'Dzīres' par rīdzinieku naudu, brūkoši nami un mūmija dzīvoklī - dažas RNP nedienas  (60)

Savdabīgu "punktu uz i" šai likstu sērijai pielika ziņa, ka šī uzņēmuma Kurzemes iecirkņa priekšnieks ir recidīvists, kurš cietumā pavadījis ap 10 gadiem. Portāls "Delfi" piedāvā ieskatu dažās satraucošās lietās, kas pēdējā gada laikā par RNP darbību parādījušās atklātībā.

Ne tikai "Rīgas Satiksme", bet nu jau arī "Rīgas Namu pārvaldnieks" iepludina lielas naudas summas ar partiju "Saskaņa" saistītajā arodbiedrībā LABA, turklāt uzņēmumā atrasts arī jauns, iedarbīgs līdzeklis, kā darbiniekus piespiest iestāties šajā organizācijā, pērn vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".

Saskaņā ar jaunu koplīgumu, ko noslēdzis pašvaldības uzņēmums "Rīgas namu pārvaldnieks" un arodbiedrība LABA, ik mēnesi tai pienākas noteikta naudas summa - par arodbiedrības mērķu (kultūras, sporta, atpūtas pasākumi, dažādi pabalsti) realizāciju. Taču gan no pārvadātāja, gan no "Rīgas namu pārvaldnieka", arodbiedrība nesaņem šo naudu pati, tā sākumā nonāk pie starpnieka - "Arodbiedrību koordinācijas centra".

LTV vēsta, ka par līdzekļu godīgu apsaimniekošanu liek šaubīties tas, ka līdzīga shēma jau vairākus gadus tiek īstenota arī "Rīgas Satiksmē", no tās LABA 2013.gadā saņēma 1,2 miljonus eiro. Valsts kontrolei pērn bija nopietni iebildumi pret to, kā koordinācijas centrs naudu tērē. Piemēram, iepērkot pilnīgi jaunus auto tā vadībai. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs iepriekš atklāja, ka nauda, ko pastarpināti no "Rīgas Satiksmes" saņem arodbiedrība LABA, tūlīt tiek pārskaitīta uz citu firmu kontiem, nevis izlietota tiem mērķiem, kas uzskaitīti arodbiedrības statūtos.

To, cik "Arodbiedrību koordinācijas centrs" saņem no "Rīgas Namu pārvaldnieka", uzņēmums slēpj pat no Valsts darba inspekcijas, vēstīja "de facto". Arī arodbiedrības LABA vadītājs, Rīgas domes deputāts Raimonds Gailis ("Saskaņa") nevēlējās "de facto" žurnālistiem nosaukt šo summu.

Ja pieņem, ka finansējuma modelis ir līdzīgs, kā jau tas ir "Rīgas satiksmei", tad, pēc "de facto" aprēķiniem, "Rīgas Namu pārvaldnieks" varētu pārskaitīt arodbiedrībai LABA no 286 000 līdz pat 860 000 eiro gadā.

Raidījums norāda, ka, neskatoties uz to, "Rīgas Namu pārvaldnieks" vairs nevar atļauties pirkt saviem darbiniekiem apdrošināšanas polises. Veselības apdrošināšana, kura iepriekš pienācās visiem, tagad būs pieejama tikai Rīgas pašvaldībai lojālās, ar "Saskaņas centru" cieši saistītās arodbiedrības LABA biedriem. "Rīgas Namu pārvaldniekam" naudas neesot, bet no saviem līdzekļiem to apmaksās pati arodbiedrība. Par pārskaitījumu no uzņēmuma arodbiedrības virzienā šajā mirklī tiek aizmirsts, atzīmē "de facto".

Raidījums norāda, ka ir atrasts perfekts paņēmiens, kā piespiest darbiniekus iestāties "pareizajā" arodbiedrībā. "Atnāca cilvēki, kā es saku, Tu esi LABĀ? Viņš saka jā, es saku - kāpēc Tu esi iestājies? Viņš saka: te atnāca no LABA pārstāvis, teica - ja tu nestāsies LABA, tu nedabūsi polisi", "de facto" stāsta "Rīgas Namu pārvaldnieka" Kurzemes rajona darba rīkotāja palīgs Brigita Auziņa.

Ja kāds nepieder nevienai arodorganizācijai vai ir citā, medicīnas izdevumi jāapmaksā pašiem. Visvairāk sētnieki satraukti par to, ka no nelielās algas būs jāpērk arī gripas un ērču encefalīta potes.

