'Apdraudējums cilvēktiesībām' – sāk asas diskusijas par pretspiegu grozījumiem  (279)

85. pantam "Spiegošana" uz 2. lasījumu komisijā tika iesniegti 11 priekšlikumi.

Plašas diskusija izpelnījās Krimināllikuma darba grupas priekšlikums 85. panta pirmās daļas dispozīciju izteikt šādā redakcijā: "Par neizpaužamu ziņu nelikumīgu vākšanu vai nodošanu ārvalstij vai ārvalsts organizācijai tieši vai ar citas personas starpniecību, kā arī par jebkādu citu ārvalsts izlūkdienestu interesējošu ziņu nelikumīgu nodošanu tam tieši vai ar citas personas starpniecību [..]." Priekšlikums paredz par šādiem pārkāpumiem sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.

Līdz šim Krimināllikums paredzēja sodu par neizpaužamu ziņu nodošanu, kā arī nolaupīšanu vai vākšanu ārvalstu izlūkdienestu uzdevumā. Iepriekš drošības iestādes norādīja, ka šis pants ir šaurs un neļauj tām sekmīgi strādāt, cīnoties ar spiegiem.

Komisijas sēdē prokuratūras pārstāve Elita Jurkāne uzvēra, ka prokuratūra atbalsta darba grupas izteikto priekšlikumu, jo šobrīd esošais pants Krimināllikumā ir ļoti šaurs. Tāpat arī Drošības policijas (DP) priekšnieka vietnieks Ints Ulmanis lūdza atbalstīt darba grupas priekšlikumu, atstājot panta redakcijā "jebkādas ziņas", jo tādā gadījumā drošības iestādēm ir pienākums pierādīt, ka šīs ziņas tiek vāktas citu ārvalsts izlūkdienestu interesēm.

Savukārt vairāki deputāti pauda bažas par šo priekšlikumu. Gunārs Kūtris (NSL) uzsvēra, ka panta daļa ir "uzcepta tik plaši, ka pie atbildības var saukt jebkuru personu". Tāpat deputāti vērsa uzmanību, ka šis priekšlikums apstiprināšanas gadījumā varētu ne tikai ietekmēt žurnālistu darbu, bet arī to, kas sniedz atbildes uz žurnālistu jautājumiem. Andrejs Judins vērsa klātesošo uzmanību uz to, kas notiks gadījumā, ja kāda persona sniegs informāciju Krievijas propagandas medijam "Sputnik". Vai šajā gadījumā persona būs jāsauc pie atbildības. "Šajā gadījumā es redzu apdraudējumu cilvēktiesībām," uzsvēra Judins.

Ringolds Balodis (NSL) uzsvēra, ka izteiktais darba grupas priekšlikums ir pārāk plašs, un tas rada "pilsoniskās sabiedrības bailes no varas". Viņš aicināja sekot Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa paustajam.

Prezidents vēstulē komisijai aicināja 85. panta redakciju padarīt skaidrāku, lai no normas teksta vien personas varētu saprast, kādas darbības turpmāk būs krimināli sodāmas.

Tikmēr LTRK norādīja, ka likumprojekta 85. panta "Spiegošana" redakcija ietver pārāk plaši interpretējamu "jebkādu citu ziņu" jēdzienu, kā rezultātā jebkura līdz šim leģitīma ar informācijas apriti saistīta komercdarbība var tikt nepamatoti ierobežota.

LTRK uzsvēra, ka likumdevējam nevajadzētu radīt situāciju, kad darbības ar vispārpieejamu informāciju Informācijas atklātības likuma izpratnē varētu vienlaicīgi tikt uzskatītas par noziegumu Krimināllikuma izpratnē. "Šāda situācija atstās nelabvēlīgu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi kopumā, jo veidosies tiesiskā nenoteiktība attiecībā uz privāto tiesību principa "atļauts viss, kas nav aizliegts" ievērošanu informācijas aprites jomā," iepriekš Saeimas komisijai vēstulē norādīja LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

LTRK rosināja izslēgt jēdzienu "jebkuru citu ziņu", izsakot Krimināllikuma 85. panta pirmās daļas dispozīciju šādā redakcijā: "Par neizpaužamu ziņu nelikumīgu vākšanu vai nodošanu ārvalstij, ārvalsts organizācijai vai arī ārvalsts izlūkdienestam tieši vai ar citas personas starpniecību [..]"

