Lasītājs par 'Rīgas satiksmi': vairāk patīkamu braucienu  (114)

''Atceroties, ka pieturvietu nojumju nomaiņa notika par jau neatceros kāda reklāmas uzņēmuma līdzekļiem, kas tos atgūst, izvietojot tajās reklāmu, tad sanāk, ka "Rīgas satiksme" maksā par šo reklāmu. Tā kā rīdzinieki uztur ''Rīgas satiksmi'' ar gandrīz 100 miljonu eiro dotāciju gadā, tad man radušies jautājumi par pilsētas līdzekļu izlietošanas pamatotību. Lai varētu apmierināt savu zinātkāri, esmu vērsies pie "Rīgas satiksmes" ar dažiem jautājumiem, pretī solot ārkārtīgu pateicību par izvērstām atbildēm:

Pirmkārt, priekš kam vispār ir veidota šī reklāma? Vai pašiem pasūtītājiem tā nešķiet atbaidoša?

Otrkārt, kāda ir šīs vides reklāmas mērķauditorija?

Treškārt, kādu ekonomiski pamatotu atdevi sagaida "Rīgas satiksme" no šīs reklāmas izvietošanas un kā tika prognozēta šī ekonomiskā atdeve? Vai var iepazīties ar aprēķiniem?

Ceturtkārt, cik ir samaksājusi "Rīgas satiksme" un kam par šīs reklāmas izvietošanu?

Piektkārt, cik un kam ir samaksājusi "Rīgas satiksme" par šīs reklāmas izstrādāšanu (fotosesijas, drukāšana utt.)?

Sestkārt, uz kādu izdevumu posteni "Rīgas satiksme" noraksta šos izdevumus, respektīvi, atspoguļo grāmatvedībā?

Neskatoties uz to, ka "Rīgas satiksmes" infocentrs parasti zibenīgi reaģē, no 2. marta līdz šai dienai neesmu saņēmis pat starpatbildi. Mēģinot noskaidrot pa infotālruni mana iesnieguma virzību, atbilde tika solīta mēneša laikā.

Jau pašlaik varu iedomāties šo atbildi: "RP SIA "Rīgas satiksme" ir saņēmusi Jūsu e-pastu. Informējam, ka reklāmas izvietošanas izmaksas nav izpaužamas, jo to mums aizliedz noslēgtais līgums ar SIA "Šaraškina kantoris". Pateicamies par izrādīto interesi!"

Bet mani tiešām interesē "Rīgas satiksmes" "patīkamo braucienu" koncepcija. Man gribas tomēr saprast, kas padara braucienu par patīkamu? Elektromontieris Kaspars? Autobusa vadītājs Arvīds? Kalējs Voldemārs? Sabiedriskā transporta biļešu kontroliere Iveta? Vai tomēr kaut kas cits?

Ļaujiet man, kā patērētājam, izteikties par to, kas manu braucienu padara patīkamu!

Pirmkārt, tā ir sakārtota tarifu politika. Pēc maniem aprēķiniem Rīgas domes piešķirto atlaižu megaapjoms un kontroles trūkums sabiedriskajā transportā noved pie tā, ka no 10 pasažieriem ir 1 maksātājs un 9 nemaksātāji. Tiem "likumīgajiem" nemaksātājiem, kurus īpatsvars sasniedz 55% no visiem braucējiem, tiek pieskaitīti vēl tā saucamie "īsbraucēji", kuri rodas stihiski un rajona ietvaros brauc 1-2-3-4 pieturas, bet kontrole stāv tikai vakarpusē kaut kur pa vidu vienā un tajā pašā vietā, bet ne citās vietās.

Visu cieņu senioriem, bet es negribu maksāt par Hildu un Tālivaldi tikai tāpēc, ka viņi ir pensionāri. Mums ir dažreiz tādi seniori, kuri būs krietni bagātāki par dažu, kurš raujas divos vai trīs darbos.

Es maksāju nodokļos Rīgas pašvaldībai aptuveni 5000 eiro gadā, taču man jāmaksā par biļeti. Tiem – kas sēž uz pabalstiem – tiem ir viss par brīvu! Apnika jau redzēt transportā enerģiskus invalīdus, staigājošos neredzīgos, maznodrošinātos, kuriem pietiek šmigai un cigaretēm, bet redz – sabiedriskajam transportam viņiem vajag pabalstu!