Raidījums atzīmē, ka kupls biedru skaits arodbiedrībai LABA noder priekšvēlēšanu laikā. Ne vienu vien reizi tās biedri piespiedu-brīvprātīgajā kārtā pulcināti uz Saskaņas centra priekšvēlēšanu pasākumiem. Pirms vēlēšanām arodkopu vadītājiem pat lika vākt balsis, rezumē "de facto".

Pērnā gada 7.martā ap pulksten 23 Rīgā, Buru ielā 9, sabruka kādas divstāvu dzīvojamās mājas kāpņutelpa starp pirmo un otro stāvu, kā arī tika bojāta mājas ārsiena.

Pēc būveksperta konstatētā, pie ēkas iebrukšanas vainojami gan gruntsūdeņi pagrabā, gan nokrišņi no blakusesošās mājas jumta, gan arī iedzīvotāju patvaļīgi izveidotā iekšējā kanalizācija, kas 1900.gadā celtajai ēkai nav piemērota, kā arī vairāk nekā 100 gadus vecās, neatjaunotās ēkas tehniskais stāvoklis. Kopumā šīs ēkas atjaunošana pašreizējā stāvoklī vērtējama kā nelietderīga, un tam būtu nepieciešami lieli ieguldījumi.

Pēc šīs avārijas no tiem dzīvokļiem, kas vēl bija aizņemti, tika izlikti iedzīvotāji – arī tie dzīvokļu īpašnieki, kuriem nebija uzkrāti parādi un kuriem netika piedāvāta līdzvērtīga dzīvojamā platība. Lēmums par piespiedu izlikšanu saistāms ar to, ka nams nav ekspluatējams.

Apsaimniekotājs SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) notikušo skaidro ar nama iedzīvotāju uzkrātajiem parādiem un nevēlēšanos veidot uzkrājumu remontdarbiem.

Kopš 2011. gada "Rīgas namu pārvaldnieka" (RNP) konkursos par juridisko pakalpojumu sniegšanu uzvar viens uzņēmums, kas kādreiz piederēja Rīgas mēra padomniekam Jānim Dzanuškānam, bet tagad tā īpašnieks ir Dzanuškāna ģimenes biznesa partneris. Divu gadu laikā RNP uzņēmumam samaksājis teju pusmiljonu eiro, vēstīja LTV raidījums "de facto".

RNP sadarbība ar juristiem piesaistījusi arī Valsts kontroles (VK) uzmanību. Tās revīzijā atklāja, ka juridisko pakalpojumu sniegšanas firma "LEX interpretis" veic parādu ārpustiesas piedziņu bez speciālās atļaujas. "LEX interpretis" sūta RNP vārdā brīdinājumus, un aicina nekavējoties segt parādus vai vienoties par atmaksas grafiku.

Arī Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāve Ieva Baldiņa-Brūklīte raidījumam apstiprināja, ka bez licences šādas darbības nedrīkst veikt.

Sodus par parādu piedzīšanu bez attiecīgas atļaujas uzliek Valsts ieņēmumu dienests.

"LEX interpretis" raidījumam skaidrojumu nesniedza, jo atbildīgie darbinieki esot atvaļinājumā. Savukārt RNP norādīja, ka likums nav pārkāpts, jo juridiskā palīdzība, ko sniedz "LEX interpretis", ir tikai viens no parādu atgūšanas etapiem.

RNP ārštata juristus uzskata par būtisku atbalstu. Pēdējos gados RNP samaksājis "LEX interpretis" teju pusmiljonu eiro. VK gan nevarēja iegūt ziņas, cik daudz parādus firma atguvusi. 200 000 eiro esot atgūti ar zvērinātu tiesu izpildītāju starpniecību, bet, cik atgūti labprātīgi, RNP nav varējis pateikt.

"LEX interpretis" savulaik bijis saistīts ar Rīgas mēra Nila Ušakova (S) padomnieka Jāņa Dzanuškāna vārdu. Biroja īpašnieku vidū kādreiz bija arī lidostas "Rīga" sarunu noklausīšanās lietā iesaistītais drošībnieks Raimonds Lazdiņš.

Abi jau vairākus gadus nav īpašnieki. Tagad "LEX interpretis" pieder Kasparam Bakānam, kurš ar Dzanuškānu un viņa sievu ir īpašnieki citos uzņēmumos.

RNP slēdzis arī līgumu ar advokātu biroju "Dzanuškāns un partneri" par 40 000 eiro. VK uzskata, ka birojs par uzvarētāju atzīts nepamatoti, jo konkursam neesot iesniedzis visus prasītos dokumentus.

