Ārlietu komisijas sagatavotajā paziņojuma projektā izteikts nosodījums Savčenko notiesāšanai, kas, kā norādīts paziņojumā, balstīta uz safabricētām un politiski motivētām apsūdzībām.
Tajā uzsvērts, ka Krievijas Federācija, veicot Savčenko nolaupīšanu un nelikumīgo pārvietošanu pār Ukrainas starptautiski atzītajām robežām, kā arī īstenojot ilgstošo prettiesisko aizturēšanu, ir pārkāpusi starptautiskās saistības.
Tāpat paziņojums mudina "starptautisko sabiedrību nosodīt Savčenko notiesāšanu un aicināt Krievijas Federāciju ievērot tās starptautiskās saistības, nekavējoties atbrīvojot Savčenko un citus prettiesiski aizturētos Ukrainas pilsoņus".
Ar pilno paziņojumu var iepazīties šeit.
Paziņojums izpelnījās Saeimas deputātu diskusijas.
Sergejs Potapkins (S) norādīja, ka frakcija "Saskaņa" uzskata, ka Latvijai nevajadzētu iejaukties citu valstu tiesu varā. Ir kopīgi jāizstrādā tāds paziņojuma teksts, kuru atbalstītu visi Saeimas deputāti, aicināja Potapkins. Tikmēr Rihards Kols (VL-TB/LNNK) norādīja, ka Latvijai kā demokrātiskai valstij ir jānosoda Savčenko notiesāšanu, aicinot nekavējoties atbrīvot viņu. "Pieļaujot tiesiskuma degradāciju pasaulē, mēs pieļaujam tiesiskuma degradāciju Latvijā," uzsvēra Kols.
Kārlis Seržants (ZZS) skaidroja, ka, pieņemot šo lēmumu, mēs palīdzam Krievijai. Ņemot vērā to, kāds šobrīd ir Savčenko veselības stāvoklis, nav izslēgts, ka viņa Krievijā var nomirt. "Krievijai tas nozīmē tikai jaunu soli starptautiskās izolācijas virzienā," uzsvēra Seržants. Savukārt Juris Viļums (LRA) norādīja, ka, visticamāk, Latvijas Saeimas lēmums neatbrīvos Savčenko, tomēr Saeimai ir jāatbalsta Ukrainas pilote, kaut vai simboliski paužot atbalstu.
Par lēmumu projektu balsoja 65 deputāti, savukārt atturējās 21 deputāts – visi no partijas "Saskaņa". Ar balsojuma rezultātu var iepazīties šeit.
Ziņots, ka Saeimas Ārlietu komisija trešdien nolēma izskatīšanai Saeimā virzīt lēmuma projektu "Paziņojums par Ukrainas parlamenta deputāti un Gaisa spēku piloti Nadiju Savčenko".
Jau ziņots, ka Krievija 2014. gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014. gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Krievijas tiesa 22. martā atzina Savčenko par vainīgu divu Krievijas valsts televīzijas žurnālistu nāvē apšaudē Ukrainas austrumos, kas notika 2014. gadā. Savčenko piespriesta reāla brīvības atņemšana uz 22 gadiem vispārējā režīma kolonijā, kā arī 30 000 Krievijas rubļu (400 eiro) liels sods.
Viņas lieta izpelnījusies nosodījumu gan no Eiropas Savienības, gan ASV, kas aicināja Savčenko atbrīvot. Viņa pati noliedz savu vainu apsūdzībās un prāvas laikā pieteica vairākus badastreikus, tomēr no iespējas spriedumu pārsūdzēt viņa ir atteikusies.
Krievijas apbruņotie promaskaviskie kaujinieki sagūstīja Savčenko 2014. gada 17. jūnijā brīdī, kad viņa netālu no Luhanskas palīdzējusi no kaujas lauka aiznest ievainotos karavīrus, skaidro viņas advokāti. Drīz pēc tam kaujinieki aizveduši Savčenko no Ukrainas uz Krieviju, kur nodevuši varasiestādēm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
