Deputāti atbalsta pretspiegu grozījumus; atkārtoti noraida steidzamības atcelšanu  (72)

Otrdien komisija pirms galīgā lasījuma turpināja skatīt priekšlikumus par grozījumiem Krimināllikuma 85. pantā, lai stingrāk regulētu personu aizturēšanu un sodīšanu par spiegošanu.

Komisija atbalstīja Tieslietu ministrijas (TM) darba grupas priekšlikumu izteikt 85. panta pirmās daļas dispozīciju šādi: "Par neizpaužamu ziņu nelikumīgu vākšanu nolūkā nodot vai nodošanu ārvalstij vai ārvalsts organizācijai tieši vai ar citas personas starpniecību, vai par citu ziņu nelikumīgu vākšanu vai nodošanu ārvalsts izlūkdienestam tā uzdevumā tieši vai ar citas personas starpniecību. [..]"

Priekšlikums paredz par šādiem pārkāpumiem sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.

85. pantam "Spiegošana" uz 2. lasījumu komisijā tika iesniegti vairāki priekšlikumi. Tā kā tieši šis pants iepriekš izpelnījās lielu sabiedrības un dažādu organizāciju kritiku, TM sniedza plašu pamatojumu, kāpēc panta pirmā daļa būtu jāizsaka šādā redakcijā.

Piemēram, darba grupa skaidroja, ka panta pirmā daļa papildināta ar vārdiem "nolūkā nodot", tādējādi norādot, ka kriminālatbildība par neizpaužamu ziņu nelikumīgu vākšanu iestātos tikai tajos gadījumos, kad tiek pierādīts personas nolūks šīs ziņas nodot ārvalstij vai ārvalsts organizācijai.

Turklāt, kā vērsa uzmanību darba grupa, minētais precizējums skaidri norāda uz to, ka te nav runa par nodarījumiem, kas var tikt izdarīti aiz neuzmanības. Tātad personai ir pilnībā jāapzinās, ka uzdevums nāk no ārvalsts izlūkdienesta.

Līdz šim Krimināllikuma 85. pants paredzēja sodu par neizpaužamu ziņu nodošanu, kā arī nolaupīšanu vai vākšanu ārvalstu izlūkdienestu uzdevumā. Iepriekš drošības iestādes norādīja, ka šis pants ir šaurs un neļauj tām sekmīgi strādāt, cīnoties ar spiegiem.

Arī frakcija "Saskaņa" iesniedza vairākus priekšlikumus 85. panta redakcijai. Valerijs Agešins (S) pauda, ka darba grupa piedāvātā redakcija ir pārāk plaša, neesot skaidrs, "kas tās par "ziņām"". Tie netika komisijā atbalstīti.

Savukārt Jūlija Stepaņenko (S) ierosināja atcelt likumprojektam steidzamību. Komisijā pieci deputāti balsoja par un pieci – pret. Arī atkārtotājā balsojumā balsojuma rezultāts bija tāds pats, priekšlikums netika atbalstīts.

Tāpat komisija sāka diskusijas par priekšlikumu Krimināllikumu papildināt ar 95.1 pantu TM darba grupas redakcijā, kas paredz, ka par valsts noslēpuma nelikumīgu tiešu iegūšanu, ja šim nodarījumam nav spiegošanas pazīmju, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Savukārt, ja valsts noslēpums nolaupīts vai ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Pret 95.1 panta redakciju Latvijas žurnālistu asociācijas (LŽA) vārdā iebilda LTV žurnālists Ivo Leitāns, viņš vērsa uzmanību uz vairākiem aspektiem jaunajā pantā, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt žurnālistu darbu. Viņš minēja, ka šāda likuma panta redakcija varētu ietekmēt žurnālista pašcenzūru. Aizsargājot sevi un savus avotus, žurnālisti arvien biežāk varētu izvēlēties nepublicēt savā rīcībā esošu informāciju.

Komisija vienojās par pēdējiem priekšlikumiem turpināt diskutēt trešdien, 20. aprīlī. Savukārt Saeimas sēdē plānots par likumprojektu lemt ceturtdien, 21. aprīlī.

Ziņots, ka jau pagājušajā nedēļā Saeimas Juridiskā komisija pirms 2. lasījuma sāka skatīt priekšlikumus par grozījumiem Krimināllikuma pantā "Spiegošana", kas izpelnījās plašas diskusijas.

Krimināllikuma darba grupas priekšlikums 85. panta pirmās daļas dispozīciju izteikt jaunā redakcijā izpelnījās vairāku deputātu un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras bažas.

Vēstīts, ka iepriekš Drošības policijas (DP) priekšnieks Normunds Mežviets LNT raidījumam "900 sekundes" atzina, ja patlaban būtu spēkā jaunie grozījumi Krimināllikumā, kas stingrāk regulētu personu aizturēšanu un sodīšanu par spiegošanu, tad DP jau ir zināmas personas, kuras skartu šis likuma pants.

Savukārt LŽA iepriekš pauda bažas, ka Krimināllikuma pretspiegu grozījumi var pavērsties pret žurnālistiem. LŽA valdes priekšsēdētāja Sanita Jemberga LTV raidījumam "de facto" norādīja: "Ja es kā žurnālists iegūstu valsts noslēpumu un pārdodu to kādam, es neredzu problēmu mani sodīt par to tāpat kā jebkuru citu cilvēku. Ja es kā žurnālists iegūstu valsts noslēpumu, par kura glabāšanu es neatbildu, un sabiedrības interesēs to izpaužu, es neuzskatu par pienācīgu žurnālistu saukšanu pie atbildības par to. Un šis pants savā vispārīgumā to paredz, jo izņēmumu nav."

Kopumā 2. lasījumam tika saņemti vairāk nekā 30 priekšlikumu.

Tāpat vēstīts, ka Saeima 3. martā pirmajā lasījumā atbalstīja Krimināllikuma grozījumus, kas paredz pastiprināt sodus par noziegumiem pret valsti. Tāpat ziņots, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis pēc likumprojekta pieņemšanas pirmajā lasījumā norādījis, ka tas būtu jāpilnveido un jāprecizē. Viņaprāt, ar Krimināllikuma grozījumiem sasteigti tiek lemts par valstij būtisku jautājumu.

Tā kā steidzamības noteikšanu likumprojektam atbalstīja 70 deputāti, tad, saskaņā ar Satversmi, Valsts prezidents nevar prasīt šāda likuma otrreizēju caurlūkošanu, tāpat to nevar nodot tautas nobalsošanai un tas ir izsludināms ne vēlāk kā trešajā dienā pēc tam, kad prezidents šo likumu saņēmis.

Pret likumprojekta atzīšanu par steidzamu nobalsoja 20 partijas "Saskaņa" deputāti, kuri asi kritizēja likumprojektu.

Saskaņā ar likumprojekta anotāciju izmaiņu autori - Nacionālās drošības komisijas un Juridiskās komisijas deputāti - secinājuši, ka ir jāpārskata regulējums par noziegumiem pret valsti.

Panti, kas paredz atbildību par noziedzīgiem nodarījumiem pret valstisko neatkarību, teritoriju, konstitucionālo iekārtu un valsts likumīgo varu, nav mainīti kopš Krimināllikuma stāšanās spēkā 1999. gadā.

Līdz ar to spēkā esošais regulējums vairs nenodrošina nacionālās drošības interešu aizsardzību pilnā apjomā, kā arī tas nav pietiekams un atbilstošs, ņemot vērā mūsdienās pastāvošos valsts drošības apdraudējumus, skaidro likumprojekta autori.