Saeimas Ārlietu komisija trešdien nolēma izskatīšanai Saeimā virzīt paziņojuma projektu par Ukrainas parlamenta deputāti un Gaisa spēku piloti Nadiju Savčenko, kurā izteikts nosodījums Savčenko notiesāšanai, "kas balstīta uz safabricētām un politiski motivētām apsūdzībām", informēja Saeimas Preses dienestā.
Paziņojuma projektā pausta nostāja, ka "Krievija, veicot Savčenko nolaupīšanu un nelikumīgo pārvietošanu pār Ukrainas starptautiski atzītajām robežām, kā arī īstenojot ilgstošo prettiesisko aizturēšanu, ir pārkāpusi starptautiskās saistības".
Paziņojuma projektā arī paustas bažas par Savčenko kritisko veselības stāvokli un Krievija aicināta saskaņā ar tās starptautiskajām saistībām un Minskas vienošanos, kas paredz visu politisko ķīlnieku un nelegāli apcietināto personu atbrīvošanu, kā arī balstoties uz humāniem apsvērumiem, nekavējoties atbrīvot Savčenko.
Tāpat paziņojuma projektā aicināts atbrīvot "citus Krievijā prettiesiski aizturētos Ukrainas pilsoņus un Krievija kā ANO Drošības padomes pastāvīgā locekle rosināta rūpēties par ANO Statūtos nostiprināto principu un cilvēktiesību ievērošanu savā valstī".
Paziņojuma projektā starptautiskā sabiedrība mudināta nosodīt Savčenko notiesāšanu, bet Krievija aicināta ievērot tās starptautiskās saistības, nekavējoties atbrīvojot Savčenko.
Kā aģentūrai LETA skaidroja komisijas priekšsēdētāja biedrs Rihards Kols (VL-TB/LNNK), iniciatīva bija koleģiāla, to rosināja vairāki deputāti. "Iepriekš izskanēja pārmetumi, ka Latvija ir vienīgā Baltijas valsts, kas nav paudusi šādu paziņojumu, taču jāsaprot, ka tas sakrita ar sesijas pārtraukumu," sacīja deputāts, mierinot, ka jau iepriekš bija plāns pieņemt paziņojumu, taču tā sagatavošana notika brīdī, kad stājās spēkā Krievijas tiesas lēmums.
"Līdz tam varēja būt tikai spekulācijas, bet ir skaidrs, ka tiesas lēmums balstījās uz safabricētiem pierādījumiem. Pēc sprieduma nolasīšanas mēs nācām klajā ar iniciatīvu, ka parlamenta līmenī nepieciešams paust nostāju, aicinot starptautisko sabiedrību kopīgi rīkoties," pauda Kols. Vaicāts, vai komisijā deputātu vidū valdīja vienprātība šajā jautājumā, viņš atzina, ka "Saskaņas" pārstāvji piedāvāja savu paziņojuma projekta variantu.
Savukārt Sergejs Potapkins (S) aģentūrai LETA sacīja, ka "Saskaņas" pārstāvji rosināja atteikties no šī paziņojuma redakcijas, aicinot komisijas kopā izstrādāt jaunu priekšlikumu, ko varētu atbalstīt vienbalsīgi. Viņš uzskata, ka Latvijas parlamentam nav tiesību vērtēt Krievijas tiesas lēmumu, tā vietā būtu jāaicina ievērot Minskas vienošanos.
"Saskaņas" deputāti atturējās balsojumā par konkrētā paziņojuma redakciju, bet atbalstīja šī jautājuma virzīšanu izskatīšanai Saeimas sēdē.
Lai izskatītu minēto lēmuma projektu, Saeimas Prezidijs trešdien nolēma sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi, kas notiks 31. martā pulksten 8.30.
Jau ziņots, ka Krievija 2014. gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014. gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Krievijas tiesa 22. martā atzina Savčenko par vainīgu divu Krievijas valsts televīzijas žurnālistu nāvē apšaudē Ukrainas austrumos, kas notika 2014. gadā. Savčenko piespriesta reāla brīvības atņemšana uz 22 gadiem vispārējā režīma kolonijā, kā arī 30 000 Krievijas rubļu (400 eiro) liels sods.
Viņas lieta izpelnījusies nosodījumu gan no Eiropas Savienības, gan ASV, kas aicināja Savčenko atbrīvot. Viņa pati noliedz savu vainu apsūdzībās un prāvas laikā pieteica vairākus badastreikus, tomēr no iespējas spriedumu pārsūdzēt viņa ir atteikusies.
Krievijas apbruņotie promaskaviskie kaujinieki sagūstīja Savčenko 2014. gada 17. jūnijā brīdī, kad viņa netālu no Luhanskas palīdzējusi no kaujas lauka aiznest ievainotos karavīrus, skaidro viņas advokāti. Drīz pēc tam kaujinieki aizveduši Savčenko no Ukrainas uz Krieviju, kur nodevuši varasiestādēm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
