Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka vairākās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs korupcijas sērga ik gadu rada miljardiem eiro lielus zaudējumus - tostarp Latvijā, liecina Eiropas Parlamenta (EP) pasūtītā pētniecības institūta "Rand Europe" ziņojuma dati.
"Mēs par šīm lietām jau esam runājuši un brīdinājuši par to, ka Korupcijas apkarošanas un novēršanas birojs (KNAB) nav pietekami stiprs, gan par to, ka lobēšanas jautājums Latvijā nav sakārtots, tāpat arī trauksmes cēlēji nav aizsargāti. Tā arī rodas šāds rezultāts," sacīja Jankovs.
"Ir svarīgi, kā pret šādiem ziņojumiem noreaģē paši politiķi. Ir arī svarīgi, kādi politiķi nāk pie varas. Tagad pie varas ir "zaļie", un mēs redzam, kāda attieksme viņiem ir pret tiesiskumu. Ir redzams, ka korupcijas apkarošana viņiem nav prioritāte," vērtē "Delnas" vadītājs.
"Korupcijas apkarošana nav ierakstīta valdības deklarācijā, tāpat, mūsuprāt, ir izveidota formāla darba grupa, kas strādā pie jauna KNAB likuma. Tas ir zem katras kritikas, ka jauna grupa tiek izveidota ar esošo vadītāju priekšgalā, zinot, kāda ir viņa ir autoritāte korupcijas apkarošanas jomā… Viņam tūliņ beigsies pilnvaru termiņš, tāpēc jāuzdod jautājums, kāda Streļčenokam ir motivācija izstrādāt efektīgu KNAB likumu? Mēs arī redzam, kāda viņam blakus ir šī darba grupa, pat ja tur ir tādi pieredzējuši eksperti kā Valts Kalniņš, tas kodols veidojas no lojāliem Streļčenoka cilvēkiem. Ja tāda situācija ir, tad tuvāko piecu gadu laikā par stipru KNAB runāt nevaram," sacīja "Delnas" vadītājs.
"KNAB pirmajam par šādiem ziņojumiem vajadzētu reaģēt, nevis taisnoties, cik viņi ir labi. Jānāk ar konkrētiem konstatējumiem un priekšlikumiem. Mēs diemžēl to pēdējo gadu laikā neesam dzirdējuši. Mēs dzirdam, ka viņi nekad nav vainīgi un dara tikai labas lietas," sacīja Jankovs, piebilzdams, ka situācija ar korupcijas apkarošanu varētu uzlaboties, ja pati sabiedrība tiesiskumu sāktu uztvert kā prioritāti.
"Delfi" jau ziņoja, ka pētījumā pēc trīs dažādiem korupcijas uztveres indeksiem aplēsts, kāds ir dalībvalstu ik gadu korupcijas dēļ zaudētā iekšzemes kopprodukta (IKP) apmērs – optimistiskākajā scenārijā Latvija ik gadu zaudē 13,16% no IKP jeb aptuveni 3,5 miljardus eiro, bet drūmākās prognozēs liecina pat par 19,24% jeb aptuveni piecu miljardu eiro lielu ikgadēju zaudējumu.
Tādējādi Latvija kopā ar Rumāniju, Bulgāriju, Lietuvu, Horvātiju, Grieķiju, Poliju, Čehiju un Itāliju nonākusi to ES valstu grupā, kur korupcija tautsaimniecībai nodara vislielākos zaudējumus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
