Atsevišķās Rīgas pils telpās pirms prezidenta ievākšanās vēl nepieciešama grīdas pulēšana un slīpēšana, savukārt pils parādes vārti pēc remonta nav aizverami, jo to rokturis nefiksējas, raksturojot Rīgas pilī esošos defektus, stāstīja Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa preses sekretāra pienākumu izpildītāja Kristīne Jaunzeme.
Valsts prezidenta kanceleja Rīgas pils apsekošanas laikā konstatējusi gan vizuālus, gan tehniskus defektus, kuru novēršanu nevar veikt kancelejai ievācoties pilī. Atsevišķās telpās pilī konstatētas pārāk lielas grīdas dēļu atstarpes, kuras nepieciešams labot, savukārt kādā citā telpā būvnieki dubultlogam piemirsuši ielikt iekšējo logu. Tāpat prezidenta kanceleju neapmierina arī kāpņu izskats un vairāku dekoratīvo paneļu noformējums.
"Tās ir lietas, kuras nevar labot paralēli ar ievākšanos. Esam vienojušies, ka šos būtiskos defektus novērsīs līdz 10. aprīlim. Pēc tam atkal veiksim apsekošanu. Vēlamies, lai telpas būtu atbilstošā kvalitātē," skaidroja Jaunzeme, norādot, ka būvnieki ir paveikuši vērienīgu darbu, tomēr tas ir jānoved līdz galam.
Pēc defektu novēršanas prezidenta kancelejai būs vajadzīgs arī noteikts laiks, lai varētu nodrošināt pārvākšanos. Jaunzeme norādīja, ka šis laiks varētu būt aptuveni trīs mēneši no brīža, kad tiks nokārtotas visas formalitātes un noslēgts nomas līgums ar valsts nekustamo īpašumu pārvaldītāju "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ). Jaunzeme pieļauj, ka līgums šomēnes visdrīzāk noslēgts netiks. Paralēli turpinās arī iepirkumi prezidenta kancelejai nepieciešamajām lietām, tomēr no tā neesot atkarīgs tas, vai kanceleja var sākt pārvākšanos.
Savukārt VNĪ pārstāvis Arnis Blodons skaidroja, ka lielāko daļu Rīgas pilī esošo nepilnību par defektiem nevar nosaukt, bet tie drīzāk ir precizējumi. "Rīgas pilī ir aptuveni 70 lietas, kuras nepieciešams precizēt, bet lielāko daļu no tām par defektiem nesaucam," teica Blodons. Viņš arī piemetināja, ka nepilnības tik lielā objektā kā Rīgas pils ir pašsaprotamas.
VNĪ uzskata, ka būvniecība Rīgas pilī ir noslēgusies, un jau vairākas reizes aicinājusi Valsts prezidenta kanceleju slēgt līgumu.
Lielākā daļa prezidenta kancelejas uzskaitīto defektu esot saistītas ar precizējumiem, piemēram, ka lampai jāatrodas citā vietā, nekā tā pašlaik ir. Blodons atzina, ka būvnieki pilī pieļāvuši arī kļūmes. "Viens krāns būvnieku kļūdas dēļ piestiprināts nepareizi un atrodas aiz trubas, bet arī tas tiek risināts," skaidroja VNĪ pārstāvis. Pilī esot arī nolūzis durvju rokturis, bet tas noticis tādēļ, ka defekts bijis pašā durvju kliņķī, nevis tādēļ, ka kāds to mēģinājis lauzt.
Jau vēstīts, ka VNĪ un pilnsabiedrība "SBRE" decembra otrajā pusē pabeidza Rīgas pils priekšpils rekonstrukcijas darbus (projekta I kārta). Rīgas pils priekšpils restaurācijas un rekonstrukcijas izmaksas tiek lēstas 34 miljonu eiro apmērā.
Savukārt 2016. gadā plānots sākt Rīgas pils kastelas daļas restaurāciju un rekonstrukciju jeb projekta otro kārtu. Šī projekta izmaksas tiek lēstas 20,4 miljonu eiro apmērā. To plānots pabeigt 2018. gadā.
Rīgas pils rekonstrukcijas projektu sāka realizēt 2009. gadā, bet būvdarbus paildzināja ugunsgrēks, kas pilī izcēlās 2013. gada 20. jūnijā. Kopējā pils degšanas platība bija 3,2 tūkstoši kvadrātmetru – izdega jumta konstrukcijas un bēniņu telpa 2,4 tūkstošu kvadrātmetru platībā, 4. stāvā – 600 kvadrātmetru platībā, bet 3. stāvā – 200 kvadrātmetru platībā.
Melngalvju nams par prezidenta pagaidu rezidenci kļuva 2012. gada septembrī. Par prezidenta rezidences izvietošanu Melngalvju namā valsts maksā nomas maksu Rīgas pilsētas kapitālsabiedrībai "Rīgas nami". Melngalvju nams tika izvēlēts par labāko no trim piedāvājumiem, kur izvietot prezidenta rezidenci.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
