Saeima ceturtdien konceptuāli atbalstīja ierosinājumu paplašināt personu loku, kam būtu iespēja mainīt tautības ierakstu uz "latvietis" vai "lībietis (līvs)".
Par likumprojektu balsoja 84 deputāti.
Grozījumi Vārda, uzvārda un tautības ieraksta likumā nepieciešami, jo Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija ir konstatējusi gadījumus, kad ārvalstniekiem ar latvisku izcelsmi rodas problēmas reģistrēt Latvijas pilsonību, vēstīts likumprojekta anotācijā.
Piemēram, komisija ir saskārusies ar gadījumu, kad personai, kuras abi vecāki ir Latvijas pilsoņi un viens no viņiem ir latvietis, spēkā esošie likumi neļauj nedz iegūt Latvijas pilsonību, nedz mainīt tautības ierakstu uz "latvietis".
Veikt tautības ieraksta maiņu ārzemniekiem Latvijā likums neļauj, bet, ja šīs personas nāk no valstīm, kur tautības ieraksts netiek fiksēts, tām nepastāv arī iespēja mainīt tautību pēc šo valstu likumiem.
Likumprojekts paredz, ka persona, kura Latvijā saņēmusi uzturēšanās atļauju, reģistrācijas apliecību vai pastāvīgās uzturēšanās apliecību, ir tiesīga mainīt tautības ierakstu pret tautības ierakstu "latvietis" vai "lībietis (līvs)", ievērojot Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā noteikto.
Šobrīd Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likums nosaka personu loku, kurām ir tiesības mainīt tautības ierakstu. Tie ir Latvijas pilsoņi, nepilsoņi un personas, kurām Latvijā piešķirts bezvalstnieka statuss.
Šīs personas ir tiesīgas vienu reizi mainīt tautības ierakstu pret savu tiešo augšupējo radinieku tautību divu paaudžu robežās, ja tās sasniegušas 15 gadu vecumu un var pierādīt savu radniecību ar minētajām personām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
