Krievijas meli par fašismu, Baltkrievijas VDK ziņkāre un kiberspiegi – pēdējo gadu draudi Latvijai  (386)

Portāls "Delfi", pēc aģentūras LETA ziņām, piedāvā ieskatu tajā, ko par draudiem Latvijas drošībai SAB uzskatījis laikā no 2011. līdz 2014.gadam.

SAB ir valsts drošības iestāde, kas likumā noteiktā kārtībā veic izlūkošanas un pretizlūkošanas darbības, iegūst, apkopo, uzkrāj, uzglabā, analizē un izmanto ar valsts drošību, aizsardzību un ekonomisko suverenitāti saistīto informāciju, kā arī veic valsts noslēpuma aizsardzību.

Tiesībsargājošo iestāžu darbinieki ir viena no Latvijai nedraudzīgo ārvalstu specdienestu mērķa grupām, sava pērn publiskotajā pārskatā par draudiem Latvijas drošībai 2014.gadā, atzinis Satversmes aizsardzības birojs (SAB).

SAB konstatēja, ka 2014.gadā joprojām augsts risks saglabājās Latvijas iedzīvotājiem, kuri periodiski vai ilgstoši uzturas Krievijā. Krievijas teritorijā izlūkošanas un pretizlūkošanas uzdevumus visintensīvāk veic Federālais drošības dienests (FDD). Arī šī dienesta izdevums ir informācijas avotu un ietekmes aģentu iegūšana Latvijā, izmantojot savas teritorijas priekšrocības. Latvijas jaunieši un studenti, īpaši Krievijā studējošie, ir pakļauti FDD interešu sfērai. Šantāža un draudi periodiski tiek izmantoti, lai nodrošinātu sadarbību ar vēlamām personām.

SAB arī informēja, ka togad Latvijas kibertelpā konstatējis vairākus spiegošanas gadījumus, kuri tika vērsti pret valsts iestāžu informācijas un sakaru sistēmām. Ņemot vērā Latvijas dalību ES un NATO, kā arī ģeogrāfisko atrašanos, visaktīvāk pret valsts interesēm ir strādājuši Krievijas speciālie dienesti.

"Pieaug apdraudējums, ko rada Krievijas un datu plūsmas pārtveršanas un maršrutēšanas spēju attīstība, kā arī tehnoloģiju pilnveidošana, kas ļauj izmantot internetu sabiedrības viedokļa izpētē un vadīšanā," bija teikts ziņojumā.

Tajā arī norādīts, ka Krievijas spēju šajā jomā pērn demonstrēja plašu rezonansi medijos guvusī Rietumvalstu vadošo amatpersonu telefonsarunu nopludināšana publiskajā telpā Ukrainas konflikta kontekstā. Tiek izmantots plašs metožu kopums - komplicētu vīrusu iefiltrēšana slēgtās un publiskās sistēmās, datu aizsardzības sistēmu apiešana vai uzlaušana, sociālā inženierija un pikšķerēšana pret individuāliem lietotājiem.

"Krievijas izlūkošanas interešu loks tika pielāgots svarīgākajiem politiskajiem un drošības notikumiem. Pastiprināta uzmanība tika veltīta notikumiem Ukrainā un Latvijas, NATO un ES reakcijai pret Krieviju. Gaidāmais Austrumu partnerības samits Rīgā un Latvijas prezidentūras prioritātes ES Padomē arī izraisīja specdienestu interesi," teikts ziņojumā.

Vienlaikus ziņojumā akcentēts, ka joprojām augsts risks saglabājas Latvijas iedzīvotājiem, kuri periodiski uzturas Krievijā.

"Krievijas teritorijā izlūkošanas un pretizlūkošanas uzdevumus visintensīvāk veic Federālais drošības dienests (FDD). Latvijas jaunieši un studenti, īpaši Krievijā studējošie, ir pakļauti FDD interešu sfērai. Šantāža un draudi periodiski tiek izmantoti, lai nodrošinātu sadarbību ar vēlamām personām," teikts ziņojumā.

