Pašvaldība: Mucenieku ciema iedzīvotāju vidū pieaug spriedze pret bēgļiem  (6)

Pēc Ropažu novada pašvaldības rīcībā esošās informācijas, vietējiem iedzīvotājiem ir bijusi saskarsme ar pirmajām bēgļu ģimenēm, pret kurām attieksme esot pozitīva vai neitrāla, tomēr iedzīvotāju aktivitātes, kas tika izvērstas, protestējot pret Aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centra izveidošanu Ropažu novada Mucenieku ciemā, liecinot, ka spriedze Mucenieku ciema iedzīvotāju vidū attiecībā pret patvēruma meklētājiem turpina pieaugt. Par to Ropažu novada pašvaldība informēs arī Iekšlietu ministrijas pārstāvjus.

Patvēruma meklētāju pārvietošanas programmas gaitā pirmajiem pārvietotajiem patvēruma meklētājiem pašvaldība līdz šim nav sniegusi nekādus pakalpojumus, taču pašvaldība ir sniegusi pakalpojumus tiem patvēruma meklētājiem un viņu ģimenēm, kuras patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā "Mucenieki" atradušies līdz šim. Pārsvarā tie bijuši pakalpojumi, kas saistīti ar bērnu tiesību aizsardzību un sociālajiem pakalpojumiem.

Kā vēstīts, īstenojot Eiropas Savienības (ES) patvēruma meklētāju pārvietošanas programmu, trešdien Latvijā ieradusies otrā bēgļu grupa no Grieķijas - četras ģimenes ar kopumā 15 cilvēkiem, tajā skaitā septiņiem nepilngadīgajiem.

Kā iepriekš informēja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) preses pārstāve Santa Jonāte, personas ieradušās Latvijā vēlā trešdienas vakarā un patlaban atrodas patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā Muceniekos.

Divas uz Latviju pārvietotās ģimenes ir no Sīrijas, divas - no Irākas. Starp pārvietotajām personām ir tādu profesiju pārstāvji kā bankas darbinieks, pavārs, bārddzinis un drēbnieks.

Atbilstoši starptautiski noteiktajām procedūrām un Patvēruma likuma prasībām, tūlīt pēc ierašanās Latvijā Valsts robežsardzes amatpersonas pieņēmušas pārvietoto personu iesniegumus un iepazīstinājušas ar patvēruma meklētāja tiesībām un pienākumiem patvēruma procedūras laikā. Amatpersonas veikušas arī sākotnējo aptauju, ievadījušas personu pirkstu nospiedumus "Eurodac" sistēmā un izsniegušas patvēruma meklētāja dokumentus.

Turpmākajās dienās Valsts robežsardzes amatpersonas turpinās strādāt ar patvēruma meklētājiem un veiks padziļinātas intervijas un nepieciešamo dokumentu sagatavošanu, lai lietas materiālus varētu nodot PMLP turpmākam darbam un lēmumu pieņemšanai par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu.

Tāpat pakāpeniski darbu ar pārvietotajām ģimenēm sāks citas valsts un nevalstiskās institūcijas, kam jānodrošina latviešu valodas apguve un sociālekonomiskās iekļaušanas pasākumi.

Pēc garā ceļa un nepieciešamo formalitāšu kārtošanas pagājušā naktī ģimenes atpūšas un lūgušas respektēt viņu privātumu, pastāstīja PMLP pārstāve Jonāte.

Kā ziņots, Latvija apņēmusies divu gadu laikā uz Latviju pārvietot 531 patvēruma meklētāju. Lielākā daļa būtu no ES valstīm - Grieķijas un Itālijas -, taču 50 cilvēkus nepieciešams pārvietot no trešajām valstīm, un, kā martā Saeimas Nodarbinātības apakškomisijā norādīja Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane, šajā gadījumā tā varētu būt Turcija. Ņemot vērā iepriekšminēto, tuvākajos mēnešos IeM varētu sākt patvēruma meklētāju uzņemšanu no šīs valsts, kas saskārusies ar milzīgu bēgļu plūsmu.

Latvija kopumā apņēmusies patvēruma meklētājus pārvietot divu gadu laikā. Kā skaidroja IeM valsts sekretāre, no šī termiņa ir pagājuši pieci mēneši, līdz ar to katru mēnesi uz Latviju varētu nogādāt aptuveni 30 cilvēkus, taču šāds skaits ir tikai provizorisks, un atkarībā no dažādiem apstākļiem mēnesī pārvietojamo skaits un termiņš var mainīties.

Abas pirmās februārī Latvijā no Grieķijas nogādātās ģimenes aizvien gaidot lēmumu par patvēruma meklētāja statusa piešķiršanu, sākušas aktīvi un ar labiem rezultātiem apgūt latviešu valodu un paziņojušas, ka vēlas palikt Latvijā un integrēties, iepriekš informēja Pētersone-Godmane.