Zolitūdes 'Maxima' darbiniece pēc traģēdijas parakstījusies, ka necels pretenzijas pret uzņēmumu  (33)

Cietušajai personai pēc jumta būvkonstrukciju nogruvuma radās veselības problēmas un tai piešķirta invaliditātes grupa, kā arī bijuši nepieciešami ilgstoši psihologa pakalpojumi. Līgumā norādīts, ka uzņēmums apņemas apmaksāt psihologa pakalpojumus, taču tālāk dokumentā norādīts, ka līdz ar to cietušais, parakstot šo vienošanos, apliecina, ka viņam nav un nebūs nekādu materiālu, nemateriālu vai cita rakstura pretenziju vai prasību pret uzņēmumu saistībā ar notikušo traģēdiju vai piedzīvotajiem veselības traucējumiem.

"Maxima Latvija" pārstāvis Jānis Beseris portālam "Delfi" sacīja, ka šāda vienošanās slēgta tikai ar vienu darbinieci. Savukārt nauda sagruvušā lielveikala darbiniekiem izmaksāta, lai segtu steidzamus izdevumus, jo drupās palikuši darbinieku maki, virsdrēbes un citas personīgās lietas.

Dokumentā traģēdija dēvēta par negadījumu, un tas paredz, ka, parakstot līgumu, darbinieks tāpat apņemas nākotnē necelt nekādus prasījumus, pretenzijas, iebildumus vai kā citādāk tieši vai netieši pieprasīt no "Maxima Latvija" materiālās, nemateriālās vai kāda cita veida kompensācijas, atlīdzības vai darbības saistībā ar traģēdiju.

Līgumā teikts, ka tā parakstīšana arī neapliecina, ka uzņēmums atzīst savu atbildību, un vainu notikušajā nogruvumā. "Puses atzīst, ka darba devējs bija izpildījis visas ar tiesību normām uzliktās prasības darba drošības un veselības aizsardzības nodrošināšanai," teikts dokumentā.

Vienošanos abas puses noslēgušas vairāk kā gadu pēc Zolitūdes traģēdijas, kas notika 2013. gada 21. novembrī. No "Maxima Latvija" puses to parakstījis Andrejs Šteinmanis. Viņš arī ir uzņēmuma pārstāvis Zolitūdes traģēdijas krimināllietas izskatīšanā tiesā.

Savukārt vairāku traģēdijā cietušo advokārts Aldis Gobzems aģentūrai LETA paudis pārliecību, ka vienošanās starp "Maxima Latvia" un tās bijušo darbinieci, kura cieta Zolitūdes traģēdijā, ir pretlikumīga un pierāda uzņēmuma centienus "noslēpt pēdas" pēc traģiskā notikuma.

Gobzems pauda, ka šī vienošanās pārkāpj Civillikuma pirmo pantu - "Maxima Latvia" nav tiesīgi ne ar kādu vienošanos ierobežot cietušo tiesības pieprasīt kompensācijas vai piespiest noklusēt lietas izskatīšanā būtisko informāciju par darba vidi.

"Vienošanās, kas noslēgta ar minēto darbinieci ir vienīgais gadījums – "Maxima Latvija" nav noslēgusi nevienu citu vienošanos ar citiem cietušajiem," portālam "Delfi" apgalvo "Maxima Latvija" pārstāvis. Beseris piebilst, ka darba attiecības ar šo darbinieci ir pārtrauktas.

Viņš pauž pārliecību, ka "vienošanās nekādā gadījumā neierobežoja bijušās darbinieces tiesības vērsties pēc kompensācijas krimināllietā". "Ko viņa arī, kā redzams, izmantoja – sākotnēji 2014. gada aprīlī piesakot 10 000 eiro kaitējuma kompensāciju, bet vēlāk jau palielinot to līdz 100 000 eiro. Jāuzsver, ka vienošanās attiecās tikai uz civiltiesiskajiem procesiem, nevis krimināllietu. Jāatgādina, ka tajā brīdī – 2015. gada sākumā – gan "Maxima", gan bijušajai darbiniecei bija cietušā statuss šajā procesā," norāda Beseris.

Pie uzņēmuma šī darbiniece vērsusies aptuveni pusotru gadu pēc notikušā - 2015. gada sākumā, kad vairs nestrādāja uzņēmumā. Tikšanās laikā tika pārrunāta nepieciešamā palīdzība, kas šajā gadījumā bija psihologa pakalpojumi gada garumā, ko uzņēmums finansiāli arī nodrošināja prasītajā apmērā – tika noslēgts līgums ar konkrētu speciālistu, kuru šī lieciniece izvēlējās un kura pakalpojumus uzņēmums apmaksāja.

Lai abas puses apstiprinātu kopīgu izpratni tika noslēgta rakstiska vienošanās, ko abas puses parakstījušas labprātīgi, skaidro Beseris. Arī pēc šīs vienošanās noslēgšanas, "Maxima Latvija" darbinieki uzturēja pastāvīgus kontaktus, regulāri šo sievieti apciemojot un sekojot līdzi atlabšanas procesam līdz pat šim brīdim, norāda uzņēmuma pārstāvis.

"Uzreiz pēc traģēdijas uzņēmumā tika izveidota palīdzības programma cietušajiem (kopumā 2,1 miljona eiro apmērā). Tās ietvaros finansiāls atbalsts bez jebkādām saistībām tika sniegts visiem traģēdijā cietušajiem darbiniekiem, bojā gājušo darbinieku un veikala apmeklētāju tuviniekiem, kā arī smagi cietušajiem. Visa palīdzības sniegšanas procesā aktīvi sadarbojāmies gan ar labdarības organizāciju Ziedot.lv, VSAA un Rīgas Domes sociālo dienestu," teic Beseris.

Viņš uzsver, ka traģēdijas skartajiem darbiniekiem bija pieejams gan finansiāls gan psiholoģisks, gan juridisks atbalsts, kurš tika izmantots atkarībā no nepieciešamības – bez jebkādām saistībām. Bija daļa darbinieku, kuriem bija nepieciešami visi atbalsta virzieni, savukārt citiem bija aktuāla palīdzība atsevišķos jautājumos.

Attiecībā uz finanšu palīdzību, kas darbiniekiem sniegta sākotnējo tēriņu segšanai, nevienam no darbiniekiem saņemot šo palīdzību nebija jānoslēdz vai jāparaksta jebkāda vienošanās, vien jāapstiprina, ka naudas līdzekļi ir saņemti, lai to varētu reģistrēt uzņēmuma kopējā naudas plūsmā, uzsver "Maxima Latvija" pārstāvis. Tā kā daļai darbinieku veikalā palika arī kredītkartes, šie naudas līdzekļi daļai tika izmaksāti skaidrā naudā. Tāpat visiem darbiniekiem esot nodrošināts apmaksāts papildu atvaļinājums.