''Jau no zviedru laikiem Somijas Haminas pilsētā bija izveidota kadetu kara skola. Tā pastāvēja Krievijas caru un vēlāk arī neatkarīgās Somijas valdīšanas laikos,'' stāstā no Somijas dalās Leons Stiprais.
''Skolas teritorijā vienmēr bijuši ne tikai kadeti, be arī citas radības. Tie bija zaķi, vāveres, fazāni, arī zosis un pīles. Karavīru draudzība ar šiem, it kā neredzamajiem dzīvniekiem, bija tik ilgstoša un droša, ka starp viņiem radās neredzamas, taču ciešas saites. Sevišķi šīs saites nostiprinājās pavasaros un vasarās, jo karavīri prata mācību laikā, tā maskēties, ka bieži redzēja visas radības, kas dzīvoja garnizonā un tā apkārtnē.
Dzīvnieku maņas, sevišķi oža ir attīstīta daudz vairāk par cilvēku maņas orgāniem. Bieži tieši dzīvnieki novēroja kadetu nodarbības. Smaržas no sasvīdušajiem kadetu ķermeņiem izplatījās kilometriem tālu. Smaržas nostiprinājās dzīvnieku paaudžu atmiņā, kā brīvības un drošības garants. Sevišķi spēcīgas tās bija brīžos, kad kadeti draiskojoties peldējās mežu ezeros vai nodaļa fotografējās atmiņai. Jo no apģērba šiem nerātņiem bija tikai ūdens blašķes, planšetes vai šauteņu laides. Ir viņiem tāda ļoti veca fotografēšanās tradīcija. Kadeti tagad gan saucas par rezerves virsniekiem bet tas nemaina stāsta būtību.