Eiropas Komisijas (EK) patvēruma reformas priekšlikumā paredzētās obligātās kvotas Latvijai nav pieņemamas, jo tā saucamā bēgļu krīze nevar tikt atrisināta ar vienu mērauklu, šādu viedokli pauda Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere (V).
Lūgta komentēt EK paziņojumu par plāniem pārskatīt Eiropas Savienības (ES) patvēruma noteikumus, lai godīgāk pārdalītu atbildību par nelegālo imigrantu sadali bloka dalībvalstu vidū, politiķe norādīja, ka situācija katrā valstī pašlaik ir pilnīgi atšķirīga, tādēļ vienotas politikas piekopšana šajā jautājumā nebūtu tas pareizākais solis.
"Mums joprojām ir vairāk nekā 260 000 nepilsoņu, kas ieradušies kā imigranti, kas nepieņem Latvijas pilsonību, kas nav arī integrējušies. Mēs varam paņemt tik [patvēruma meklētāju], cik nu varam integrēt sabiedrībā. Šo skaitli varam noteikt vien mēs paši," izteicās deputāte, kuras ieskatā brīvprātīgais mehānisms būtu atbilstošāks process.
Viņa arī norādīja, ka situācijas risināšanai drīzāk nepieciešama ārējo robežu stiprināšana, nevis šāda veida priekšlikumi.
Savukārt EP deputāte Iveta Grigule (ZZS) sarunā pauda kategorisku viedokli, norādot, ka Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS) jākļūst uzstājīgākam un jāņem piemērs no Polijas, paziņojot, ka neuzņems patvēruma meklētājus.
Polijas premjerministre Beāta Šidlo iepriekš paziņoja – ņemot vērā Briselē notikušos teroraktus, Polija vairs nav gatava uzņemt 7500 bēgļu, ko tā bija apņēmusies uzņemt sarunās ar ES.
"Mums jāturas pie brīvprātīgās sadales principa, tas arī viss, jo piekrist obligātajām kvotām būtu neprātīgi. Mums jau tā ir uzņemti vien seši cilvēki, neviens cits jau nevēlas braukt pie mums," savu viedokli skaidroja Grigule.
Jau vēstīts, ka EK trešdien paziņoja par plāniem pārskatīt ES patvēruma noteikumus, lai godīgāk pārdalītu atbildību par nelegālo imigrantu sadali bloka dalībvalstu vidū.
"Mums ir jāreformē mūsu Eiropas patvēruma sistēma," preses konferencē paziņoja EK pirmais viceprezidents Franss Timmermanss. "Pašreizējā sistēma nedarbojas," viņš piebilda.
Tā sauktā Dublinas regula ir tikusi kritizēta kā novecojusi un negodīga attiecībā uz valstīm, kurās ieradies liels skaits nelegālo imigrantu, pirmkārt, Itāliju un Grieķiju.
Dublinas regula nosaka, ka patvēruma pieprasījumi jāizskata tajā ES valstī, kurā viņi ir ieradušies vispirms, bet, ja tie devušies tālāk bloka teritorijā, viņi nosūtāmi atpakaļ.
"Tas nav nedz godīgi, nedz ilgtspējīgi," uzsvēra EK viceprezidents, norādot, ka šie noteikumi esot "milzīgs slogs" nelegālās imigrācijas visvairāk skartajām valstīm.
Viens no šo noteikumu reformu priekšlikumiem paredz, ka gadījumā, ja dalībvalsts saskarsies ar "neproporcionālu" nelegālās imigrācijas spiedienu, var tikt ieviests "koriģējošs godīguma mehānisms", lai bloka ietvaros migrantus sadalītu.
Vairums dalībvalstu atbalstot šādu priekšlikumu, aģentūrai AFP apgalvoja kāds ES diplomāts, kas vēlējās palikt anonīms.
Cits piedāvājums paredz "pastāvīgu sadales" mehānismu, kas tiktu balstīts uz katras dalībvalsts iedzīvotāju skaitu un turīguma līmeni.
"Atbildība vairs nebūtu saistīta ar pirmo ierašanās punktu," norādīja EK.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