Krievijai ir izdevies apvienot aktīvākos Latvijas krievu kopienas pārstāvjus un to aktivitātes lielā mērā ir saskaņotas ar Krievijas ārpolitiskajiem mērķiem, 2014.gadā publiskotajā 2013.gada darbības pārskatā konstatēja Satversmes aizsardzības birojs (SAB).

SAB atgādina, ka viens no Krievijas ārpolitikas mērķu sasniegšanas mehānismiem ir tautiešu politika, un tā pēdējo gadu laikā ir kļuvusi par vienu no stratēģiskajiem Krievijas ārpolitikas darbības virzieniem vairākās valstīs, tostarp Latvijā.

Pēdējos gados Krievija paplašinājusi Krievijas Ārlietu ministrijas pārraudzībā esošās federālās aģentūras ''Rossotrudnichestvo'' funkcijas. Aģentūra kļuvusi par galveno tautiešu politikas īstenotāju ārvalstīs, stiprinot efektivitāti darbā ar tautiešiem. Krievijas mērķis ir atvērt "Rossotrudnichestvo" pārstāvniecību Latvijā, kas sniegtu papildu priekšrocības tautiešu politikas īstenošanā Latvijā, atzīmē SAB.

Krievijas tautiešu politikā viens no galvenajiem uzdevumiem ir krievvalodīgo kopienas konsolidācija Latvijā. Krievijai ir izdevies apvienot aktīvākos Latvijas krievu kopienas pārstāvjus, un to aktivitātes lielā mērā ir saskaņotas ar kaimiņvalsts ārpolitiskajiem mērķiem. Atsevišķos gadījumos šie prokrieviskie aktīvisti un organizācijas spēj piesaistīt salīdzinoši lielu sabiedrības līdzdalību. Tomēr Latvijas krievu kopiena nav viendabīga un to pilnībā vadīt Krievijai nav iespējams, secina SAB.

Izveidotais mehānisms, kā saņemt finansējumu no Krievijas, nodrošina prokrievisko organizāciju darbības Latvijā saskaņošanu ar Krievijas interesēm. Par galveno mērķtiecīga finansējuma sadales mehānismu pēdējos gados kļuvuši Krievijas valsts institūciju kontrolētie specializētie fondi. Fondi "Russkij Mir", "Gorčakova vārdā nosauktais publiskās diplomātijas fonds" un "Ārvalstīs dzīvojošo tautiešu atbalsta un aizstāvības fonds" katrs savā jomā organizē finansējumu organizācijām un projektiem Latvijā, kas sasaucas ar Krievijas ārpolitikas mērķiem.

SAB īpaši uzsver "Ārvalstīs dzīvojošo Krievijas tautiešu atbalsta un aizstāvības fondu", kura darbības būtība ir maksāt Latvijas organizācijām un to aktīvistiem, lai tie veidotu maldinošu pierādījumu bāzi, ka Latvijā tiek ierobežotas etnisko minoritāšu tiesības. Fonda finansējumu Latvijā ir saņēmušas vairākas organizācijas, tostarp "Latvijas Cilvēktiesību komiteja", "Baltijas vēsturisko un sociāli politisko pētījumu centrs", "Eiropas pētījumu institūts".

Arī 2013.gadā mērķtiecīgi tika strādāts pie tādu maldinošu vēstījumu izplatīšanas, kas parādītu Latviju pēc iespējas negatīvākā gaismā, pārmetot Latvijai nacisma ideju atbalstīšanu, "vēstures pārrakstīšanu", minoritāšu etnisko un lingvistisko diskrimināciju.

SAB vērtējumā Krievijas informatīvā ietekme Latvijā, kas primāri tiek realizēta caur Krievijas kontrolētiem plašsaziņas līdzekļiem, ilgtermiņā var būt valsts drošības apdraudējums.

Pēdējos gados ar Latvijā dzīvojošo kopienu Baltkrievijas Valsts drošības komiteja (VDK) strādā īpaši aktīvi un šo aktivitāšu mērķis ir kontrolēt, lai diaspora atbalstītu kaimiņvalsts režīmu, liecina SAB 2013.gadā publiskotais 2012.gada darbības pārskats. SAB konstatēja, ka togad vairāku ārvalstu izlūkdienestu aktivitātes bija saistītas ar pārstāvēto valstu Latvijā dzīvojošajām diasporām.

