Valdība otrdien pieņēmusi pretrunīgi vērtētās Veselības ministrijas (VM) virzītās izmaiņas, kas paredz izmaiņas rezidentu sadales un finansēšanas noteikumos.
Valdības pieņemtie noteikumi paredz, ka prioritārā kārtībā uzņems tos rezidentūras pretendentus, kuriem būs noslēgta vienošanās ar pašvaldību vai ārstniecības iestādi ārpus Rīgas par darba sākšanu pēc rezidentūras programmas beigšanas.
Tāpat tie paredz, ka personām, kuru apmācība rezidentūrā tiks finansēta no valsts budžeta līdzekļiem, pēc rezidentūras beigšanas turpmākie trīs gadi jāstrādā iegūtajā ārstniecības specialitātē Latvijas teritorijā ārstniecības iestādē, ģimenes ārsta praksē, Veselības inspekcijā vai Slimību profilakses un kontroles centrā.
Ja šie nosacījumi netiks pildīti vai ja persona tiks izslēgta no studējošo saraksta nesekmības dēļ, vai tad, ja tā pārtrauks apmācību rezidentūrā no augstskolas neatkarīgu iemeslu dēļ, par rezidentūru samaksātā valsts nauda būs jāatmaksā.
VM grozījumu anotācijā vērsusi uzmanību, ka joprojām saglabājas būtiska nevienlīdzība ārstu skaita sadalījumā, salīdzinot Rīgas pilsētu ar pārējo Latvijas teritoriju.
Piemēram, 2016. gada 1. janvārī Rīgā pamatdarbā strādāja 62% no kopējā ārstu skaita, Rīgas reģionā – 9%, Kurzemes reģionā – 7%, Latgales reģionā – 9%, Vidzemes reģions – 6%, Zemgales reģions – 7%.
Noteikumu grozījumi stāsies spēkā 1. aprīlī, atsevišķas normas stāsies spēkā 2017. gada 1.janvārī.
Jau vēstīts, ka VM sagatavotais noteikumu grozījumu projekts, kas paredz, ka jaunajiem ārstiem pēc rezidentūras beigām valsts vai pašvaldības slimnīcā būs jāatstrādā trīs gadi, iepriekš izraisījis asas diskusijas.
Sākotnēji VM noteikumu grozījumu projektā bija paredzējusi, ka jaunajiem ārstiem valsts vai pašvaldības slimnīcā būs jāatstrādā, nevis trīs, bet gan pieci gadi.
Grozījumi izpelnījās kritiku vairāku organizāciju starpā. Latviešu Ārstu un Zobārstu Apvienība atklātā vēstulē norādīja, ka grozījumu projekts "vēl vairāk veicinās jauno ārstu izbraukšanu uz patstāvīgu dzīvi ārzemēs", savukārt Latvijas Studentu apvienība izteica iebildums "pret to, ka reģionālajam līgumam ir absolūta priekšrocība rezidentūras uzņemšanas konkursā, jo šādi tiek diskreditēti akadēmiskie sasniegumi, pētniecība, kā arī citas aktivitātes, kā piemēram, voluntēšana".
Tikmēr Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis uzsvēra, ka šāds noteikumu grozījumu projekts nav konstitucionāls, nosaucot plānoto sistēmu par murgiem un verdzību. Savukārt Latvijas Studentu apvienība aicinājusi VM un citas iesaistītās puses jaunos ārstus reģionālajām slimnīcām piesaistīt, padarot darbu ārpus Rīgas pievilcīgāku, nevis izmantojot "pātagas metodi".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