Arī padomju laikos bija atlaides gan skolēniem, gan pensionāriem, bet nebija tādas atlaižu paradīzes vieniem un izmaksu elles citiem. Lūdzu sakārtojiet šo jautājumu tā, lai sabiedriskie labumi tiktu sadalīti taisnīgi! Nevar sākumā dāsni izmest naudu vējā, tad noskaidrot, ka naudas vairs nav un nākt pie sabiedrības ar saukli "Rīdzeniekiem – Rīgu, pāķiem – pīgu! Katrs Rīgā deklarētais pāķis ir viens jauns rīdzenieks! Palielināsim rīdzenieku skaitu! Dzemdēsim rīdziniekus deklarēšanas ceļā!".

Otrkārt, tīrs sabiedriskais transports. Es jau pirms dažiem gadiem interesējos pie "Rīgas satiksmes", kāpēc dažos autobusos smird tā it kā tie būtu havajas uz riteņiem? "Nē!" – atbildēja man "Rīgas satiksme" – "Nav nekādas Havaju salas, bet "aloha!" cienītais, ja reiz esi iegriezies!". Un tālāk: sabiedrisko transportu mazgājot pat reizes divas dienā. Tiešām?

Nedaudz vēlāk noskaidrojās, ka banānu republikā tiek izmantotas bananotehnoloģijas, kuras kautrīgi tiek sauktas par nanotehnoloģijām. Ūdentiņs, ūdentiņš, kas to busu dara tīru, ja ne nanoūdentiņš?

Pašlaik Rīgas dome sāk iznīdēt autostāvvietas Rīgas centrā. "Rīgas satiksmes" apsaimniekoto autostāvvietu kapacitātes samazināšana tiek skaidrota ar to, ka tiek iekārtoti veloceliņi. Priekš kam? "Lai būtu mazāk personiskā transporta pilsētā, būtu vairāk velosipēdu un lai popularizētu sabiedrisko transportu!" – saka Rīgas župans. Tad dabūja trūkties "Europark". Gaidām, kad sāks slēgt autostāvvietas guļāmrajonos. Būs jautri!

Es uz velosipēda nesēdīšos elementāru drošības apsvērumu, ērtību un Rīgas klimatisko īpatnību dēļ. Varbūt mūsu župans popularizē veloceliņus ar paša piemēru? Nu jā, ar satriecošu baltu džipu ar vairāk nekā sešlitrīgu dzinēju zem haubes pa veloceliņiem!

Tad Rīgas vadība grib pārsēdināt cilvēkus no meršiem "Solarisos"??? Varbūt kāds ir redzējis Ušakovu, Ameriku un Bemhenu sabiedriskajā transportā? Vai šie biedri vismaz ir redzējuši tīrību autobusos (ne jaunajos!) un ostījuši kā tur smird?

Lūk, piemērs! 6. maršruta autobuss pēc tīrīšanas ar (ba)nanotehnoloģijām:

Nu jā, kāds var teikt, ka kāds ir noplēsis no sēdekļiem audumu un tās ir līmes paliekas. Nu labi, varbūt tie nav netīrumi, bet tiešām līme. Bet kāpēc man vai kādam citam ir jāsēž uz līmes? Un ja tā ir līme, kurai viss pielīp, tad kā tur īsti ir ar to netīrumu daudzumu? Un ko darīt ar tām vietām starp līmes plānkumiem? Tur arī viss ir netīrs! Piedodiet, bet ko "Rīgas satiksmes" apkopējas divas reizes diena sakopj? Matus uz galvas? Savu tēlu citu darbinieku acīs?

Treškārt, precizitāte un punktualitāte. Nu priekš kam, pasakiet man, eksistē saraksts, ja tas netiek ievērots? Kāpēc šie autobusi un trolejbusi brauc "aptuveni", nevis "precīzi laikā"? Labi, var būt arī objektīvi kavēšanās iemesli. Tomēr tie nav tramvaji. Bet paskaidrojiet man – kas tas ir par objektīvu kavēšanās iemeslu, ja tu gaidi jau pusstundu autobusu, kuram jākursē ar 20 minūšu intervālu, bet tie atnāk divi viens aiz otra vienlaicīgi?

Pirms kāda laika "Rīgas satiksmes" valdē darbojās viena interesanta persona – bijušais fotoradaru reliģijas priesteris Edmunds Zivtiņš, kurš visiem to sludināja ar zibspuldzi un fočeni. Nu jau "Rīgas satiksmē" viņš nodarbojās ar mistisku "sabiedriska transporta plūsmas uzlabošanu". Uz maniem jautājumiem "Rīgas satiksme" tā arī nevarēja paskaidrot, kā izpaudās šī kunga aktivitātes un kā varēja pataustīt vai citādi sajūst viņa darbošanās rezultātus. Kad šī gada sākumā pēc kārtējās negaidītas snigšanas es uz darbu braucu veselu stundu 20 minūšu vietā, es gribēju uzzināt, ko konkrētajā dienā Zivtiņa kungs ir izdarījis transporta plūsmas uzlabošanas labā, un ar dziļām sēram noskaidroju, ka konkrētais kungs ir beidzis savas dienesta gaitas "Rīgas satiksmes" valdē. Cik žēl, vai ne?