Otrdien komisija vēl nelēma par priekšlikuma atbalstīšanu. Komisija vienojās, ka Krimināllikuma darba grupa līdz nākamās nedēļas sēdei papildinās panta redakciju ar tiesībsarga ieteikumiem.

Komisija otrdienas sēdē atbalstīja vienu darba grupas priekšlikumu - papildināt likumu ar 81.1 pantu un izteikt to šādā redakcijā: "Par darbību nolūkā palīdzēt ārvalstij vai ārvalsts organizācijai vērsties pret Latvijas Republikas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu, valsts iekārtu vai valsts drošību, [..]."

Par šī panta pārkāpšanu draudēs sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.

Iepriekš Drošības policijas (DP) priekšnieks Normunds Mežviets LNT raidījumam "900 sekundes" atzina, ja patlaban būtu spēkā jaunie grozījumi Krimināllikumā, kas stingrāk regulētu personu aizturēšanu un sodīšanu par spiegošanu, tad DP jau ir zināmas personas, kuras skartu šis likuma pants.

Savukārt Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) iepriekš pauda bažas, ka Krimināllikuma pretspiegu grozījumi var pavērsties pret žurnālistiem. LŽA valdes priekšsēdētāja Sanita Jemberga LTV raidījumam "de facto" norādīja: "Ja es kā žurnālists iegūstu valsts noslēpumu un pārdodu to kādam, es neredzu problēmu mani sodīt par to tāpat kā jebkuru citu cilvēku. Ja es kā žurnālists iegūstu valsts noslēpumu, par kura glabāšanu es neatbildu, un sabiedrības interesēs to izpaužu, es neuzskatu par pienācīgu žurnālistu saukšanu pie atbildības par to. Un šis pants savā vispārīgumā to paredz, jo izņēmumu nav."

Ziņots, ka pirms nedēļas priekšlikumu atcelt likuma grozījumiem steidzamību deputāti komisijas sēdē neatbalstīja.

Kopumā 2. lasījumam tika saņemti vairāk nekā 30 priekšlikumu.

Tāpat vēstīts, ka Saeima 3. martā pirmajā lasījumā atbalstīja Krimināllikuma grozījumus, kas paredz pastiprināt sodus par noziegumiem pret valsti. Tāpat ziņots, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis pēc likumprojekta pieņemšanas pirmajā lasījumā norādījis, ka tas būtu jāpilnveido un jāprecizē. Viņaprāt, ar Krimināllikuma grozījumiem sasteigti tiek lemts par valstij būtisku jautājumu.

Tā kā steidzamības noteikšanu likumprojektam atbalstīja 70 deputāti, tad, saskaņā ar Satversmi, Valsts prezidents nevar prasīt šāda likuma otrreizēju caurlūkošanu, tāpat to nevar nodot tautas nobalsošanai un tas ir izsludināms ne vēlāk kā trešajā dienā pēc tam, kad prezidents šo likumu saņēmis.

Pret likumprojekta atzīšanu par steidzamu nobalsoja 20 partijas "Saskaņa" deputāti, kuri asi kritizēja likumprojektu.

Saskaņā ar likumprojekta anotāciju izmaiņu autori - Nacionālās drošības komisijas un Juridiskās komisijas deputāti - secinājuši, ka ir jāpārskata regulējums par noziegumiem pret valsti.

Panti, kas paredz atbildību par noziedzīgiem nodarījumiem pret valstisko neatkarību, teritoriju, konstitucionālo iekārtu un valsts likumīgo varu, nav mainīti kopš Krimināllikuma stāšanās spēkā 1999. gadā.

Līdz ar to spēkā esošais regulējums vairs nenodrošina nacionālās drošības interešu aizsardzību pilnā apjomā, kā arī tas nav pietiekams un atbilstošs, ņemot vērā mūsdienās pastāvošos valsts drošības apdraudējumus, skaidro likumprojekta autori.