"Tās, visdrīzāk, ir muļķības," pauda Dzanuškāns. Viņš gan atzina, ka VK ziņojumu nav izlasījis un arī neplāno to darīt.

Jau vēstīts, ka Dzanuškāns iepriekš izpelnījās izmanību par domei veiktu pētījumu, ko pašvaldība pēc pieprasījuma nespēja uzrādīt. Pēc aizdomām par nekvalitatīvu darbu Dzanuškāns atmaksāja pilsētai saņemtos 35 000 eiro.

Rīgas mērs izvairās vērtēt situāciju RNP, kamēr tiesībsargājošās iestādes nebūs tikušas skaidrībā kam taisnība – VK vai RNP.

"Rīgas Namu pārvaldnieka" (RNP) nodaļās, uz kurām krīt Valsts kontroles (VK) aizdomas par fiktīvu darbinieku noformēšanu, strādājuši arī vairāki ar "Saskaņu" cieši saistīti cilvēki, pērn vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".

RNP informāciju par fiktīvi pieņemtiem darbiniekiem noliedza, savukārt uz jautājumiem, kas saistīti ar saskaņiešu tuvinieku algošanu, neatbildēja

Veicot revīziju, VK radās aizdomas par to, ka RNP Attīstības projektu nodaļā un Uzņēmējdarbības veicināšanas nodaļā, iespējams, fiktīvi noformējis darbā 13 cilvēkus. Brīdī, kad Valsts kontrole šo lietu sāka pētīt, uzņēmums negaidīti likvidēja Attīstības projektu nodaļu - pamatojot to ar lietderības un ekonomiskiem apsvērumiem.

Šajās struktūrās strādājuši vairāki ar "Saskaņu" un tās deputātiem cieši saistīti cilvēki. Piemēram,Rīgas domes deputātes Svetlanas Savickas ("Saskaņa") deklarācijā redzams, ka viņa RNP 2014.gadā atlīdzībā saņēmusi 17 994 eiro. Savicka uz "de facto" zvaniem neatbildēja. Aizdomīgajās nodaļās pie darba tikušas arī divu "Saskaņas" deputātu sievas – Žanna Pankratova un Aleksandra Klementjeva, kā arī Rīgas mēra Nila Ušakova bijušā preses sekretāra Sandra Toča dēls Mārtiņš. Sandris Točs neilgu brīdi bija arī RNP komunikācijas speciālists.

Točs noliedza, ka būtu palīdzējis dēlam tikt pie vietas RNP, un "de facto" teica: "Tā kā parasti nonāk darbā – uzraksta iesniegumu un tiek pieņemts". Točs gan nezinot, vai jebkurš, kas uzraksta iesniegumu, var tikt pie šāda darba. "Viņš tajā brīdī nestudēja. Viņš aizgāja projām no politologiem, un viņam bija tāds brīvais gads. Bet tagad viņš ir iestājies LU dienas grupā, un tagad viņš ir Juridiskajā fakultātē, kur mācās, un tur nav iespējams savienot ar darbu," saka Točs. Viņš gan neatsaucās aicinājumam palīdzēt sazināties ar viņa dēlu.

Ziņojums vienlaikus atklāja, ka rīdzinieki, maksājot par dzīvokļu pārvaldīšanu, seguši arī nepamatotu pabalstu izmaksu. Piemēram, vēl pirms pārbaudes laika beigām atlaižot divus darbiniekus, RNP viņiem izmaksāja kompensāciju trīs algu apmērā – vienam gandrīz četri tūkstoši (3891) eiro, bet otram– 7500 eiro. Parasti darbavietās šādos gadījumos pabalstus nemaksā. 2703 eiro pabalsts sakarā ar darba attiecību pārtraukšanu izmaksāts arī mēra Nila Ušakova padomnieka Ērika Teilāna znotam Jevgeņijam Korolam (iepriekš - Vasjkinam). Tas notika laikā, kad viņš no uzņēmuma darbinieka kļuva par valdes locekli.

RNP valdes priekšsēdētājs Ivo Lecis uz "de facto" jautājumiem tolaik neatbildēja.

Jau vēstīts, ka RNP noteiktās dzīvojamo māju pārvaldīšanas maksas pamatojums nav izsekojams un salīdzināms ar RNP faktiskajiem izdevumiem, kā arī maksā tiek iekļauti ar māju pārvaldīšanu nesaistīti izdevumi, secināja Valsts kontrole.

