ĀM parlamentārā sekretāre: terorisma draudi pietuvojušies Latvijai  (223)

Sēdes otrajā daļā "Vienotības" ministri atskaitījās par plānotajiem darbiem un prioritātēm savās nozarēs. Kalniņa-Lukaševica uzsvēra jūlijā notiekošo samitu Varšavā, kurā dalībvalstis, tostarp Latvija sagaida svarīgus lēmumus, galvenokārt par NATO militāro klātbūtni Baltijā, par krīžu pārvarēšanas un hibrīdkara stratēģijām, kā arī lēmumu par NATO ciešāku sadarbību ar Somiju un Zviedriju.

ĀM parlamentārā sekretāre pauda, ka kontekstā ar pēdējā laikā notikumiem terorisma draudi arvien vairāk pietuvojušies Latvijai, līdz ar to lielāks darbs jāiegulda un jāpievērš ārējās robežas stiprināšanai. Viņa pauda, ka šeit svarīga būs arī sadarbība ar trešajām valstīm terorisma apkarošanai. "Terorisms ir darba kārtības jautājums gan ĀM, gan Iekšlietu ministrijai," izteicās Kalniņa-Lukaševica.

ĀM amatpersona runāja arī par migrācijas jautājumiem, uzsverot, ka Latvijai būs jāizpilda savas saistības par patvēruma meklētāju uzņemšanu. Viņa arī izteicās, ka var pieaugt riski tam, ka arvien vairāk migrantu parādīsies uz austrumu robežas.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašaradens par galveno Ekonomikas ministrijas (EM) prioritāti nosauca Latvijas iestāšanos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD), norādot, ka banku uzraudzība patlaban ir viena no galvenajām problēmzonām.

Ministrs atgādināja, ka Latvijas ekonomika patlaban attīstās ar tempu 3% gadā, bet uzņēmēji uzskata, ka tas nav gana straujš izaugsmes temps, līdz ar to ir jāstrādā ar šo jautājumu. Tāpat ministrs akcentēja dabasgāzes tirgus efektīvu darbību brīvā tirgus apstākļos. Ašaradens runāja arī par atbalstu daudzdzīvokļu māju siltināšanai, būvniecības politiku un tās tiesisko vidi, uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi un investīciju piesaisti.

Kā ziņots, partija "Vienotība" šodien pulcējas domes sēdē, kurā diskutē par valdības darba prioritātēm un arī jūnijā gaidāmo partijas kongresu.

Jau vēstīts, "Vienotība" šonedēļ vienojās sasaukt politiskā spēka ārkārtas kongresu jau 4. jūnijā, nevis oktobrī, kā tas bija plānots iepriekš. Kongresā plānots ievēlēt partijas priekšsēdētāju, valdi un domes priekšsēdētāju. Partijas priekšsēdētāja kandidatūru un domes priekšsēdētāja kandidatūru varēs izvirzīt vismaz 15 biedri, un valdes locekļu un domes priekšsēdētāja vietnieka pretendenti būs jāizvirza vismaz 10 biedriem.

Plānots, ka kandidatūru izvirzīšana notiks divu nedēļu laikā no 4. aprīļa, iepriekš norādīja Āboltiņa. Formālo lēmumu par kandidātu izvirzīšanas procedūru plānots pieņemt valdes sēdē 4. aprīlī, taču šajā jautājumā sava loma būs arī partijas domei.