Vējonis neatbalsta veselības nozares reformēšanu uz budžeta deficīta rēķina  (64)

Intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" Vējonis norādīja, ka, sakārtojot savu fiskālo telpu, Latvijai tomēr vajadzētu turpināt virzīties uz bezdeficīta budžetu, jo nebūtu jātērē vairāk par to, ko nopelnām.

"Jebkurš budžeta deficīts ir aizņemšanās, un tas nozīmē, ka tā mums tāpat būs jārod līdzekļi, kā šo aizdevumu atdot. Un manuprāt, tas nav pareizi," sacīja Vējonis.

Viņš uzsvēra, ka jau pērn Latvijai ar Eiropas Komisiju (EK) bijušas sarunas par iespējām celt budžeta deficītu, lai palielinātu aizsardzības nozares budžetu, taču EK šādu priekšlikumu neesot atbalstījusi. "EK tam nepiekrita. Es nedomāju, ka šajā situācijā attiecībā uz veselību tas viedoklis varētu būt īpaši savādāks," sacīja Vējonis.

Lūgts komentēt veselības nozarē strādājošo plānotās protesta akcijas, Vējonis pauda viedokli, ka jebkura problēma ir jārisina diplomātiskā ceļā. "Izejot ielās, protams, var paust savu neatkarību. Mēs esam demokrātiska valsts, un šīs tiesības var izmantot, bet, vai tas vienmēr noved pie rezultāta? Diemžēl tā varbūt nav. Manuprāt, līdzīgi kā karos, bieži vien ir jāsēžas pie galda un jāved diplomātiskas sarunas, jāmēģina panākt labvēlīgs rezultāts, kas ir pieņemams abām pusēm."

Runājot par veselības nozares problēmām kopumā, prezidents atzina, ka vispirms valstij būtu jātiek skaidrībā, cik lielas ir tās sniegto pakalpojumu faktiskās izmaksas, jo, aizejot uz privātu klīniku, var redzēt, ka cenas ir citādas.

Vaicāts par obligāto veselības apdrošināšanu, Vējonis sacīja, ka tās ieviešana nākotnē varētu būt viens no risinājumiem, taču ne galvenais.

Kā ziņots, pašlaik ir aktuāls jautājums par veselības aprūpes nozari un tās finansējumu kopumā. Gadījumā, ja netiks rasti risinājumi veselības aprūpes sistēmas problēmām, nozares darbinieki varētu rosināt prasīt Saeimas atlaišanu.

Nākamgad veselības aprūpes nozarei varētu būt paredzēti papildu 35 miljoni eiro reformu sākumam, bet bez plašāka izvērtējuma runāt par lielākiem līdzekļiem pašlaik nav iespējams, žurnālistiem jau iepriekš sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Minētos 35 miljonus eiro šī gada valsts budžetā varētu iegūt, palielinot tā deficītu, pret ko kategoriski iebilst Fiskālās disciplīnas padome. Lai palielinātu budžeta deficītu, Latvijai būs jāsaņem EK atļauja.