Komisija lēma par 95.1 panta "Valsts noslēpuma nelikumīga iegūšana" redakciju spriest pēc divām nedēļām, veidojot diskusiju, kur piedalītos dažādas organizācijas un institūcijas. Komisija nolēma virzīt uz balsojumu Saeimas plenārsēdē ceturtdien likuma grozījumus bez 95.1 panta. Jauno pantu, visticamāk, virzīs atsevišķā likumprojektā.
Saeimas deputāts Andrejs Judins (V) norādīja, ka pants būtu vēl pilnveidojams. Savukārt deputāte Solvita Āboltiņa (V) uzsvēra, ka "šis pants ir absolūti nepieciešams mūsu drošībai". Viņa skaidroja, ka ir jādod tiesībsargājošajām institūcijām tām nepieciešamie instrumenti, ar ko strādāt.
Vēstīts, ka Tieslietu ministrijas (TM) darba grupa piedāvāja Krimināllikumu papildināt ar 95.1 pantu redakcijā, kas paredz, ka par valsts noslēpuma nelikumīgu tiešu iegūšanu, ja šim nodarījumam nav spiegošanas pazīmju, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
Savukārt, ja valsts noslēpums nolaupīts vai ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
Iepriekš pret 95.1 panta redakciju Latvijas žurnālistu asociācijas (LŽA) vārdā iebilda LTV žurnālists Ivo Leitāns, viņš vērsa uzmanību uz vairākiem aspektiem jaunajā pantā, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt žurnālistu darbu. Viņš minēja, ka šāda likuma panta redakcija varētu ietekmēt žurnālista pašcenzūru. Aizsargājot sevi un savus avotus, žurnālisti arvien biežāk varētu izvēlēties nepublicēt savā rīcībā esošu informāciju.
Arī LŽA valdes priekšsēdētāja Sanita Jemberga pauda, ka asociācijai ir nopietnas bažas par grozījumiem Krimināllikuma 95.1 pantā. Lai nekavētu pārējo grozījumu pieņemšanu un ņemot vērā, ka likumprojektam ir piešķirta steidzamība, LŽA aicināja izslēgt 95.1 pantu no likumprojekta pašreizējās redakcijas un šo ideju virzīt tikai tad, kad tā ir pienācīgi izdiskutēta ar žurnālistu profesionālajām organizācijām.
Ziņots, ka otrdien Saeimas Juridiskā komisija pirms atbalstīja priekšlikumus par grozījumiem Krimināllikuma 85. pantā, lai stingrāk regulētu personu aizturēšanu un sodīšanu par spiegošanu. Komisija neatbalstīja atkārtotu priekšlikumu par steidzamības atcelšana likumprojektam.
Kopumā 2. lasījumam tika saņemti vairāk nekā 30 priekšlikumu.
Saeimas sēdē plānots par likumprojektu galīgajā lasījumā lemt ceturtdien, 21. aprīlī.
Tāpat vēstīts, ka Saeima 3. martā pirmajā lasījumā atbalstīja Krimināllikuma grozījumus, kas paredz pastiprināt sodus par noziegumiem pret valsti. Tāpat ziņots, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis pēc likumprojekta pieņemšanas pirmajā lasījumā norādījis, ka tas būtu jāpilnveido un jāprecizē. Viņaprāt, ar Krimināllikuma grozījumiem sasteigti tiek lemts par valstij būtisku jautājumu.
Tā kā steidzamības noteikšanu likumprojektam atbalstīja 70 deputāti, tad, saskaņā ar Satversmi, Valsts prezidents nevar prasīt šāda likuma otrreizēju caurlūkošanu, tāpat to nevar nodot tautas nobalsošanai un tas ir izsludināms ne vēlāk kā trešajā dienā pēc tam, kad prezidents šo likumu saņēmis.
Pret likumprojekta atzīšanu par steidzamu nobalsoja 20 partijas "Saskaņa" deputāti, kuri asi kritizēja likumprojektu.
Saskaņā ar likumprojekta anotāciju izmaiņu autori - Nacionālās drošības komisijas un Juridiskās komisijas deputāti - secinājuši, ka ir jāpārskata regulējums par noziegumiem pret valsti.
Panti, kas paredz atbildību par noziedzīgiem nodarījumiem pret valstisko neatkarību, teritoriju, konstitucionālo iekārtu un valsts likumīgo varu, nav mainīti kopš Krimināllikuma stāšanās spēkā 1999. gadā.
Līdz ar to spēkā esošais regulējums vairs nenodrošina nacionālās drošības interešu aizsardzību pilnā apjomā, kā arī tas nav pietiekams un atbilstošs, ņemot vērā mūsdienās pastāvošos valsts drošības apdraudējumus, skaidro likumprojekta autori.