Patlaban Ārlietu ministrijai nav ziņu par teroraktos cietušiem Latvijas valstspiederīgajiem, taču informācija aizvien tiek pārbaudīta, tāpēc pilnībā apgalvot, ka neviens Latvijas valstspiederīgais nav cietis vēl nevar, otrdien intervijā LNT ziņu raidījumam sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
"Bet gribu uzsvērt, ka vēl nav identificēti visi bojāgājušie, valsts piederība nav noteikta, tāpēc neņemtos apgalvot, ka zinām, ka neviens nav cietis," teica Rinkēvičs, norādot, ka notiek informācijas pārbaude.
Ministrs skaidroja, ka Latvijas valdības pārstāvju vizītes Briselē pagaidām atcelt nav plānots. Daļa parasti Briselē notiekošo darba grupu, uz kurām dodas Latvijas amatpersonas, teroraktu dēļ ir atceltas, taču ministru un valdība vadītāju līmeņa vizītes patlaban netiek plānots atcelt, teica ārlietu ministrs.
Viņš skaidroja, ka varētu būt nepieciešamība sasaukt Eiropas Savienības (ES) iekšlietu vai ārlietu ministru padomes ārkārtas sēdes vai valdības vadītāju padomes sēdi. Tāpēc viņš nedomā, ka kādas vizītes tuvākajā laikā varētu tikt atceltas.
"Ja sāksim atcelt pasākumus un nespēsim efektīvi pieņemt lēmumus, tā arī būs teroristu uzvara," norādīja ministrs.
Zināms, ka rīt, un, iespējams, arī parīt atcelta visa plānotā Latvijas amatpersonu vizīte, kas bija saistīta ar sarunām ar Eiropas Komisiju (EK). Daļa no parastajām darba grupām, uz kurām bieži dodas Latvijas amatpersonas, nenotiks.
Briselē kopumā dzīvo un strādā aptuveni 2000 valstspiederīgo, neskaitot tos, kas ierodas komandējumos. Līdz pulksten 19:30 gan vēstniecībai Briselē, gan konsulārajam departamentam bija zvanījuši 15 vai 16 cilvēki, interesējoties par savu tuvinieku likteni vai arī piesakoties, ka ir sveiki un veseli.
Runājot par terorismu, ministrs atzina, ka nevar izslēgt jaunu uzbrukumu iespējamību vietās, kur pulcējas cilvēki. "Tas ir karš, un tas ir nopietns karš. Nezinu, vai varam saukt par Trešo pasaules karu, bet tas ir karš, kas būs ļoti ilgu laiku," komentēja Rinkēvičs.
Viņaprāt ir jomas, kur tiek darīts nepieciešamais, bet ir arī tādas, kur rīcība nav bijusi pietiekama.
"Tā ir zināmā mērā cīņa, lai apsteigtu. Primārais ir izlūkošana, informācijas iegūšana par plāniem un šo cilvēku neitralizēšana. Tur, kur tas izdodas, parasti skaļu virsrakstu nav. Tad, kad šīs informācijas nav, diemžēl redzam, kas notika Parīzē pagājušā gada 13. novembrī, šogad Briselē. Neaizmirsīsim arī par reģioniem ārpus Eiropas Savienības - burtiski tikko Stambula, pavisam nesen Ankara, Tunisija," teica ministrs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
