Izglītības iestādes, kurās būs mazāk par 21 skolēnu 7.-9. klašu grupā, lielāku valsts finansējumu nesaņems, trešdien Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) sēdē norādīja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V).
Ministrs izteicās, ka izglītības iestāde, kurā ir mazāk nekā 21 skolēns 7.-9. klašu grupā, nav skola. Šadurskis skaidroja, ka reformas izglītības iestādēs sāksies no 1. septembra. To laikā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izvirzīs rekomendējošus nosacījumus par minimālo skolēnu skaitu skolās 7.-9. klašu grupā. IZM ieteiks reorganizēt izglītības iestādes, kurās mācās mazāk kā 21 skolēns. Tiks noteikts minimālais skolēnu skaits katrā klasē. Skolām, kurās būs ievērota šī rekomendācija, pilnā apmērā stāsies spēkā jaunais pedagogu palielinātā finansējuma modelis, bet izglītības iestādes, kurās būs mazāk par 21 skolēnu 7.-9. klašu grupā, lielāku valsts finansējumu nesaņems.
Šadurskis norādīja, ka tālākā rīcība būs pašvaldības ziņā - tā varēs izvēlēties skolu saglabāt un finansēt no saviem līdzekļiem vai veikt skolu reorganizāciju.
Šadurskis gan minēja, ka būs nepieciešams papildus finansējums 1.-6. klašu grupā, jo šajā vecuma grupā prioritāte ir mācību iestādes saglabāšana pēc iespējas tuvu dzīvesvietai.
Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) LPS sēdē teica, ka kvalitatīvu reformu pamatā ir sadarbība. Tādēļ izglītības reformu realizēšanā tiks aktīvi iesaistīta Labklājības ministrija, risinot jautājumus par bez darba palikušajiem pedagogiem, un Satiksmes ministrija, risinot skolu tīkla optimizācijas rezultātā radušās problēmas.
Trešdien LPS sēde tika apspriestas valdības plānotās izglītības sistēmas reformu radītās sekas un to novēršana. LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis uzstājās ar ziņojumu par valdības plānoto izglītības sistēmas reformas radītām sekām un to novēršanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
