Valsts drošības sardzē: strīdīgajiem Krimināllikuma grozījumiem neatceļ steidzamību  (11)

Komisijas sēdes beigās tika vērtēts priekšlikums Krimināllikuma grozījumiem steidzamību atcelt, taču tas netika atbalstīts. Par bija četri deputāti, savukārt pret bija pieci cilvēki.

Lai gan sākotnēji galīgajā lasījumā par likumprojektu tika plānots lemt ceturtdien, 7. aprīlī, par to, visticamāk, lems 21. aprīļa plenārsēdē.

Savukārt komisijas sēdes sākumā diskusijas turpinājās par 81. pantu, par kuru tika iesniegti četri priekšlikumi, tostarp iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (V). Iecerētie šī panta grozījumi, ko Saeima pieņēma pirmajā lasījumā līdz šim radīja plašas diskusijas. Tika paustas bažas, ka izmaiņas paredzēs pārāk plašas interpretācijas iespējas.

Kozlovskis iesniedza komisijai priekšlikumu Krimināllikuma 81. pantu paredzēt šādā redakcijā: "Par publisku aicinājumu vērsties pret Latvijas Republikas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu vai valsts iekārtu Latvijas Republikas Satversmē neparedzētā veidā, [..]."

Papildināt pantu ar frāzi "Latvijas Republikas Satversmē neparedzētā veidā", kā vēstulē Juridiskajai komisijai norādījis Kozlovskis, ir nepieciešams, jo "ir būtiski uzsvērt un norādīt to, ka atbildība iestājas par tādām darbībām, kas vērstas uz to, lai Satversmē neparedzētā veidā mainītu Satversmē noteiktās pamatintereses". Drošības policijas ieskatā priekšlikums ir atbalstāms.

Arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis iepriekš vēstulē komisijai norādīja, ka 81. panta jaunajā redakcijā nepārprotami jānorāda, ka tajā paredzētā kriminālatbildība iestājas tikai par antikonstitucionālu rīcību. "Nebūtu pieļaujama piedāvāto normu redakcija, kuru interpretācijas rezultātā kriminālatbildība varētu iesitāties arī gadījumos, kad persona īsteno Satversmē paredzētās tiesības," vēstulē skaidroja Vējonis.

Diskutējot par 81. panta priekšlikumiem, Ringolds Balodis (NSL) norādīja, ka Kozlovska priekšlikums nomierinās sabiedrību, bet tas sarežģīs Krimināllikuma piemērošanu. Savukārt Gunārs Kūtris (NSL) skaidroja, ka Krimināllikuma normai jābūt ļoti precīzai un saprotamai.

Komisija Kozlovska priekšlikumu atbalstīja.

Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka pagājušajā nedēļā ar plašām diskusijām Saeimas Juridiskā komisija pirms 2. lasījuma sāka skatīt priekšlikumus Krimināllikuma grozījumiem.

Komisija atbalstīja vairākus iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (V) iesniegtos priekšlikumus, bet noraidīja daudzus citus, tostarp, "Saskaņas" iesniegtās iniciatīvas.

Kopumā 2. lasījumam tika saņemti vairāk nekā 30 priekšlikumi.

Tāpat vēstīts, ka Saeima 3. martā pirmajā lasījumā atbalstīja Krimināllikuma grozījumus, kas paredz pastiprināt sodus par noziegumiem pret valsti. Tāpat ziņots, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis pēc likumprojekta pieņemšanas pirmajā lasījumā norādījis, ka tas būtu jāpilnveido un jāprecizē. Viņaprāt, ar Krimināllikuma grozījumiem sasteigti tiek lemts par valstij būtisku jautājumu.

Tā kā steidzamības noteikšanu likumprojektam atbalstīja 70 deputāti, tad, saskaņā ar Satversmi, Valsts prezidents nevar prasīt šāda likuma otrreizēju caurlūkošanu, tāpat to nevar nodot tautas nobalsošanai un tas ir izsludināms ne vēlāk kā trešajā dienā pēc tam, kad prezidents šo likumu saņēmis.

Pret likumprojekta atzīšanu par steidzamu nobalsoja 20 partijas "Saskaņa" deputāti, kuri asi kritizēja likumprojektu.

Deputāts Valērijs Agešins (S) norādīja uz iespējamiem riskiem, tostarp par normu piemērošanu un interpretāciju. "Tas ir ļoti riskants un slidens ceļš, jo ar vispārīgu un nekonkrētu pantu iekļaušanu Krimināllikumā var, piemēram, novākt no ceļa gandrīz jebkuru politisku konkurentu, kā arī citādi domājošu cilvēku. Piemēram, populistiski pasludinot viņa rīcību par pretvalstisku un suverenitāti apdraudošu," skaidroja Agešins.

Savukārt Saeimas deputāts Jānis Ādamsons (S) pauda izbrīnu, kāpēc likums jāpieņem steidzamības kārtā, ja "pašā likumprojektā ir daudz absurdu lietu". Viņš pauda neizpratni, kāpēc šī likumprojekta vietā netiek diskutēts par drošību sargājošo institūciju darbinieku atalgojuma palielināšanu līdz pirmskrīzes līmenim.

Saskaņā ar likumprojekta anotāciju izmaiņu autori - Nacionālās drošības komisijas un Juridiskās komisijas deputāti - secinājuši, ka ir jāpārskata regulējums par noziegumiem pret valsti.

Panti, kas paredz atbildību par noziedzīgiem nodarījumiem pret valstisko neatkarību, teritoriju, konstitucionālo iekārtu un valsts likumīgo varu, nav mainīti kopš Krimināllikuma stāšanās spēkā 1999. gadā.

Līdz ar to spēkā esošais regulējums vairs nenodrošina nacionālās drošības interešu aizsardzību pilnā apjomā, kā arī tas nav pietiekams un atbilstošs, ņemot vērā mūsdienās pastāvošos valsts drošības apdraudējumus, skaidro likumprojekta autori.