Pie Saeimas aptuveni 20 cilvēki piketē pret grozījumiem Krimināllikumā  (82)

Ceturtdien Latvijas Sociālistiskā partija (LSP) pie Saeimas rīko piketu pret grozījumiem Krimināllikumā, portālu "Delfi" iepriekš informēja partijas pārstāvis Sergejs Treinis.

"Ierosinātie grozījumi Latvijas informācijas laukā tiek pavadīti ar patriotiskām retorikām kā pretdarbība Krievijas propagandai," pauda Treinis, piebilstot, ka, "ja paskatās tieši uz piedāvāto likuma grozījumu formulējumu, nevis retoriku, ar ko tie tiek "rotāti", kļūst skaidrs, ka tiek runāts par Latvijas policejiska valsts režīma izveidošanu".

Pikets sācies pulksten 8.30. Kā pastāstīja partijas pārstāvis, piketā varētu piedalīties ap 20-30 cilvēkiem.

Lai gan par Krimināllikuma grozījumiem Saeima ceturtdien – kā bija plānots – nelems, piketu LSP neatcēla, jo Saeimas plenārsēdes dienas kārtībā trešdien vēl atradās jautājums par grozījumiem Krimināllikumā, portālam "Delfi" pastāstīja Treinis. Plānots, ka Saeima ceturtdien balsos par likumprojekta izņemšanu no dienas kārtības.

Vēstīts, sākotnēji galīgajā lasījumā par likumprojektu tika plānots lemt ceturtdien, 7. aprīlī, bet par to, visticamāk, lems 21. aprīļa plenārsēdē.

Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka otrdien Saeimas Juridiskā komisija pirms 2. lasījuma turpināja skatīt priekšlikumus grozījumiem Krimināllikumā, kas paredz pastiprināt sodus par noziegumiem pret valsti. Priekšlikumus komisija turpinās skatīt nākamnedēļ.

Priekšlikumu atcelt likuma grozījumiem steidzamību deputāti neatbalstīja.

Tāpat vēstīts, ka Saeima 3. martā pirmajā lasījumā atbalstīja Krimināllikuma grozījumus, kas paredz pastiprināt sodus par noziegumiem pret valsti. Tāpat ziņots, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis pēc likumprojekta pieņemšanas pirmajā lasījumā norādījis, ka tas būtu jāpilnveido un jāprecizē. Viņaprāt, ar Krimināllikuma grozījumiem sasteigti tiek lemts par valstij būtisku jautājumu.

Tā kā steidzamības noteikšanu likumprojektam atbalstīja 70 deputāti, tad, saskaņā ar Satversmi, Valsts prezidents nevar prasīt šāda likuma otrreizēju caurlūkošanu, tāpat to nevar nodot tautas nobalsošanai un tas ir izsludināms ne vēlāk kā trešajā dienā pēc tam, kad prezidents šo likumu saņēmis.

Pret likumprojekta atzīšanu par steidzamu nobalsoja 20 partijas "Saskaņa" deputāti, kuri asi kritizēja likumprojektu.

Saskaņā ar likumprojekta anotāciju izmaiņu autori - Nacionālās drošības komisijas un Juridiskās komisijas deputāti - secinājuši, ka ir jāpārskata regulējums par noziegumiem pret valsti.

Panti, kas paredz atbildību par noziedzīgiem nodarījumiem pret valstisko neatkarību, teritoriju, konstitucionālo iekārtu un valsts likumīgo varu, nav mainīti kopš Krimināllikuma stāšanās spēkā 1999. gadā.

Līdz ar to spēkā esošais regulējums vairs nenodrošina nacionālās drošības interešu aizsardzību pilnā apjomā, kā arī tas nav pietiekams un atbilstošs, ņemot vērā mūsdienās pastāvošos valsts drošības apdraudējumus, skaidro likumprojekta autori.