Rozā upe un mirušu zivju tonnas – pēdējo gadu vides katastrofas Latvijā  (18)

Arī iepriekš VVD nācies reaģēt uz dažādiem gadījumiem, kad radies apdraudējums apkārtējai videi – vairākkārt ostās izplūduši naftas produkti, citviet upē ieplūduši neattīrīti notekūdeņi vai krāsvielas. Portāls "Delfi" apkopojis gadījumus, ko vides speciālisti nodēvējuši gan par "vides katastrofu", gan "nopietnu apdraudējumu".

Piesārņojums tika atklāts upes posmā aptuveni 10 hektāru platībā – tā dēvētajā Podnieku Vējupē jeb Vējupes dienvidu dīķī. Zemā ūdens līmeņa un palu neesamības dēļ, piesārņojums nenonāca nedz tajā Vējupes daļā, kur atrodas publiskā pludmale, nedz Gaujā.

VVD inspektori no rozā upes paņēma ūdens paraugus, lai veiktu to analīzi, un pirmie rezultāti liecināja, ka upes ūdens atbilst virszemes ūdens kvalitātei, pastāstīja VVD sabiedrisko attiecību speciāliste Jūlija Ņikitina. Tāpat tika konstatēts, ka skābekļa koncentrācija ūdenstilpē ir normas robežās.

Taču, turpinot Vējupes ūdens paraugu pārbaudes, februāra nogalē atklājās, ka piesārņojuma koncentrētākajās vietās ir paaugstināts svina saturs. Reaģējot uz šādiem analīžu rezultātiem, Ādažu novada dome aicināja iedzīvotājus nelietot Vējupes ūdeni, nemakšķerēt un atturēties no ziemas peldēm šajā ūdenstilpnē.

VVD informēja, ka upē nonākusi uz polimēra bāzes veidota krāsviela, kas satur azokrāsvielas funkcionālās grupas un svinu. To uzrādījušas Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajā institūtā "Bior" veiktās analīzes.

Analīžu rezultāti no upes ūdens paraugiem, kas ņemti vietās ar augstu rozā krāsas koncentrāciju, uzrādīja svina koncentrāciju, kas vairāk nekā 10 reizes pārsniedz virszemes ūdeņos pieļaujamo normu. Savukārt ūdens paraugi, kas tika ņemti vietās ar mazāku piesārņojuma koncentrāciju uzrādīja, ka Vējupes ūdens atbilst virszemes ūdens kvalitātes normatīviem.

Līdz ar paziņojumu par "Bior" veikto analīžu rezultātiem, VVD informēja, ka situācija Vējupē tiek kontrolēta un nav uzskatāma par kritisku.

Tā kā Vējupes krastos jau vairākus gadus nenotiek rūpnieciskā darbība, VVD izslēdza iespēju, ka upes ūdeni samaitājuši rūpnieciskie notekūdeņi. Vides eksperti izteica pieļāvumu, ka piesārņojuma avots varētu būt vēsturiski ūdenstilpnē nogrimusi metāla tvertne, no kuras korozijas rezultātā ūdenī nokļuvusi tipogrāfijā izmantojamā krāsviela.

Aprīļa sākumā veiktas atkārotas Vējupes ūdens analīzes, kuru rezultāti vairs neuzrādīja svina klātbūtni ūdenī. Savukārt, apsekojot upi, VVD inspektori nenovēroja nedz jaunu ūdens piesārņojumu, nedz bojāgājušas zivis.

Pērnā gada jūlijā Šlokenbekas Dzirnavu ezerā ieplūda nepietiekami attīrīti notekūdeņi, radot ekoloģisko katastrofu. Skats, kā tolaik stāstīja aculiecinieki, bijis šausminošs – virs ezera lidinājies "kaiju mākonis, kas lasīja slāpstošās zivis".

No ezera tika izceltas aptuveni četras tonnas beigtu zivju. Valsts vides dienesta (VVD) vadītāja Inga Koļegova toreiz situāciju raksturoja kā ekoloģisku katastrofu, un Tukuma novada dome izsludināja ārkārtas situāciju.

"Pirmais, ko pamanīju, – viss ūdens it kā vārās, un tikai pēc tam ieraudzīju beigtās zivis. Virs ezera bija kaiju mākonis, kas lasīja slāpstošās un jau noslāpušās zivis. Sagaidīju darba laiku un ziņoju Vides dienestam un nācu uz redakciju," tukumnieka Vaira Smirnova redzēto atstāstīja "Neatkarīgās Tukuma Ziņas".

Bojāgājušās zivis bija no sugām, kas īpaši jūtīgas pret skābekļa trūkumu. Vides pārvalde situāciju ūdenskrātuvē vērtēja kā būtisku kaitējumu videi, uzsverot, ka piesārņojuma sekas saglabāsies ilgu laiku. Pēc ezera ūdens paraugu analīzes eksperti norādīja, ka piesārņojuma līmenis normu pārsniedz pat divas reizes.

Tika secināts, ka piesārņojums radies, jo pašvaldības uzņēmuma SIA "Tukuma ūdens" notekūdeņu attīrīšanas iekārtas nespējušas tikt galā ar rūpniecisko notekūdeņu attīrīšanu – piesārņojuma, kas nonācis attīrīšanas iekārtās, līmenis bijis par lielu. ''SIA "Tukuma ūdens" attīrīšanas iekārtas nespēj attīrīt notekūdeņus līdz videi draudzīgai pakāpei, līdz ar to samazinājies skābekļa daudzums, ilgstošā laika periodā radot ūdenskrātuves zivju pakāpenisku bojāeju. Iedzīvotājiem jārēķinās, ka ūdenstilpnes piesārņojuma sekas nav iespējams novērst ātri. SIA "Tukuma ūdens" uzdots rīkoties operatīvi un uzstādīt ozonatoru, kas bagātinās ūdeni ar skābekli un attīrīs no ķīmiskā piesārņojuma. Vides pārvalde apseko arī Slocenes upi un Valguma ezeru," toreiz pastāstīja VVD Ventspils RVP direktore Inguna Pļaviņa.

