Pret karstumu Rīgā varētu cīnīties apzaļumojot ēku jumtus  (20)

Rīgas pilsētas arhitekta biroja rīkotajā konferencē par klimata ietekmi uz Rīgas mikrorajoniem projekta vadītājs Aleksandrs Feļtins klāstīja, ka pētījuma laikā ir pētīts, kā vairākos pilsētas daudzdzīvokļu kvartālos izpaužas siltuma salas efekts, kas to veido un kādi ir risinājumi tā mazināšanai.

Ir konstatēti trīs galvenie faktori, kas ietekmē siltuma salas efekta veidošanos – asfalts, bitumens un dažādi metāli, kas uzkrāj siltumu. Tikmēr apstādījumu un ūdeņu trūkums atsevišķās pilsētas daļās neļauj paaugstinātajai gaisa temperatūrai atdzist. Kā trešais faktors ir pilsētas apbūve, kas samazina vēja ātrumu, tādējādi novēršot siltuma un piesārņojuma pārnesi uz citām vietām pilsētā.

Pētījuma laikā ir aplūkota situācija septiņos Rīgas daudzdzīvokļu kvartālos, un katrā no tiem ir sava situācija, kā arī ir līdzīgas iezīmes. Pētījums ir veikts centra rajonā, divos Purvciema kvartālos, Juglā, Ziepniekkalnā.

Eksperti secinājuši, ka lielākajā daļā kvartālu ir nepieciešams palielināt apstādījumu apjomu, kas ļautu atdzesēt sakarsušo gaisu. Tas nozīmētu gan jaunu koku stādīšanu ielu malās, radot aizēnojumu un neļaujot sakarst asfaltam, kā arī apstādījumu veidošanu uz publisko ēku jumtiem, kas neļautu tiem sakarst. Jo īpaši ēku jumtu apzaļumošana būtu nepieciešama rūpnieciskajos kvartālos.

Atsevišķos kvartālos, piemēram, Juglā un Imantā, lielu problēmu ar apstādījumiem nav, tomēr ir problēmas ar autostāvvietām. Tās tiek ieteikts izveidot vietās, kur ēka rada aizēnojumu.

Viens no projekta pētniekiem, laika ziņu moderators Toms Bricis skaidroja, ka pilsētā ir divi slāņi, kuros novērojama gaisa temperatūras paaugstināšanās. Viens no tiem ir apbūves slānis, kur vējš ir lēnāks un novērojama mazāka siltuma radiācijas izstarošanās. Tieši šajā slānī arī notiek būtiskākā gaisa temperatūras paaugstināšanās.

Novērots, ka gan zaļajā zonā, gan arī apbūves teritorijās, kur ir zaļās zonas, gaisa temperatūras samazinājums bija vakarā - šīs vietas nebija uzkarsušas, kā arī augu radītās iztvaikošanas dēļ gaisa temperatūrai bija iespējas straujāk pazemināties. Tāpat pētnieki secinājuši, ka mikrorajonos apbūvētās vietas var būt tikpat karstas kā pilsētas centrā. Turklāt pilsētas centrā pozitīvu ietekmi uz gaisa temperatūras pazemināšanos rada parki. Piemēram, karstās pēcpusdienās parkos ir zemāka temperatūra.

Kopumā vidējā gaisa temperatūra Rīgā ir paaugstinājusies par vienu grādu, taču tas vairāk noticis uz ziemas rēķina, informēja Bricis. Turklāt neesot arī tā, ka karstuma viļņi Rīgā ir kas jauns un iepriekš nepiedzīvots – arī 20. gadsimta 30. gados bijušas garākas vasaras un ar karstākām dienām.

Līdz šim pētījumi par klimata pārmaiņu ietekmi uz daudzdzīvokļu dzīvojamiem kvartāliem Rīgā un arī Latvijā ir bijuši ļoti sadrumstaloti, pievēršoties tikai atsevišķiem to ilgtspējības jautājumiem, neanalizējot kopainu un nepētot konkrēto specifiku starpdisciplināri.

Projekta būtība un misija ir starpdisciplinārā pētījumā noskaidrot, kādas rīcības visefektīvāk mazinās klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi uz Rīgas (līdzīgi kā citviet Latvijā) daudzdzīvokļu kvartāliem – ēkām un ārtelpu, labiekārtojumu un infrastruktūru un tādējādi uz iedzīvotāju veselību un dzīves kvalitāti, izstrādājot priekšlikumus nepieciešamajai rīcībai daudzdzīvokļu apbūves pielāgošanai klimata pārmaiņām, lai pārskatāmā nākotnē uzlabotu iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

Projektā ir veikti vairāki apjomīgi pētījumi, tostarp gaisa kvalitātes un temperatūras pētījumi vairākos Rīgas mikrorajonos, izstrādāta Rīgas pilsētas virsmas temperatūras karte, veikta mikrorajonu iedzīvotāju veselības stāvokļa analīze, 132 dažādu sēriju Rīgas daudzdzīvokļu māju tehniskā apsekošana un inženiertehniskā stāvokļa novērtējums, īstenota 3000 mikrorajonu iedzīvotāju aptauja, lai noskaidrotu viņu zināšanas par sava īpašuma tehnisko stāvokli un attieksmi pret ēku siltināšanu un renovāciju.