Kultūras ministrijā tapušas mediju politikas pamatnostādnes nākamajiem četriem gadiem, kurās ietilpst arī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) reformēšana un pārraudzīšanas nodošana politiķu rokās, vēsta LTV raidījums "de facto".
Jaunajā uzraudzības padomē no katras Saeimā ievēlētās partijas varētu tikt izvirzīts pa vienam pārstāvim. Šādu ideju vēlas virzīt Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Inese Laizāne (NA), un ierosinājumam piekrīt arī citi politiķi, noskaidrojis "de facto".
"Tas ir ļoti labs mehānisms, kā politiķiem pamanīt, ko otrs politiķis dara, vai viņš cenšas ietekmēt. Ja šajā padomē ir politiķi, viņiem ir izpratne par medija finansiālo nepieciešamību, stabilitāti, katrs politiķis cīnās par tām sava elektorāta interesēm, kurām ir jābūt nodrošinātām saturā," uzskata Laizāne.
Taču mediju eksperte un Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas zinātņu nodaļas vadītāja Anda Rožukalne ir pārliecināta, ka tā ir slikta ideja: "[Tā] liecina par atpalicību un nepietiekamu informētību tiem padomdevējiem, kas šādu ideju ir izvirzījuši."
" Būtībā tā ir atpalicība tāpēc, ka visur, kur tas ir, tas tiek samazināts, vai no tā atsakās. Jo attīstību tas neveicina. Un politiķi, lai gan pārstāv vēlētājus, nodarbojas vai nu ar savu aktuālo interešu lobēšanu un mēģināšanu izdarīt spiedienu vai grib, lai mediju profesionāļi apkalpo viņu ego," uzskata Rožukalne.
Latvijas žurnālistu asociācijas valdes locekle un LTV satura redaktore Gunta Sloga atzīst, ka nevar iedomāties situāciju, ka "NEPLP sēž politiķi, un viņi ievēro redakcionālo neatkarību, jo daļa no šiem cilvēkiem vienkārši nesaprot, kas ir redakcionālā neatkarība. To mēs esam no dažādiem gadījumiem pieredzējuši."
"Mums ir leģitīmi deleģēti sabiedrības pārstāvji, tautas priekšstāvji, kas ir parlamentārieši. Viņiem var būt pastarpinātas tiesības deleģēt nākamos pārstāvjus, un tā ir ideja, ko šodien prezentēja kultūras ministre. Tie būtu politiķu deleģēti pārstāvji. Ir jautājums, kā šī pārstāvniecība tiek balansēta ar zināšanām un ekspertīzi profesionālajā jomā, ar, teiksim, neatkarīgu skatu, kas nav politisku vai konkrētu politisku ideju pārstāvošs," saka Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis.
"Mēs nupat redzējām spilgtu piemēru, kas notika Polijā, kur politiķiem tika dotas iespējas kontrolēt sabiedriskos medijus, tika nomainīti sabiedrisko mediju vadītāji, redaktori redakcijām. Tas izpelnījās lielu pretestību gan Polijas sabiedrībā, gan no Eiropas Savienības puses, gan Eiropas raidorganizāciju savienības puses. Jo šī izpratne ES ir izveidojusies, ka politiķiem no sabiedriskajiem medijiem ir jāstāv pa gabalu," saka Latvijas Radio valdes locekle Sigita Kirilka.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
