Viņš atzina, ka, ja salīdzina ar laiku pirms pieciem četriem gadiem, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas spējas sevi aizsargāt ir augušas. Vienlaikus Farina vērsa uzmanību uz to, ka NATO kopumā ir 28 valstis, kas katra iestājas par katru un svarīgākais aspekts ir visas alianses kā tādas spējas aizstāvēties.
"NATO ir nodrošinājusi gaisa spēku patrulēšanu Baltijas valstīs. Ir izvietotas arī NATO spēku integrācijas vienības. Tas ir kārtējais apliecinājums NATO solidaritātei. Tā ir labākā atbilde, kuru mēs varam sniegt jebkuram, kuram ir draudīgi nodomi attiecībā uz Baltijas valstu drošību un aizsardzību," norādīja Farina. Ģenerālis arī uzsvēra, ka NATO ir apņēmības pilna sniegt nepieciešamo aizsardzību Baltijas valstīm.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka pēdējo divu gadu laikā pirmajās oficiālajās sarunās ar NATO 20.aprīlī Krievija izteiks protestu aliansei par "absolūti neattaisnojamo" militārā spēka palielināšanu Baltijas valstīs, piektdien paziņojis Krievijas pārstāvis NATO Aleksandrs Gruško.
NATO un Krievijas padomes sēdē paredzēts apspriest karadarbību Ukrainā, kā arī citus drošības jautājumus. Gruško sacīja, ka NATO, izmantojot Ukrainas krīzi kā ieganstu, ir mainījusi savu attieksmi pret Maskavu, piebilstot, ka abu pušu attiecības pašreiz ir ļoti sliktas.
Viņš sacīja, ka attiecības bijušas sarežģītas, kopš NATO apturēja visu praktisko sadarbību ar Maskavu, protestējot pret Krimas aneksiju. Pēdējā tikšanās reizē 2014.gada jūnijā abas puses viena otru apsūdzēja Ukrainas krīzes izraisīšanā.
NATO austrumu dalībvalstis, tostarp Baltijas valstis, kopš tā laika centušās panākt alianses klātbūtnes palielināšanu reģionā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
