"Grozījumu iniciatīva ir jāskata kontekstā ar mūsdienu drošības un politikas realitāti. Lai gan grozījumi nav saistāmi tikai ar reakciju uz kādas vienas valsts vai teroristu grupējuma darbību, tomēr lielākais pārmaiņu nepieciešamības signāls nāca tieši Krievijas politikas dēļ. Krievijas agresija pret Ukrainu, kas izpaudās kā nelikumīga Krimas aneksija un hibrīdkarš Ukrainas dienvidaustrumos, ir likusi no jauna pārdomāt drošības un aizsardzības metodes daudzās valstīs, tai skaitā Latvijā," secina pētnieki.
APPC arī brīdina, ka Krievija demonstrē, ka tā ir gatava izmantot citu valstu demokrātiju un atvērtību savu ārpolitikas mērķu sasniegšanai. "Kopš neatkarības atjaunošanas Latvija straujiem soļiem ir gājusi konsolidētas demokrātijas virzienā. Lai gan bieži esam paškritiski, ir jāņem vērā, ka mūsu un pārējo Baltijas valstu demokratizācijas panākumi ir drīzāk izņēmums bijušo PSRS republiku kontekstā," secina APPC.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