Ceturtkārt, sociāli nelabvēlīgu personu neesamība sabiedriskajā transportā. Es absolūti negribu maksāt par Andžu un Edžu, Koļanu un Toļanu tikai tāpēc, ka viņi ir deģenerējušies bomži, toties viņiem, atšķirībā no manis, ir "Rīdzinieka karte". Es ne tikai negribu maksāt, es negribu viņus redzēt. Šie bomži naturāli smird. Un viņi ir netīri. Viņi sēž labākajās vietās. Uz auduma sēdekļiem (kurš gudrinieks izdomāja tos likt sabiedriskajā transportā???).

Padomju laikos bija tādi stendi "Rajona labākie ļaudis". Mūsu laiku rajona labākie ļaudis ir bomži. Viņiem ir imunitāte pret sabiedrisko morāli, pieļaujamo uzvedību, sabiedriskā transporta kontrolieriem. Viņi ir izredzētie. Nesen biju liecinieks, kā kontrolieris pabakstīja guļošu Koļanu, aicināja izkāpt. Koļans pamodās, izvilka "īstā rīdznieka karti", noklausījās no kontroliera puses pamācību: "To vajag taču arī validēt!" Tad kontrolieris atstāja Koļanu tālāk čučēt, un ar to beidzās bezbiļetnieku ķeršana.

Ko Andža, Edža, Koļans un Toļans vispār dara sabiedriskajā transportā? Kāpēc župans ir izdomājis socializēt divus ielas kaķus – Kuzju un Muri? Kaķi, atšķīrībā no bomžiem, spēj paši nomazgāties. Ar ko kaķi ir labāki par bomžiem? Kas tie par aizspriedumiem pret sociāli nelabvēlīgām personām? Es gribu, lai Rīgas župāns savā glaunajā kabinetā izvieto un socializē Andžu, Edžu, Koļanu un Toļanu, bet pārvada savā džipā!

Sauklis "Ziņojiet transportlīdzekļa vadītājam par bomžiem" ir skaists tikai uz papīra. Biju liecinieks tam, kad kāds kungs vērsās pie autobusa vadītāja, jo salonā esošais bomzis nenormāli smirdēja. Vadītājs piegāja pie bomža, uzrunāja viņu, aicinaja pamest autobusu. Apzinīgais bomzis tiešām izkāpa. Pēc piecām pieturām. Tieši tur, kur viņam vajadzēja.

Ja "Rīgas satiksme" nevar nodrošināt biļešu un "face" kontroli, tad pie šādas zemas sabiedriskas kultūras un apātijas "Tas mani neskar!", mums ir nepieciešama radikāla sabiedriskā transporta sistēmas reforma: iekāpšana tikai caur priekšējām durvīm ar momentālu e-talona validēsanu (invalīdi ratiņkrēslā un cilvēki ar bērnu ratiem caur vidējām), izkāpšana caur vidējām un aizmugurējām durvīm. Jebkurš, kurš iekļūst iekšā pa izkāpšanai domātajām durvīm, – bezbiļetnieks. Tiklīdz nostrādā kustības detektors, transports nekur nebrauc, kamēr bezbiļetnieks netiek nodots policijai. Tramvajos atkal vajag "konduktorus", jo tas, ko var izkontrolēt pirmajā vagonā, nevar izkontrolēt otrajā. Vajag pieturvietu reformu kā Vācijā: katram transportlīdzekļa maršrutam savs stabs pieturā – visi sastājušies rindiņā, lai varētu civilizēti iekāpt transportā pa priekšējām durvīm un validēt e-talonu. Jā, zinu, knapi iespējams, bet kam tagad viegli? Vai tomēr cietīsim bezbiļetniekus, haļavščikus un bomžus?

Ja tas neder vai nevar nodrošināt, tad vajag plašāku sabiedrības līdzdalību. Varbūt kāds atceras, ka padomju laikos bija uzraksts uz mēnešbiļetēm: "Iekāpjot transportā, biļete ir publiski jāuzrāda". Doma bija tāda – ka sabiedrība necietīs bezbiļetnieku. Neviens, protams, neuzrādīja, bet mūsdienās ir iespējams izveidot viedtālruņos aplikāciju "paziņot par asociālo personu (bezbiļetnieks, bomzis, kārtības traucētājs)", lai varētu operatīvi novērst pārkāpumu. Un katrā transportlīdzeklī jāsaliek daudz videonovērošanas kameru, lai varētu nekļūdīgi identificēt vainīgo personu un izmeklēt incidentus.