Darbam ar diasporu katram no ārvalstu izlūkdienestiem ir atšķirīgas metodes un mērķi, bet saskaņā ar SAB novērojumiem pēdējos gados ar Latvijā dzīvojošo kopienu Baltkrievijas VDK strādā īpaši aktīvi. Šo aktivitāšu mērķis ir kontrolēt, lai diasporā neveidotos opozicionāra nostāja un diaspora atbalstītu dienesta pārstāvētās valsts režīmu.

"Lai to nodrošinātu, izlūkdienesta virsnieks, kas strādā zem vēstniecības piesega, uztur regulārus kontaktus ar praktiski visiem aktīvākajiem diasporas organizāciju līderiem, lūdz informēt par pasākumiem, kuros varētu notikt diskusijas par politisko situāciju un cilvēktiesību problēmām dienesta pārstāvētajā valstī, kā arī prasa noskaidrot un ziņot, kādas personas šādos pasākumos piedalās," secinājis SAB.

Pēdējos gados konstatēti arī vairāki gadījumi, kad diaspora tiek iesaistīta izlūkdienesta organizētu aktīvo pasākumu īstenošanā, kuru mērķis ir demonstrēt ārvalstīs dzīvojošo tautiešu atbalstu to izcelsmes valsts īstenotajai politikai unpastāvošajam režīmam. Piemēram, diasporas organizācijas rīko attiecīgu konferenci un pieņem rezolūcijas, bet patiesie pasākuma iniciatori un rezolūciju tekstu autori ir izlūkdienesta pārstāvji.

Papildus darbam ar diasporu režīma atbalstam tiek īstenots aktīvs darbs ar medijiem. Zem vēstniecības piesega strādājoši izlūkdienesta virsnieki veido noteiktu žurnālistu loku, ar ko tiek uzturēta pastāvīga sadarbība, piedāvājot tiem iespēju doties pieredzes apmaiņas tūrēs, saņemt īpaši sagatavotus materiālus, ekskluzīvas intervijas.

Tāpat SAB secināja, ka ārvalstu izlūkdienestu aktivitātes Latvijā galvenokārt tiek īstenotas zem diplomātisko pārstāvniecību piesega, un izlūkdienestu virsnieku skaits diplomātiskajās pārstāvniecībās var būt 15 līdz 40% no kopējā diplomātu skaita. 2012.gadā arī Latvijā izlūkošanas aktivitātes īstenoja vairāku ārpus NATO un ES valstīm esoši izlūkdienesti. Izlūkošanas darbības intensitāte dienestiem, kas strādāja Latvijā, bija atšķirīga un variēja no zemas līdz mēreni augstai. Kopumā ārvalstu izlūkdienestu radīto apdraudējums Latvijai SAB vērtējumā bija mērens.

Visai detalizēti pagājušā gadā izlūkošanas informācija vākta par atsevišķiem ekonomiskajiem jautājumiem. Konstatēta ārvalstu izlūkdienestu interese par procesiem un lēmumiem saistībā ar Latvijas plānoto pievienošanos eirozonai, ekonomiskās krīzes pārvarēšanu, Latvijai piešķirtajiem Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, Latvijas enerģētikas politiku un konkrētiem enerģētikas projektiem.

Daudz biežāk par interesējošiem jautājumiem tiek vākta aizkulišu informācija un ekspertu vērtējums. Iegūtās ziņas tiek kombinētas ar publiskās informācijas analīzi, kas kopsummā var sniegt visai detalizētu izpratni par izlūkdienestu interesējošo jomu. Informācijas iegūšanā būtiska ir kontaktpersonu loka veidošana. Strādājot no diplomātisko pārstāvniecību piesega, virsnieki kontaktus visbiežāk veido lēnām, iegūstot savstarpēju uzticību, interesi par konkrētiem jautājumiem pamato ar darba nepieciešamību, retāk - ar personīgu interesi un lūgumu palīdzēt.