Lai risinātu situāciju, ezerā tika samazināta piesārņojošo vielu izplūde no "Tukuma ūdens" notekūdeņu attīrīšanas iekārtām. Notekūdeņi, kas ieplūst attīrīšanas sistēmā, bija mazāk netīri – no ķīmiskā skābekļa patēriņa 4000 miligramiem litrā 3. jūlijā līdz 1600 miligramiem litrā 9.jūlijā, vēstīja ziņu aģentūra LETA, atsaucoties uz VVD preses pārstāves Jūlijas Ņikitinas pausto. Tukuma rajona prokuratūra par notikušo sāka kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 102. panta – par zemes, mežu vai iekšējo ūdeņu (virszemes vai pazemes) piesārņošanu ar bīstamām vai citām kaitīgām vielām, materiāliem vai atkritumiem, piegružošanu vai citādu kaitīgu iedarbību uz tiem jebkādā veidā.

Par naftas produktu noplūdēm ostās pēdējā laikā ziņots vairākkārt. Varavīksnes krāsas plēve uz ūdens virsmas pērnā gada oktobrī manīta "Ventspils naftas terminālī" (VNT), bet šī gada martā Rīgas ostas akvatorijā.

20. oktobrī VNT no darbībā neesoša cauruļvada notika jēlnaftas noplūde – naftas produkti aptuveni 500 litru apmērā nokļuvuši ostas ūdeņos, portālu "Delfi" informēja uzņēmumā.

Piesārņotā ūdens teritorija tajā pašā dienā tika norobežota ar bonu barjerām un darbu sāka attīrīšanas kuģi.

Valsts vides dienests (VVD) par naftas noplūdi VNT piemēroja naudas sodu, tiesa gan tā apmēru VVD pārstāvji neminēja. Par pieļauto pārkāpumu juridiskai personai var piemērot naudas sodu no 350 līdz 2900 eiro.

Šī gada marta nogalē – 24. martā – Rīgas ostas akvatorijā no Rīnūšiem līdz Mangaļsalai – teju 10 kilometru garumā – ūdenī varēja novērt aptuveni desmit metrus platu varavīksnes krāsas naftas produktu plēvi.
Tajā pašā nedēļa VVD izdevās noskaidrot, ka naftas produkti nākuši no uzņēmuma "Vexoil Bunkering''.

Kā ziņu aģentūrai LETA pastāstīja VVD preses pārstāve Jūlija Ņikitina, uzņēmuma vadība nav izrādījusi interesi sniegt jebkādu informāciju par notikušo un nesadarbojas ar VVD, tāpēc dienests vērsies Valsts policijā, lūdzot sākt kriminālprocesu.

Pirmdien putnkopības uzņēmuma AS "Balticovo" ražošanas notekūdeņu attīrīšanas iekārtās gājušas bojā notekūdeņus attīrošās baktērijas. Valsts vides dienests (VVD) šo situāciju vērtē kā ļoti nopietnu, jo uzņēmums ik dienu vidē novada aptuveni 500 kubikmetru notekūdeņu.

Pēc notikušā VVD nav novērojis piesārņojumu Verģupē un Iecavas upē, otrdien informēja dienests.

Baktēriju pēkšņās bojāejas iemesli tiek skaidroti. Saskaņā ar "Balticovo" sniegto informāciju, uzņēmums līdz minimumam samazinājis ražošanas procesus, līdz ar to arī saražoto notekūdeņu daudzumu. Iespēju robežās darbu uzsākušas rezerves attīrīšanas iekārtas.

Uzņēmums informējis vides pārvaldi, ka šobrīd veic notekūdeņu attīrīšanas sistēmas attīrīšanas darbus – tiek izvāktas bojā gājušās dūņas, bet pēcāk plānots ievietot jaunas dūņas un uzsākt to ieaudzēšanu.

Neattīrīti notekūdeņi netiek novadīti vidē, bet piesārņotākie notekūdeņi tiek vesti uz Iecavas novada komunālajām attīrīšanas iekārtām.

VVD Jelgavas reģionālā vides pārvalde (Jelgavas RVP) otrdien informēja, ka turpina veikt "Balticovo" ražošanas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu avārijas seku novēršanas uzraudzību.

Šobrīd kaitējums videi nav konstatēts, jo problēma atklāta tās sākotnējā stadijā, ziņu aģentūrai LETA pastāstīja "Balticovo" valdes loceklis Kārlis Valdens. Viņs skaidroja, ka piesārņojuma avots ir organiski savienojumi, kuri nav toksiski un nerada negatīvu ietekmi uz vidi, ja vien nenonāk vidē un ūdenstilpēs nekontrolēti un ilgstošā laika periodā.

Viņš aģentūrai skaidrojis, ka šobrīd iespējamais vides piesārņojums ir lokalizēts, nepieļaujot piesārņotajiem notekūdeņiem nonākt lielajās ūdenstilpēs. Tāpat avārijas sekas tiek stingri uzraudzītas, regulāri ņemot ūdens analīzes.