VK norādīja, ka, pastāvot tādai darba organizācijai, kāda tā pašlaik ir izveidota RNP, iedzīvotājiem pašiem ir jāuzņemas iniciatīva savu interešu aizstāvībai, jo RNP to nenodrošina.

Revīzijas rezultātā tika sniegti 23 ieteikumi.

RNP Komunikācijas nodaļas projektu vadītāja Santa Vaļuma norādīja, ka RNP noraida VK atsevišķus nepamatotus apgalvojumus, un par atsevišķām konstatētajām problēmām RNP jau iepriekš informēja, ka tās ir attiecināmas uz nozari kopumā, tostarp remonta darbu un avārijas situāciju novēršanas finansēšanu no uzņēmuma paša līdzekļiem.

"Tāpat RNP ir jau informējis VK, ka izvēlētais revīzijas izlases apjoms un revīzijai atvēlētais laiks nav bijis atbilstošs starptautiskiem standartiem un ļauj konstatēt tikai specifiskas situācijas, bet nevar raksturot uzņēmuma darbību kopumā," pauda Vaļuma.

Tāpat RNP pilnībā noraidīja VK nepamatotus pieņēmumus par darbinieku nelikumīgu nodarbināšanu.

Rīdziniekiem – Eduarda Smiļģa ielas 1. nama iedzīvotājam Laurim Ērenpreisam un viņa brāļasievai Dacei Ērenpreisai – izdevies uzvarēt tiesas cīņā ar pašvaldības uzņēmumu "Rīgas namu pārvaldnieks" par apsaimniekošanas rēķiniem, pērn rakstīja laikraksts "Latvijas Avīze".

Kopš 2007. gada "Rīgas namu pārvaldnieks" (toreiz vēl "Kurzemes namu apsaimniekotājs") pieprasījis dzīvokļa īpašniekiem samaksāt arī par to ūdens patēriņu, kas radies no starpības starp kopīgo ūdens skaitītāju namā un dzīvoklī uzstādīto.

Kā raksta laikraksts, dzīvokļu īpašnieki atteikušies šo starpību maksāt, jo nosprieduši, ka nav taisnīgi maksāt par ūdeni, kas nav ne pielīgts apsaimniekošanas līgumā, ne patērēts. Un turpinājuši maksāt tikai pēc dzīvokļos uzstādīto ūdens skaitītāju rādījumiem. Toties "Rīgas namu pārvaldnieks" uzskatījis, ka dzīvokļu īpašnieki ir parādā uzņēmumam un par laikā nesamaksātajiem rēķiniem sācis skaitīt soda naudu. Iznākumā no 2007. gada līdz 2012. gadam parāds kopā ar soda naudu par abiem dzīvokļiem sasniedzis ap 1100 eiro (771 latu).

Šajos aizvadītajos gados Lauris Ērenpreiss vairākkārt rakstiski prasījis apsaimniekotājam noskaidrot, kur namā pazūd ūdens, proti, kāpēc starp kopīgo ūdens skaitītāju namā un dzīvoklī uzstādīto rodas tik liela starpība. Tāpat rakstiski prasījis novērst ūdens zudumus un pārrēķināt viņam piesūtītos rēķinus.

"Ja apsaimniekotājam ik mēnesi maksāju par nama uzturēšanu, tad taču man ir tiesības prasīt viņam novērst trūkumus," intervijā avīzei stāsta Lauris.

Taču, kā raksta "Latvijas Avīze", par šīm prasībām apsaimniekotājs nelicies ne zinis, turpinot sūtīt jaunus rēķinus.

Dzīvokļa īpašnieks "Latvijas Avīzei" stāsta, ka viņš pat veicis eksperimentu: savā dzīvoklī iztecinājis no krāna 30 litrus ūdens, pēc tam salīdzinājis dzīvokļa skaitītāja rādījumu ar kopīgo ūdens skaitītāju namā. Starpība bijusi 10 litri.

To pašu atkārtojis viņa brāļasievai piederošajā dzīvoklī, bet kopīgais ūdens skaitītājs namā uzrādījis par 9 litriem lielāku patēriņu.

Šī starpība ir lielāka nekā tā, kas ir Ministru kabineta apstiprinātajā kārtībā, kā iedzīvotāji norēķinās par apsaimniekošanas pakalpojumiem, atgādina laikraksts. Tā pieļauj tikai līdz 20% atšķirību starp dzīvoklī uzstādīto un kopīgo ūdens skaitītāja rādījumu namā. Šie ūdens zudumi pēc tam tiek sadalīti vienādās daļās nama dzīvokļu īpašniekiem.