Saruna tiek veidota tā, lai kontaktpersonai rastos maldinoša sajūta, ka pārrunāts tiek plašs, pašreiz sabiedrībā aktuāls jautājumu loks. Tas kontaktpersonai neļauj identificēt, ka kāds no jautājumiem tiek uzdots ar specifisku interesi. Tieši sadarbības piedāvājumi un materiāla atlīdzība par sniegto informāciju tiek piedāvāta salīdzinoši reti.

Tā pat 2012.gada pirmajā pusē vairākas Krievijas institūcijas turpinājušas īstenot aktīvus pasākumus, lai sabiedrību un lēmumu pieņēmējus noskaņotu pret dalību Visaginas atomelektrostacijas (AES) projektā. Viena no organizācijām, kas īstenoja pasākumus negatīva sabiedrības viedokļa veidošanā šajā jomā, bija Sanktpēterburgas sabiedrisko attiecību kompānija "Krievijas Baltijas mediju centrs". Kompānijas pārstāvji meklējuši sadarbības partnerus reģionālo mediju vidū, lai kopā ar tiem izvērstu pret Visaginas AES celtniecību vērstas kampaņas.

SAB uzmanības lokā bija nonākušas arī dažādas citas pret Latvijas interesēm vērstas aktivitātes, kas īstenotas informatīvajā telpā. Atsevišķu organizāciju un personu darbības bijušas orientētas uz Latvijas iekšpolitikas ietekmēšanu, konkrētu procesu un notikumu iniciēšanu un virzīšanu, kā arī negatīva Latvijas tēla veidošanu. Tāpat pērn novērotas vairākas pret Latviju vērstas mērķtiecīgas propagandas kampaņas, kuru īstenošanā bijuši iesaistīti ārvalstu mediji un speciāliem uzdevumiem veidotas organizācijas.

Viens no šādu aktīvo pasākumu virzieniem bijis arī diskusijas veicināšana par Latgales reģiona atšķirību no pārējās Latvijas. Kā noskaidrojis SAB, diskusijas tika veicinātas, organizējot atsevišķu ekspertu izteikumus par šī reģiona etniskajām, ekonomiskajām vai vēsturiskajām atšķirībām un veidojot publicitāti šiem izteikumiem.

Latvijas krievvalodīgo tiesību aizstāvja Aleksandra Gapoņenko grāmatas "Latgale: citas esības meklējumos" prezentāciju, kurā tika popularizēta doma par latgaļiem kā patstāvīgu tautu, kas aktualizē autonomijas nepieciešamību, Maskavā organizēja un vadīja SAB jau iepriekš identificētais Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta virsnieks Dmitrijs Jermolajevs, tika teikts SAB 2012.gada darbības pārskata publiskajā daļā.

Tradicionāli Krievijas institūciju īstenotu informācijas kampaņu tematika ir mēģinājumi Latviju apsūdzēt nacisma ideju atbalstīšanā, cilvēktiesību neievērošanā, kā arī mēģinājumi Latvijai piedēvēt ekonomiskas neveiksmes, kas saistītas ar dalību Eiropas Savienībā, secinājis SAB. Veidojot propagandas kampaņas, Krievijas mediji, eksperti unamatpersonas savus izteikumus nereti pamatojuši ar dažādu nevalstisku organizāciju veidotiem faktu apkopojumiem. Savukārt šādu apkopojumu veidošanai finansējums nevalstiskajām organizācijām ticis piešķirts no Krievijas budžeta līdzekļiem tautiešu atbalstam.

Krievijas ārpolitikas slēptie mērķi ir diskreditēt Latviju, pārmetot fašisma atdzimšanu Latvijā, vēstures pārrakstīšanu, piedēvējot Latvijai izputējušas valsts tēlu, uzsverot krievvalodīgo iedzīvotāju mērķtiecīgu diskrimināciju, savā pārskatā par darbību 2011.gadā atzina Satversmes aizsardzības birojs (SAB).

Pārskatā tika norādīts, ka publiski Krievijas amatpersonas pauž vēlmi konsolidēt ārvalstīs dzīvojošo kopienu, pastiprināt ar to sadarbību, pilnveidot informatīvo ietekmi un pastiprināt darbu ar jaunajiem tautiešiem, tomēr visbiežāk īstenotās ārpolitikas mērķi nav tieši saistīti ar pašu tautiešu stāvokli. Krievijas deklarēto mērķu neatbilstība faktiskajiem ir lielākais tautiešu politikas radītais Latvijas valsts drošības risks.

