Mežsaimniecībā ērts ir kokaudžu novērtējums pēc to produktivitātes. Piemēram, priežu mežus, kur augsne ir ļoti sausa un barības vielām nabadzīga mežsaimnieki sauc par silu, kur zemi klāj galvenokārt virši un ķērpji. Pēc sastāva audzes iedala tīraudzēs un mistraudzēs. Audzi uzskata par tīraudzi, ja citu koku sugu piemistrojums ir mazāks par 5%. Tomēr mūsu mežā koku sugai ir vieta tikai tad, ja tās ir vairāk par 5%, tāpēc par tīraudzi šoreiz runa nebūs.
Viens no redzamākajiem kokiem mežā ir osis. Tā ir saimnieciski nozīmīga koku suga – osis tiek lietots mēbeļu, parketa izgatavošanā, arī laivu būvē. Osim ir dziļa sakņu sistēma gan tīraudzēs, gan jauktu koku mežaudzēs, tomēr jauktajos mežos oši iesakņojas dziļāk, lai konkurētu ar kokiem, kam ir seklas sakņu sistēmas. Miza osim ir pelēka vai brūna, cieta un grumbuļaina, bet zari mēdz būt nokareni. Jaunie zari ir olīvkrāsas, taču ar gadiem arī tie kļūst brūni un grumbuļainu mizu. Salīdzinājumā ar citām lapkoku sugām osis ir viens no tiem kokiem, kam lapas pavasarī uzplaukst visvēlāk un pirmais, kam tās rudenī nokrīt. Šie koki viegli identificējami ziemā, jo to melnie pumpuri pamanāmi jau no attāluma. Tāpat osim, bet ne tikai tam, bieži pie stumbra pieaug piepes, kas gan raksturīgs tikai Latvijas mežiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!