Kalējs skaidroja, ka papildus atrastie 460 000 eiro reģionālajām slimnīcām tiktu novirzīti slimnīcu uzņemšanas nodaļām, un šāds līdzekļu piešķīrums neattiecas uz to pakalpojumu apjomu, kas jau sākotnēji tika samazināts.
Savukārt, ja šāds "samazinājums" stāsies spēkā, samazināsies arī nepieciešamība pēc personāla. Slimnīcu vadītāji sēdē esot informējuši mediķu arodbiedrību, ka pie šādas iespējas nāksies samazināt algas vai darbiniekus atlaist.
Kalējs sacīja, ka slimnīcas situācijai piedāvā citu risinājumu. Slimnīcu vadītāji vēlas, lai finansējuma apjoms par ambulatorajiem pakalpojumiem tiktu piešķirts iepriekšējā gada līmenī, savukārt atrastie 460 000 eiro tiktu novirzīti trīs lielajām universitātes slimnīcām pakalpojumu pieejamības paaugstināšanai. Proti, Veselības ministrija šogad Rīgas Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai piešķīra papildu 606 387 eiro, Paula Stradiņa klīniskajai universitātes slimnīcai – 360 241 eiro, bet Bērnu klīniskajai universitātes slimnīcai – 254 295 eiro.
Savukārt, ja gada otrajā pusē minētajām slimnīcām prioritārajām nozarēm – onkoloģijai un bērniem – ietrūktu finansējuma, to solidāri varētu "samest" visas Latvijas slimnīcas no stacionārajiem pakalpojumiem paredzētā finansējuma, norādīja Kalējs.
Viņš pastāstīja, ka jau pirmdien, 11. aprīlī, šis jautājums varētu tikt skatīts koalīcijas padomē. Tāpat nākamnedēļ Latvijas Slimnīcu biedrībai paredzēts šo jautājumu apspriest ar Latvijas Pašvaldību savienību un Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS).
Pagaidām gan slimnīcu vadītāji līgumus ar valsti parakstīt negrasās.
Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka līdz 5. aprīlim līgumus par ambulatoro pakalpojumu sniegšanu šogad parakstījuši 57% slimnīcu un 93% pārējo ārstniecības iestāžu, kas sniedz valsts apmaksātus ambulatoros pakalpojumus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
