"Dalība Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) ir iespēja mūsu valsts ekonomiskajai un sociālajai attīstībai. Neatkarīgi no konkrēta iestāšanās datuma, pievienošanās OECD ir svarīgs Latvijas uzdevums," sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis trešdien, tiekoties ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS).
Pārrunājot Latvijas iestāšanās OECD sarunu gaitu, Valsts prezidents atzīmēja, ka OECD ekspertu vērtējumi un izteiktās rekomendācijas ir bijušas stimuls valsts kapitālsabiedrību pārvaldes reformas ieviešanai, kā arī ļāvušas stiprināt Latvijas spēju apkarot korupciju starptautiskajos biznesa darījumos.
"Dalība OECD ir iespēja izmantot pasaules attīstītāko valstu pieredzi un zināšanas, lai sakārtotu jomas, kas ir svarīgas mūsu valsts turpmākai attīstībai," uzsvēra Valsts prezidents.
Amatpersonas bija vienisprātis, ka Latvija ir izpildījusi nepieciešamos mājasdarbus, lai Latvija tuvākajā laikā varētu pievienoties OECD. "Cīņa ar korupciju un naudas atmazgāšanu, finanšu sistēmas uzraudzība, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršana ir Latvijas ilgtermiņa intereses," akcentēja Valsts prezidents.
Kā liecina Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotais informatīvais ziņojums "Par Latvijas Republikas pievienošanās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai procesa gaitu", līdz šim panāktais un iecerētais progress ļauj cerēt, ka 1.-2. jūnijā, Parīzē, OECD Ministru padomes sanāksmes ietvaros parakstīt līgumu par Latvijas pievienošanos OECD.
Šobrīd Latvija ir OECD iestāšanās sarunu noslēdzošajā fāzē. Lielākajā daļā OECD komiteju Latvijas izvērtējums ir noslēdzies.
Latvijas izvērtējums ir pabeigts, un formālais lēmums ir pieņemts 14 OECD komitejās. 2016. gada sākumā formālos lēmumus paredzēts pieņemt vēl četrās komitejās: Izglītības politikas, Veselības, Fiskālo lietu un Investīciju komitejā.
Tai pašā laikā pievienošanās sarunu veiksmīgam noslēgumam izšķiroši ir aktīvi turpināt darbu divās komitejās. Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupā jāturpina darbs pie pasākumu kopuma, kas vērsts uz atbildīgo iestāžu kapacitātes stiprināšanu, ieviešanas aspektu uzlabošanu. Iepriekš ārlietu ministrs, tiekoties ASV finanšu ministra vietnieku Ādamu Szubinu, atzina, ka cīņa pret naudas atmazgāšanu nav tikai OECD iestāšanās jautājums, bet gan ilgtermiņa uzdevums, kam ir tieša ietekme uz nacionālo drošību.
Savukārt Korporatīvās pārvaldības komitejā svarīgi turpināt jau apstiprināto tiesību normu – Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma ieviešana – ieviešanu praksē.
Tieši no sasniegtā progresa abās šajās komitejās atkarīga arī OECD formālā lēmuma pieņemšana Ekonomikas un attīstības analīzes komitejā.
Kā skaidrots informatīvajā ziņojumā, nepieciešamos uzlabojumus Latvijai ir jāspēj uzrādīt Korporatīvās pārvaldības komitejā līdz 6. aprīlim, bet Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupā – līdz 15. martam.
Kā liecina AM apkopotā informācija, Latvijas iestāšanās OECD dos vairākus ieguvumus, tostarp uzlabos Latvijas starptautisko kredītreitingu, sniegs iespēju vērtēt un uzlabot Latvijas izglītības sistēmu, kā arī pastiprinās cīņu ar korupciju.
Vēstīts, ka pašreizējā prognoze liecina, ka Latvijas dalības maksa OECD varētu sasniegt 2,8 miljonus eiro gadā.
Līdz šim veiktās kopējās iemaksas OECD sasniegušas 8,17 miljonus eiro.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
