Krievijas militārās aktivitātes Rietumu kara apgabalā, kas robežojas ar Baltijas valstīm, kopš Krimas aneksijas 2014. gada pirmajā pusē ir ievērojami pastiprinājušās - ir pieaugusi militāro mācību intensitāte un mērogs, kā arī notiek militārās infrastruktūras attīstīšana un pilnveidošana, portālam "Delfi" apstiprina Aizsardzības ministrijā.
Tiek uzsvērts, ka Latvija rūpīgi seko līdzi Krievijas militārajām aktivitātēm mūsu valsts robežas tuvumā un ir informēta par kaimiņvalsts izvērstajām aktivitātēm.
Šobrīd ir skaidrs, ka Rietumu kara apgabals tiek apgādāts ar Krievijas jaunāko, modernāko un kaujas spējīgāko militāro tehniku. Savukārt 15.armijas aviācijas brigādes bāze Ostrovā, kas atrodas tikai pāris desmit kilometru attālumā no Latvijas robežas, tiek apgādāta ar jaunākās paaudzes helikopteriem.
Kā norāda Aizsardzības ministrijā, 2015. gadā ir noticis būtisks personāla un kaujas tehnikas desantēšanās skaita palielinājums un jaunās desantējamās tehnikas ieviešana Gaisa desanta karaspēka vienībās. Paralēli personālsastāva pieaugumam un infrastruktūras attīstībai pie Baltijas valstu robežām tiek novērots arī Krievijas īstenoto militāro mācību pieaugums.
Apkopotā informācija liecina, ka 2015. gada augustā tika rīkotas plašas desanta mācības "Mijiedarbība 2015". Savukārt 2015. gada oktobrī militāro mācību laikā notika masveida karavīru desantēšanās no transporta lidmašīnas "IL-76". Savukārt 2016. gada februārī Pleskavas apgabalā notika lielas gaisa desanta mācības, kurās bija iesaistīti 2500 desanta spēku karavīru un 300 kaujas tehnikas vienību. Marta beigās virs Lādogas ezera notikušajās Krievijas iznīcinātāju pilotu mācībās "Lādoga 2016" piedalījās aptuveni 50 pilotu, bet kopumā 2016. gadā Rietumu kara apgabalā notikušas jau vairāk nekā 20 militārā personāla ārkārtas pārbaužu un mācību.
Foto: Scanpix/Sputnik
Pēc Aizsardzības ministrijas aplēsēm arī 2017. gadā, tāpat kā 2013. un 2015. gadā, Rietumu kara apgabalā plānots rīkot plašas Krievijas – Baltkrievijas stratēģiskās militārās mācības "Zapad 2017". To mērķis būšot pilnveidot karaspēka un reģionālo vienību vadības spējas, izlūkošanas sistēmas un kopējā pretgaisa aizsardzības sistēma.
Foto: AFP/Scanpix
Latvijas puse norāda, ka gan Krievijas militārās mācības, gan militārās aktivitātes (pārlidojumi, kuģu aktivitātes) Latvijas un visas Baltijas valstu pierobežā ir kļuvušas agresīvākas. Piemēram, Krievija nereti veic pārlidojumus ar militārajiem gaisa kuģiem, neieslēdzot automātiskos atbildētājus un savlaicīgi neiesniedzot lidojuma plānu, tādējādi radot bažas par šo lidojumu patiesajiem nolūkiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