Lauris, kā raksta laikraksts, cīnījies līdz galam, pirms trim gadiem kopā ar brāļa dzīvesbiedri Daci divu dzīvokļu īpašnieku vārdā iesniegdams administratīvā rajona tiesā prasību pret "Rīgas namu pārvaldnieku" par piecu gadu laikā nepamatoti izrakstītajiem rēķiniem.

"Rīgas namu pārvaldnieks" atbildējis ar pretprasību, prasot apmaksāt gan rēķinus, gan soda naudu pilnā apmērā: par abiem dzīvokļiem kopā 1432,56 latus (2038,35 eiro). Tiesai iesniegtajos paskaidrojumos "Rīgas namu pārvaldnieks" atsaucās uz likumu nepilnībām – rēķinu izrakstīšanas brīdī nekur neesot bijis precīzi pateikts, kuram jāmaksā par ūdens patēriņa starpību. Tāpēc apsaimniekotājs balstījies uz vispārējiem taisnīguma principiem, proti, ja namā ūdens patērēts, tad jāmaksā nama iemītniekiem.

"Kad tiesa atzina, ka man tomēr ir taisnība, "Rīgas namu pārvaldnieks" pārsūdzēja spriedumu apgabaltiesā. Bet šā gada sākumā arī tur atzina, ka šādi rēķini bijuši nelikumīgi, Apgabaltiesas lēmumu Augstākajā tiesā tas nepārsūdzēja," intervijā laikrakstam stāsta Lauris Ērenpreiss.

Rīgā divstāvu koka mājai Sarkandaugavas ielā 21 iebrukusi kāpņutelpa, pastāstīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāve Viktorija Gribuste.

Izsaukums saņemts plkst.14.44. Ēkas pirmā stāva kāpņutelpā iebrukusi grīda četru kvadrātmetru platībā, siena tādā pašā platībā, kā arī pārsegums divu kvadrātmetru platībā.

Kā portālu "Delfi" informēja mājas iemītnieks Andrejs, ēka avārijas stāvoklī bijusi jau pēdējos gadus un par to esot informētas arī atbildīgās iestādes. Apmēram pirms nedēļas ēkā parādījusies plaisa un trešdienas pēcpusdienā notikusi avārija - iebrukusi nesošā siena un kāpnes.

No ēkas izglābti astoņi cilvēki, tos evakuējot caur mājas logiem.

Ēku apsaimnieko SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP), apliecināja RNP preses pārstāve Santa Vaļuma. Turklāt tās dzīvokļu īpašnieki pirms pusgada tika informēti, ka, balstoties uz eksperta atzinumu, nama ekspluatācija ir jāpārtrauc.

Negadījuma vietā ieradies arī Rīgas domes būveksperts, kurš novērtēs situāciju.

Kādā Rīgas pašvaldībai piederošā dzīvoklī uzņēmuma "Rīgas namu pārvaldnieks" apsaimniekotā namā Raņķa dambī atrastas mumificējušās cilvēka mirstīgās atliekas, portālu "Delfi" informēja Rīgas domē.

Pastāv aizdomas, ka tās dzīvoklī atradušās piecus vai sešus gadus.

Rīgas dome informē, ka "Rīgas namu pārvaldnieks" jau 2013. gadā vērsies tiesā pret dzīvoklī deklarēto personu par parādu piedziņu. Tiesas lēmums lietā joprojām nav pieņemts.
Patlaban parāda summa jau pārsniedz 6000 eiro.

Apsaimniekotājs skaidro, ka tam nav tiesību patvaļīgi iekļūt dzīvoklī bez atbilstošas sankcijas. Dzīvoklī deklarētā persona bijusi darbaspējīgā vecumā. Līdz ar to apsaimniekotājs pieņēmis, ka dzīvokļa iemītnieks varētu būt izbraucis ārpus valsts, piemēram, darba meklējumos.

Gada sākumā dzīvokli uzlauzuši zagļi. Tad apsekojot dzīvokli, apsaimniekotājs konstatējis, ka tajā atrodas cilvēka mirstīgās atliekas, kuras atpazīt vairs nav iespējams.

Pašlaik sākts kriminālprocess, lai konstatētu mirušā personību un nāves apstākļus.

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments meklēs risinājumu parāda apmaksai no pašvaldības līdzekļiem, un pārējiem nama iedzīvotājiem nevajadzēs segt mājai uzkrājušos parādu.