{132b7f44-727e-bb1b-1c5f-3cdcbd228ee3}
Foto: LETA

Izdevīgāk no finansiālā aspekta bērnu dzemdēt un audzināt ir Igaunijā nevis Latvijā, liecina LTV raidījuma "Aizliegtais Paņēmiens" aprēķini.

Raidījums, salīdzinot bērna audzināšanu Rīgā un Tallinā, secinājis, ka tiešais finansiālais atbalsts uzreiz pēc bērna dzimšanas Rīgā ir pabalsts aptuveni 550 eiro apmērā, ko izmaksā gan valsts, gan pašvaldība, bet Tallinā tie ir vairāk nekā 600 eiro.

Sarunā ar raidījumu Tallinas iedzīvotāja un divu bērnu māmiņa atzina, ka valsts un pašvaldība rūpējas par ģimenēm ar bērniem, kā arī finansiālais aspekts ģimenes plānošanā ir ļoti svarīgs. Pabalsti un atvieglojumi, ko par bērniem paredz valsts un pašvaldība, ļauj vecākiem izšķirties arī par otro un pat trešo bērnu ģimenē.

Lai arī pārsvarā finansiālā nodrošinājuma ziņā Tallina pārspēj Rīgu, Igaunijas pilsētā dzīvojošie vecāki atzīst, ka liels mīnuss ir maksas bērnudārzi.

Raidījuma uzaicinātie eksperti atzīst, ka Latvijā situācija atbalsta sniegšanai ģimenēm ar bērniem nav ideāla un ir nepieciešami uzlabojumi. Piemēram, demogrāfijas eksperts Ilmārs Mežš skaidroja, ka nauda ir svarīga. "Mēs piemaksājam ģimenēm ar bērniem, lai nebūtu nabadzība bērnu dēļ. Latvijas valsts mazliet soda ar nabadzību tos vecākus, kas izvēlas divus vai trīs bērnus," sacīja Mežs.

Savukārt Labklājības ministrijas pārstāve atzina, ka Igaunijā pabalsti ģimenēm ar bērniem ir lielāki. Viņa uzsvēra nepieciešamību mērķētai trešā bērna politikai, jo ģimenes ar trīs un vairāk bērniem ir vairāk pakļautas nabadzības riskam. Tāpat nepieciešams domāt par ģimenes valsts pabalsta palielināšanu no trešā bērna.

Saeimas deputāts Imants Parādnieks (NA) sacīja, ka Latvija varētu atgriezties pie māmiņu pabalsta griestiem, nosakot to līdzīgu Igaunijas praksei – aptuveni 2000 eiro. Tādējādi daļu naudas varētu novirzīt tām personām, kurām tā nepieciešama vairāk – māmiņām ar maziem ienākumiem vai jaunajām māmiņām, kas vēl nav paspējušas sākt aktīvas darba gaitas.

Gan parādnieks, gan Labklājības ministrija ir vienisprātis, ka patlaban noteiktas summas, kas būtu nepieciešamas lielāka ģimenes pabalstu nodrošināšanai, minēt nevar. Taču aptuvenās aplēses ir, ka papildus valsts budžetā tam būtu nepieciešami aptuveni 20 miljoni katru gadu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!