Šonedēļ plānots precizēt valdības rīcības plāna projektu un nākamnedēļ "tuvoties finišam" ar šo darbu, žurnālistus pirmdien informēja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Valdošās koalīcijas partijas šodien iknedēļas sanāksmē diskutēja par šo dokumentu, tāpat premjers esot piedāvājis jaunu dokumentu par valdības prioritāriem virzieniem tautsaimniecības attīstībai.
Minētais jaunais dokuments ir iecerēts kā pielikums valdības rīcības plānam. Tajā uzsvērts, ka Latvija nevarēs ilgstoši uzturēt konkurētspējīgu ekonomiku, turot zemas darbaspēka izmaksas un masīvi izmantojot Eiropas Savienības fondu, kuru apjoms valstī pēc 2022. gada būtiski samazināsies.
Dokumentā pausta apņemšanās nodrošināt sabalansētu IKP pieaugumu ap 5% apmērā no 2018.gada, un šī mērķa sasniegšanai tikšot veikta tautsaimniecības strukturālā transformācija, aktivizēta uzņēmējdarbība un veicināta produktu konkurētspēja.
Kučinskis piedāvā izvirzīt mērķi uzlabot uzņēmējdarbības vidi, Latvijai iekļūt "Doing Business" "Top20" un "Globālā konkurētspējas indeksa" "Top40". Šī mērķa sasniegšanai plānots valstij un pašvaldībām ļaut plašāk iesaistīties uzņēmējdarbības atbalstā, ciešāk sasaistīt valsts informācijas sistēmas, uzlabot tiesu sistēmas caurskatāmību un efektivitāti, aktīvāk strādāt pie ārvalstu investīciju piesaistes, identificējot to prioritārās nozares, intensificēt vietējo dabas resursu izmantošanu, optimizēt publisko iepirkumu sistēmu, radot labākas iespējas vietējiem uzņēmumiem u.tml.
Tāpat tiek solīts nodrošināt līdzsvarotu un prognozējamu nodokļu politiku, sasniedzot iekasēto nodokļu apjomu 33% no IKP 2020. gadā. Tas tikšot darīts ar ēnu ekonomikas apkarošanu, samazinot to par trim procentpunktiem līdz 2018. gadam. Dokumentā plānots nostiprināt apņemšanos pārnest nodokļu slogu no darbaspēka uz ienākumiem no kapitāla, uz patēriņu, uz nekustamo īpašumu un uz dabas resursu izmantošanu.
Iecerēts sekmēt arī inovāciju izmantošanu ekonomikā, panākot, ka 47% no ieguldījumiem šajā jomā nāk no privātā sektora. Tikšot strādāts arī pie cilvēkresursu skaitliskas palielināšanas un darbinieku zināšanu un produktivitātes uzlabošanas. Šī mērķa sasniegšanai tiek solīti demogrāfiskās situācijas uzlabošanas pasākumi "visos aspektos", kā arī reformas veselības aprūpes sistēmā.
Veselības pakalpojumu finansējums un pieejamība tikšot pārskatīti: tikšot definēts veselības aprūpes pakalpojumu apjoms, kuru valsts nodrošina par budžeta līdzekļiem, tikšot pārskatīta veselības aprūpes cilvēkresursu pieejamība, izstrādājot jaunu samaksas modeli. Tāpat tikšot optimizēta sociālo garantiju un palīdzības sistēma. Tiek solītas arī strukturālas izmaiņas izglītības sistēmā.
Valdības vadītājs žurnālistiem sacīja, ka partneri šodien vienojās par plāna turpmāko virzību - viņš šonedēļ tiksies ar ministriem, apspriedīs rīcības plāna projektu Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē, mēģinot precizēt neskaidrības, lai nākamnedēļ "tuvotos finišam" ar rīcības plānu.
"Vienotības" valde šodien vienojusies aicināt Kučinski pārrunāt rīcības plānu ar šī politiskā spēka ministriem, un šāda tikšanās notikšot rīt. Partijas līdere Solvita Āboltiņa uzsvēra, ka "Vienotībai" bija iebildumi pret jauno dokumentu par prioritāriem virzieniem tautsaimniecības attīstībai, jo tur starp prioritātēm neesot nosaukta drošība.
Kučinskis uzsvēra, ka valdībai jāstrādā kopā kā komandai, tāpēc svarīgi atrast kopīgu valodu un vienoties arī par rīcības plānu.
Premjers informēja, ka šodien apspriestais ir jaunais valdības rīcības plāna variants, jo tajā ir atkal iekļauts 21 pasākums, ko iepriekš svītroja saistībā ar nepieciešamo finansējumu. Īpaša uzmanība pievērsta arī izglītības nozarei.
Kā ziņots, Kučinskis pagājušajā nedēļā pauda, ka valdības rīcības plānā nav gatavs iekļaut darbus un punktus, kam varētu nebūt nepieciešamā finansējuma.
Iepriekš viņš paziņoja, ka viņu neapmierina ministriju iesniegtie nozaru rīcības plāni, uzdeva tos pārveidot un iesniegt atkārtoti. Premjers pagājušajā nedēļā tikās ar ministriem, lai uzklausītu klātienē viņu redzējumu par rīcības plānu.