SAB norādīja, ka valstis savu ārpolitikas mērķu īstenošanai izmanto plašu instrumentu klāstu. Lielākā daļa no šiem mērķiem un instrumentiem tiek izmantota atklāti un dažādu jomu ekspertiem ir viegli tos identificēt. Tāpat par nozīmīgu resursu Krievijas ārpolitikas mērķu sasniegšanai kļuvuši tautieši un par Krievijas tautiešu politikas mērķiem un darbības formām runā gan amatpersonas, gan izstrādātās valdības programmas, to sasniegšanai izveidotas speciālas institūcijas un piešķirts ievērojams finansējums.

Atklāti ir izvirzīts mērķis nostiprināt krievu valodas pozīcijas un panākt tai oficiālu statusu Eiropas Savienībā (ES). Krievvalodīgo kopienas aktīvisti, kas cieši sadarbojas ar Krieviju tautiešu politikas un informācijas politikas ietvaros, nākuši klajā ar ideju izmantot Eiropas pilsoņu iniciatīvu krievu valodas statusa nostiprināšanai.

Tāpat pastiprinātā SAB uzmanības lokā 2011.gadā bija viens no ārvalstu militārajiem atašejiem. Oficiāli vēstniecību paspārnē izvietoto militāro atašeju biroju pienākumi ir sadarbības veidošana ar Aizsardzības ministriju un Latvijas bruņotajiem spēkiem, tomēr konkrētais militārais atašejs, kura identitāti un pārstāvēto valsti SAB nekonkretizēja, aktīvi veidoja kontaktus ar Latvijas iekšpolitikas, ārpolitikas un ekonomikas ekspertiem, kā arī mediju pārstāvjiem, kas spēj sniegt ekspertīzi un redzējumu par plašu jautājumu loku.

Tieši augstā aktivitāte kontaktu veidošanā un interese par jautājumiem, kas neietilpst militārā atašeja darba pienākumos, SAB lika pievērst pastiprinātu uzmanību šīs personas aktivitātēm. Lielākoties sākotnējie kontakti tiek veidoti publiskos pasākumos, piemēram, konferenču kafijas pauzēs, vēlāk eksperti tiek ielūgti pusdienās. Neformālā, nepiespiestā sarunā eksperti tika iztaujāti par plašu jautājumu loku, pārrunātas politiskās un ekonomiskās aktualitātes.

Lai arī militārā atašeja sarunās partnerim visbiežāk paliek iespaids, ka saruna skārusi tikai visiem zināmas tēmas, faktiski militārais atašejs tādējādi ieguva izlūkošanas informāciju, kas viņam citā veidā nebūtu pieejama. SAB norādīja, ka eksperti tuvākam kontaktam tika izvēlēti mērķtiecīgi, par tiem jau iepriekš ir ievākta informācija, sarunas struktūra pārdomāta.

Ilgtermiņā nevainīgi sākts kontakts var attīstīties kā izlūka un informācijas avota attiecības, kurās par informācijas sniegšanu tiek atlīdzināts ar dārgām pusdienām, dāvanām un kurās tiek ievēroti arī konspirācijas pasākumi, atzīmēja SAB.

Pārskatā teikts, ka ārvalstu izlūkdienestu aktivitātes Latvijā galvenokārt tiek īstenotas zem diplomātisko pārstāvniecību piesega jeb no legālo rezidentūru pozīcijām. Vienlaikus ārvalstu izlūkdienestu darbs pret Latviju un tās valstspiederīgajiem tiek īstenots, strādājot no izlūkdienestu pārstāvētās valsts teritorijas.

Aizvadītajā gadā vērā ņemamas izmaiņas pret Latviju strādājošo specdienestu darba paņēmienos nav konstatētas.

2011.gadā SAB visbiežāk novērojis, ka ārvalstu izlūkdienesti informāciju iegūst no kontaktpersonām un informācijas avotiem, kā arī no atklātiem avotiem.