Savādāk nekādu kārtību un tīrību nevarēs nodrošināt. Protams, arī uzņēmuma valdē ir nepieciešamas radikālas izmaiņas, lai tur atrodas sabiedriskā transporta jautājumos kompetentas personas, nevis visādi politiskie ielikteņi.

Ja "Rīgas satiksme" uzskata par normālu par šiem "patīkamiem braucieniem" no manis kāst vēl naudu, tad varu teikt – nav ne mazākas vēlēšanās! Tā kā higienisko apsvērumu dēļ es vienmēr stāvu sabiedriskajā transportā, bet "Rīgas satiksme" nepiedāvā biļetes par puscenu, tad pirms diviem gadiem kā godīgs cilvēks es informēju "Rīgas satiksmi", kas tieši man nepatīk sabiedriskajā transportā un ka es neredzu ne mazāku juridisko vai morālo pienākumu par to maksāt. Pašlaik darba devējs man apmaksā braukšanas kartīti, bet līdz šim esmu braukājies bez biļetes. Es uzskatu, ka "Rīgas satiksmei" ir jāpiemaksā par to, ka mēs esam spiesti braukāt sabiedriskajā transportā, kurā brauc bomži, kuru tīra ar nanotehnoloģijām un kurš kursē tikai pēc "Rīgas satiksmei" saprotama grafika.

Ja nekas nemainīsies, tad es vakara stundas, kad man nav jābūt precīzi 8:30 darbā, atkal turpināšu braukāt bez biļetes un savas "līgumsodu" kvītis, tāpat kā iepriekš, "Rīgas satiksme" varēs mierīgi mest miskastē pēc to izrakstīšanas. Es ar lielāko prieku pakomunicēšu ar "Rīgas satiskmes" kontrolieriem un pieaicinātiem municipāļiem, noeksaminēšu viņus par visiem sabiedriskā transporta jautājumiem un citādi "iznesīšu smadzenes". Ja "Rīgas satiksme" uzskata psihopatologa algošanu savu cietušo darbinieku psihes dziedināšanai par izdevīgāku, nekā nodrošināt "Vairāk patīkamu braucienu!", tad man, kā Rīgas iedzīvotājam un nodokļu maksātājam, tā šķiet galīgi nesaimnieciska.

Ja "Rīgas satiksmes" bezkaunība pašreklamēties ir tik liela, tad ierosinu ieskatīties skarbajai patiesībai acīs.

Īsāk sakot, "Laipni lūgti sabiedriskajā transportā!"

Lūk, kad es redzēšu Andžas, Edžas, Koļana un Toļana vietā sabiedriskajā transportā Kasparu, Arvīdu, Voldemāru un Ivetu – tad šie braucieni varbūt arī būs patīkami. Bet kamēr "Rīgas satiksme" izšķērdēs mūsu naudu, piebaros "savējos", ļaus bomžiem braukāt – lūdzu "Rīgas satiksmes" valdi ar izpratni izturēties pret manām pilsoniskajām aktivitātēm, būt iecietīgiem, saprotošiem un aizdomāties par iespēju peldēt Zivtiņa kunga ceļu, t.i., demisionēt bez "zelta izpletņu" aktivizēšanas,'' raksta Rīgas iedzīvotājs.

Rīgas dome sniegusi portālam "Delfi" izvērstu komentāru par aculiecinieka aprakstīto situāciju: "Vēlamies atzīmēt, ka no 2006. gada līdz pat 2014. gadam "Rīgas satiksme" nesaņēma nevienu jaunu autobusu. Aculiecinieka foto ir iemūžināts 1997. gada izlaiduma autobuss, kuram jau ir 21 gads. "Rīgas satiksme" rīcībā pašlaik ir 12 1997. gada izlaiduma autobusi, kuri autoparka atjaunošanas ietvaros pakāpeniski tiks aizvietoti ar jauniem autobusiem. 2014. un 2015 gadā "Rīgas satiksme" saņēmusi 70 jaunus autobusus un 2016. gadā ir plānots saņemt vēl 35 jaunus autobusus.

