Turklāt metodēm, ko šie dienesti lieto, nav nekāda sakara ar čeku, piemēram, atentāts pret pāvestu Jāni Pāvilu II Latvijā netika novērsts ar kādām īpašām "VDK metodēm", bet metodēm, kādas lieto dienesti visā pasaulē, intervijā laikrakstam "Diena" otrdien atzīst kādreizējais augsta ranga Satversmes aizsardzības biroja (SAB) darbinieks Arnolds Babris.
Uz "Dienas" repliku, ka mūsdienu Latvijas specdienestiem nav pēctecības ar PSRS Valsts drošības komiteju (VDK), Babris atbild, sakot: "ir metodes, kādas specdienesti lieto visās, arī demokrātiskās valstīs! Šīm metodēm nav nekāda sakara ar "totalitāru iekārtu", "čeku" utt. Kad es vēl strādāju dienestos, Latvijā vizītē ieradās Romas pāvests. Un mums pirms tam bija informācija par kādu psihiski slimu cilvēku, kurš patiešām plānoja atentātu pret pāvestu. Es aizbraucu uz "Tvaika ielu" un lūdzu, lai viņi šo indivīdu paņem pie sevis uz vizītes laiku. Nē, tās esot VDK metodes utt. Labi. Sarunājām, ka viņu ārsts kopā ar mūsējiem aizbrauc pie tā cilvēka un novērtē situāciju. Aizbraucām, ārsts piekrita, ka cilvēks tiešām slims, un viņu turpināja ārstēt arī pēc pāvesta aizbraukšanas. Kādas VDK metodes?".
Viņš intervijā atzīst, ka specdienestos pamatā viss balstīts uz profesionālu aģentūras darbu. "Jāņem vērā, ka aģentūra ir iespējamu likumpārkāpumu monitoringa sistēmas kā tādas pamatā. Respektīvi, ar terorismu saistīti signāli varbūt būs tikai daži procenti no visas informācijas," norāda bijušais SAB darbinieks.
Babris pauž uzskatu, ka šobrīd Latvijā specdienesti ar aģentiem strādā slikti. "Tu nevari prasīt no operatīvā darbinieka veiksmīgu darbu ar aģentūru, jo, atvainojiet, tas tomēr ir "maksas pasākums". Bet, protams, nedrīkst arī dot vienkārši naudu vervēšanai bez pienācīgas kontroles. Ir jābūt sistēmai. Kāpēc vācieši strādā veiksmīgi? Jo viņiem ir šī sistēma. Savukārt Latvijā mans pārmetums politiķiem ir, ka viņi neveido sistēmisku, ar personīgo atbildību stiprinātu attieksmi vispār – to skaitā dienestos," atzīst Babris.
Vaicāts, kā cīnīties pret tāda veida terorismu, kā piedzīvojusi Brisele un Francija, Babris saka, ka cīnīties var, ja ir sistēma, kuras sastāvdaļa ir arī tas, ka iedzīvotāji zina, kam ziņot, ja viņiem rodas aizdomas par kaut ko.
"Tas varbūt ir ekstravagants salīdzinājums, bet padomju laikā Latvijā bija iecirkņa pilnvarotie, kas strādāja ar cilvēkiem noteiktā teritorijā. Un, ja šāds pilnvarotais, vai saucam viņu citādi, ir profesionālis, tad viņš spēs novērtēt kādas aizdomīgas aktivitātes vai personas viņa teritorijā un vajadzības gadījumā ziņos tālāk dienestiem," intervijā atzīst Babris.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!