Grozījumi Repatriācijas likumā izstrādāti, lai paplašinātu repatrianta definīciju un precizētu repatrianta ģimenes locekļu ieceļošanas jautājumus, kā arī, lai repatriantiem, kuri nav Latvijas pilsoņi, noteiktu, ka viņu ieceļošana un uzturēšanās Latvijā notiek saskaņā ar Imigrācijas likuma noteikumiem.
Salīdzinot ar spēkā esošo likumu, ir paredzētas vairākas izmaiņas.
Paredzēts izslēgt paaudžu ierobežojumu, kas noteica, ka repatriēties var tikai persona, kurai viens no radiniekiem taisnā augšupejošā līnijā ir latvietis vai lībietis jeb līvs. Likuma 2. pantā vārdus "viens no vecākiem vai vecvecākiem" plānots aizstāt ar vārdiem "viens no radiniekiem taisnā augšupejošā līnijā".
Kā norādīts likumprojekta anotācijā, nosakot tikai divas paaudzes, tiek ierobežota gados jaunu latviešu, lībiešu izcelsmes cilvēku pārcelšanās uz dzīvi Latvijā.
Piemēram, ja latvietis Otrā pasaules kara laikā devies bēgļu gaitā vai tika izsūtīts uz Sibīriju, tad viņa mazmazbērns, kuram jau varētu būt 25 gadi nevar repatriēties, skaidrots likumprojektā.
Tāpat likumprojektā veikti atsevišķi precizējumi saistībā ar repatrianta ģimenes locekļu ieceļošanu.
Grozījumus Repatriācijas likumā Saeimā iesniedza Viktors Valainis (V), Solvita Āboltiņa (V), Armands Krauze (ZZS), Rihards Kols (VL-TB/LNNK) un Ainars Latkovskis (V).