1997.-2000. izlaiduma gadu autobusiem remonti izmaksāja visai dārgi. Rezerves daļas, cik tālu Aculiecinieks izlasīja uz pieturvietas izvietotājā plakātā, "Rīgas satiksme" tik veciem transporta līdzekļiem ir spiesta izgatavot uz vietas. Sabojātie sēdekļi tika aizvietoti no līdzīga tipa norakstītiem autobusiem, "Rīgas satiksmes" darbinieki paši tos apvilka ar audumu, un tas arī ir attēlots aculiecinieka bildēs.

Papildus var atzīmēt, ka personām bez pastāvīgas dzīves vietas nav piešķirtas bezmaksas braukšanas tiesības, ja vien šīm personām nav valsts piešķirtas atlaides (politiski represētā persona, 1. vai 2. grupas invaliditāte) vai arī, ja šīs personas ir nestrādājošie Rīgā deklarētie pensionāri, vai Rīgā deklarētas personas, kas ir vecākas par 75 gadiem, un kurām bezmaksas braukšana sabiedriskajā transporta ir piešķirta ar Rīgas domes saistošiem noteikumiem.

Aculiecinieka priekšlikums ieviest Rīgā pasažieru iekāpšanu tikai pa priekšējām durvīm nevar būt atbalstāms, jo tas krietni paildzinās kopējo ceļā pavadīto laiku. Rīgā tādas sistēmas nav, bet tīmeklī aculiecinieks var noskatīties, cik "ātri" notiek pasažieru iekāpšana tikai pa priekšējām durvīm citas pilsētās. Autobuss tur ir spiests uzturēties pieturvietā līdz pat divām minūtēm, kamēr visi pasažieri iekāps. Rīgā pasažieru uzņemšanai autobusā vidēji tiek patērētas vien septiņas līdz 12 sekundes.

Tas nozīmē, ka, piemēram, aculiecinieka 6. maršruta autobuss no Dreiliņiem līdz Centrālajai stacijai brauks nevis 44 minūtes, bet pat 60 - 80 minūtes.

Izveidot katram maršrutam atsevišķu pieturu Rīgas apstākļos, īpaši centrā, nav fiziski iespējams. Piemēram, pieturā "Centrālā stacija" pasažierus uzņem un izlaiž deviņpadsmit dažādu maršrutu transportlīdzekļi. Lai katram izveidotu atsevišķu piestāšanas platformu, kopējais platformas garums būtu jāveido vismaz 500 metru garumā, tas ir – gandrīz līdz iepriekšējai pieturvietai. Vietās, kur fiziski ir iespējams sadalīt pieturvietas, maršruti ir sakomponēti pa virzieniem (Merķeļa ielā, 13. janvāra ielā, Brīvības bulvārī u. c.)

Aculiecinieka priekšlikums, ieviest tramvajos konduktorus, nozīmē, ka uz darbu nāksies uzaicināt vismaz 450 konduktorus un viņu darba algu fonds pie pašlaik esošās minimālās algas likmes un valsts noteiktām piemaksām par darbu nakts laikā un valsts svētku dienās, sastādīs papildus vismaz trīs miljonus eiro gadā, kas palielinās viena pasažiera pārvadājuma pašizmaksu, kas var izraisīt braukšanas biļetes cenas kāpumu. Tāpat var atzīmēt, ka gribētāju strādāt par minimālo algu valstī nav tik daudz, ja vien aculiecinieks pats nevēlas pastrādāt par tramvaja konduktoru.

Ja transportā atrodas kāda citiem pasažieriem nevēlama persona, par to ieteicams ziņot vadītājam vai zvanīt policijai.

Ir zināmi gadījumi, kad "Rīgas satiksmes" personāls vai policija mēģina izraidīt nevēlamo personu no transporta, tostarp obligāti būs cits aculiecinieks, kurš nekavējoties informēs sabiedrību pa to, ka nežēlīgie kontrolieri izlika laukā nabaga bezpajumtnieku.

Kas attiecas uz kavējumiem - "Rīgas satiksme" arī uz pieturām un transporta līdzekļos informē pasažierus par kavējumu iespējamiem iemesliem. Un, pat ja autobuss nav tramvajs, tas tomēr nav arī sienāzis un pārlēkt sastrēgumam pāri nevar. Arī ir piefiksēti gadījumi, kad autobusa vadītājs mēģina sastrēgumu apbraukt, un tad jau citi modri aculiecinieki fiksē šo apbraukšanu un izrāda dziļu neapmierinātību par tādu transporta līdzekļa rīcību.

Varam vēlreiz atgādināt, ka "Rīgas satiksme" dara visu iespējamo, lai transports kursētu pēc saraksta, bet sabiedriskais transports kursē kopējā transporta plūsmā un nevar apsteigt priekšā lēni braucošus vai pat sastrēgumos stāvošus transportlīdzekļus."