Zolitūdes traģēdijas glābšanas darbu laikā bija ļoti daudzu apstākļu sakritība, lai es paliktu dzīvs, otrdien tiesā liecināja viens no traģēdijā cietušajiem, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) glābējs Valdis Dzērve.
Viņš tiesā stāstīja, ka pēc ierašanās notikuma vietā atrisināti organizatoriskie jautājumi, bet pēc tam viņš ar citiem saviem kolēģiem norīkots vienā no veikala iecirkņiem, kur starp betona blokiem atradušies iespiesti cilvēki.
Kad glābējs kopā ar kolēģiem atradies sabrukušajā veikala ēkā un strādājuši ar hidrauliskajiem un citiem instrumentiem, noticis otrais jumta nogruvums. Tas ar betonu un jumta konstrukcijām apbēris glābēju un viņa kolēģus aptuveni piecu metru rādiusā. Tajā brīdī glābējs pats kļuvis par glābjamo, kuram pašam vajadzējis VUGD palīdzību. "Sākumā biju pavisam iespiests starp konstrukcijām, bet pēc tam izdevās atbrīvot rokas un kājas, un pa spraugu izlīst ārā," notikumus atcerējās glābējs, nosakot, ka "bija ļoti daudz apstākļi, lai es paliktu dzīvs".
Pēc traģēdijas viņam konstatēti vidēji smagi miesas bojājumi, ieskaitot vairāku ribu lūzumus, pneimotorakss un sasitumi. Lai arī no slimnīcas viņš esot izrakstīts ātri, vairākus mēnešus viņš atradies uz darba nespējas lapas.
Arī viņa kolēģis tiesā liecināja, ka viņš notikuma vietā ieradies pēc pulksten 18. Iecirkņi jau bijuši izveidoti, tāpēc viņš pievienojies vienam no viņiem. Glābēji centušies ar hidrauliskajiem instrumentiem pacelt metāla blokus. Viņš devies izejas virzienā pēc papildu instrumentiem, saticis citu kolēģi, un, turpinot virzīties uz izeju, atkārtoti sācis brukt jumts. Glābējs secinājis, ka ātri jākustas uz izeju, lai viņš paliktu dzīvs, taču betona bloks krītot trāpījis viņam pa gurnu.
Lai arī viņš, ticis ārā no sabrukušā veikala, gurnā sajutis sāpes un domājis doties pie Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) mediķiem, taču redzējis kā citi glābēji pie mediķiem nes kādu citu kolēģi, un sapratis, ka viņa trauma nav prioritāra, bet jādodas atpakaļ ēkā glābt kolēģus.
Iekšā sagruvušajā veikalā redzējis, ka betona bloki iespieduši glābēju Dzērvi un vēl vienu kolēģi, kurš bijis redzams gana labi redzams, lai noteiktu, ka viņš bijis pie samaņas ar sasistu seju. Kamēr viņš centies atbrīvot pie samaņas esošo glābēju, Dzērvem bija izdevies pašam atbrīvoties no betona blokiem, liecināja Dzērves kolēģis.
Tikai pulksten 11 nākamajā dienā glābējs devies mājās, un sācis apzināties spēcīgās sāpes. Novelkot bikses, glābējs secinājis, ka traumētā kāja sapampusi no cirkšņa līdz celim, pēc kā arī vērsies slimnīcā.
Abi glābēji par dienesta pienākumu pildīšanas laikā gūtajiem miesas bojājumiem saņēmuši pabalstu 5000 eiro apmērā katrs, tāpat abi VUGD glābēji tiesā pieteikuši morālā kaitējuma kompensāciju 100 000 eiro apmērā.