Uz Latvijas-Krievijas robežas izbūvēti pirmie kilometri žoga  (330)

Pirmais žoga posms uz Latvijas-Krievjas robežas izbūvēts Ludzas pārvaldes teritorijā.

Jau ziņots, ka uz Latvijas-Krievijas robežas paredzētā žoga minimālais augstums virs zemes būs 2,70 metri, ieskaitot dzeloņstieples, un šis žogs nebūs viegli pārkniebjams, nesen žurnālistiem pastāstīja Valsts robežsardzes priekšnieks Normunds Garbars.

Šogad robežsardze noslēdza līgumu par 1,8 miljoniem eiro, ar kuriem paredzēts žogu uzbūvēt 24 kilometru garumā. Kopumā tuvākajos gados žoga izbūve atsevišķos posmos paredzēta 92 kilometru garumā. Būvnieki gan atzīst, ka žogu ir iespējams uzstādīt kopumā 193 kilometros uz 276 kilometrus garās Latvijas-Krievijas robežas. Pārējos robežas posmos žogs nav nepieciešams, jo tur atrodas dabiskie šķēršļi, piemēram, purvi, kas kavē nelikumīgos robežas šķērsotājus.

Žogs tiks ierīkots tajos robežas posmos, kur ir augstākie riski robežu šķērsot, likumsargiem to nepamanot.

Ja būs iespēja pieprasīt finansējumu, tad žogu varētu uzstādīt arī pārējās vietās, kur tīri teorētiski ir iespējams šķērsot robežu, iepriekš norādīja Garbars.

Kopumā Latvijas-Krievijas robežas joslas iekārtošanai, tostarp vietām paredzētā žoga uzstādīšanai, plānots tērēt 17 miljonus eiro, iepriekš skaidroja Valsts robežsardzē. Robežas joslas iekārtošanas darbus plānots pabeigt līdz 2019. gadam.

Būvprojekts aptver visu Latvijas un Krievijas valsts robežu, tas ir strukturēts atbilstoši Valsts robežsardzes darbības specifikai, vērtējot pārkāpumu iespējamību. Būvprojekts paredz izveidot koka konstrukcijas laipas, tostarp laipas uz polimērmateriāla pontoniem, patruļtakas ierīkošanu, caurtekas uz vietējas nozīmes grāvjiem un lielākām ūdens tecēm, stiepļu žogu izbūvi noteiktos robežas posmos, vērtējot pārkāpumu iespējamību, pēdu kontroles joslu un citus pasākumus.

Latvija pēdējo gadu laikā saskārusies ar pastiprinātiem nelegālo imigrantu mēģinājumiem šķērsot valsts robežu.

Robežas ar Krieviju un Baltkrieviju sakārtošanai un robežsargu kapacitātes uzlabošanai kopumā nepieciešami aptuveni 80 miljoni eiro un tās sakārtošanu vajadzētu veikt līdz 2020. gadam, nesen paziņoja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.