas ir citās valsts iestādēs, kurām piešķirtas izmeklēšanas un operatīvās darbības pilnvaras.

KNAB pašlaik joprojām ir vienīgā tiesībsargājošā iestāde, kuras amatpersonas neatrodas dienesta attiecībās ar valsti, bet, līdzīgi kā privāttiesību subjektos, atrodas darba tiesiskajās attiecībās.

KNAB likuma grozījumi sākotnējā variantā bija sagatavoti pēc OECD rekomendācijām, kas Latvijai sniegtas korupcijas apkarošanas jomā.

Saeimas akceptētās izmaiņas likumā arī nosaka, ka biroja priekšnieku ar Saeimas lēmumu varēs atbrīvot no amata, ja šajā likumā noteiktajā kārtībā tiks konstatēts, ka viņš, pildot dienesta pienākumus, ir pieļāvis tīšu likumpārkāpumu vai nolaidību, kā rezultātā radīts būtisks kaitējums valstij vai personai. Tāpat KNAB priekšnieku no amata varēs atbrīvot, ja viņš nebūs ievērojis likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteiktos ierobežojumus un aizliegumus, kā rezultātā radīts kaitējums valstij vai personai.

Izmaiņas arī nosaka, ka viena un tā pati persona par KNAB priekšnieku var būt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Pašlaik likums nenosaka amatpersonai šādus termiņus.

Neskatoties uz Saeimas akceptētajiem KNAB likuma grozījumiem, valdība iepriekš uzdeva KNAB izveidot augsta līmeņa darba grupu jauna KNAB likuma izstrādei, lai nodrošinātu tiesiskā regulējuma efektivitāti korupcijas novēršanas un apkarošanas jautājumos, kā arī partiju finanšu kontroles un priekšvēlēšanu aģitācijas jautājumos. Darba grupai līdz 2016.gada 14.septembrim likumprojekts jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā.